Hibrīdo dārzeņu sēklas dod iespēju izaudzēt lielākas ražas ar mazāku resursu patēriņu.
Tā, komentējot hibrīdo šķirņu sēklu atšķirību no brīvās apputes šķirņu sēklām, skaidro dārzkopības eksperte, asociācijas Latvijas dārznieks agronome Mārīte Gailīte. Šādu skaidrojumu ekspertei lūdzām, jo pēc DB publikācijas par z/s Līgo plāniem audzēt hibrīdo gurķu sēklas saņēmām daudzu lasītāju neizpratni, kāda ir hibrīdo sēklu atšķirība no citām.
M. Gailīte stāsta, ka hibrīdu veidošana sākta jau pagājušā gadsimta 50-jos gados. Galvenā atšķirība – hibrīdajām šķirnēm visi pirmās paaudzes augi ir vienādi un pēc ražām – izlīdzināti. «Tie apvieno abu vecāku labās īpašības un pat pārspēj tos,» uzsver eksperte. Salīdzinājumam – no parastajām sēklām izaudzētie augi, tostarp dārzeņi vienmēr ir nedaudz atšķirīgi pēc krāsas, formas, īpašībām. Tādēļ sēklkopības procesā ir ļoti svarīga mātesaugu izlase.
Ja hibrīdiem tiek piemēroti atbilstoši audzēšanas apstākļi, to ražas ir lielākas, nekā brīvās apputes šķirnēm. M. Gailīte arī stāsta, ka ar hibrīdiem iespējams piemeklēt tādas vecāku līnijas, kas augam nodrošina ne vien atbilstošu krāsu un formu, bet galvenais – izturību pret slimībām, kas ir ļoti svarīgi. Jo dažādu kaitēkļu un slimību ir ļoti daudz un, sējot parastās šķirnes, būtu jātērē daudz vairāk resursu to apkarošanai un tas prasītu lielākas izmaksas arī vide tiktu vairāk piesārņota.
M. Gailīte mierina patērētājus, ka hibrīdos dārzeņus jau lietojam uzturā kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem un satraukumam par to iespējamo kaitīgumu nav nekāda pamata.