Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, informē ZM.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka ES kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Otrdien, 5. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka Eiropas Savienības (ES) kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts nosaka prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Latvijā zeļ nesertificētās sēklas tirgus, pagaidām neredz variantus tā ierobežošanai.

Lai arī nesertificētas sēklas tirdzniecība ar likumu aizliegta, tā tiek uzskatīta par pieņemamu gan no sēklu ražotāju, gan pircēju puses, secināts biedrības Latvijas Sēklaudzētāju asociācija veiktajā nozares pētījumā. 2011. gadā tikai 4 % sējumu tika apsēti ar sertificētu sēklu, kas ir par 26 % mazāk, nekā 2002. gadā.

Nekontrolēta sēklas tirdzniecība ne tikai kropļo sēklkopības sistēmu un sēklu tirgu, bet ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu grūti apkarojamu nezāļu invāzijai labību sējumos, kas pēdējos gados skārusi jau visus Latvijas reģionus. Tāpat tas atsaucas uz kultūru ražību. Eksperti norāda – lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu sējplatībās, vajadzīgs papildus atbalsts vai arī, iespējams, stingrāki sēklu izmantošanas kritēriji.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl divas jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam atbalsta programmas, kuru ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai un konkurētspējas celšanai, informē EM.

Plānots, ka finansējums komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām šo atbalsta programmu ietvaros būs pieejams 2017. gadā, savukārt finanšu starpnieku atlasi paredzēts uzsākt jau 2016. gada 2. ceturksnī.

Sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu īstenošanai akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies finanšu starpniekus.

Finanšu starpnieki ieguldījumus veiks dzīvotspējīgos projektos, lai finansētu komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un attīstību. Sēklas kapitāla investīcijas apmērs paredzēts līdz 250 tūkstošiem eiro, sākuma kapitāla investīcijas un izaugsmes kapitāla investīcijas apmērs - līdz pat 15% no fonda kapitāla. Ieguldījumi tiks veikti pašu kapitāla, kvazikapitāla un aizdevuma veidā.

Dažādu sēklu tirgotājs SIA «Kurzemes sēklas» pagāušajā finanšu gadā strādājis ar gandrīz tādu pašu apgrozījumu, kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 30%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Kurzemes sēklas» finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim bija 3,887 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 36 tūkstoši eiro. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 3,902 miljoni eiro un tā tīrā peļņa bija 52 tūkstoši eiro.

Lielāko daļu SIA «Kurzemes sēklas» apgrozījuma 2016./2017.gadā veidoja ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas Latvijā - tie bija 2,031 miljons eiro. Uzņēmums vēl guva 1,714 miljonus eiro no degvielas realizācijas, bet 142 tūkstošus eiro - no sēklu eksporta un citiem pakalpojumiem.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums tirgoja savu produkciju 14 firmas veikalos, kā arī turpināja sadarbību ar Latvijas lielveikalu tīkliem «Rimi», «Maxima», «Depo», «Kurši, un citiem.

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Veicinot finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu risinājumus, šā gada 2. augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrija izstrādāto valsts atbalsta programmu, kuras ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem - komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām - būs pieejamas riska kapitāla investīcijas to izveidei un attīstībai.

Lai veicinātu jaunu un strauji augošu uzņēmumu attīstību, kas rada augstas pievienotās vērtības darbavietas, valstij ir būtiski nodrošināt finansējuma pieejamību. Īpaši svarīgi tas ir tiem uzņēmumiem, kuri augstāku darījumu risku, nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla vai uzņēmuma darbības rādītāju dēļ to nevar saņemt no komercbankām un privātajiem investoriem. Ar jaunās atbalsta programmas palīdzību finanšu tirgū tiks ieviesti jauni riska kapitāla fondi, sniedzot papildu risinājumus uzņēmējdarbības izveides un attīstības finansēšanai.

Finansējuma pieejamības nodrošināšanai akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies vairākus finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuri sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondu ietvaros veiks finansiālus ieguldījumus pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu veidā komersantos un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajās sabiedrībās.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumos, informē ZM.

Grozījumi precizē sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšanas metodiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ar kuriem nosaka kartupeļu bumbuļu bojājumus. Tādējādi, lietojot precizēto metodi bumbuļu kvalitātes rādītāju noteikšanai sēklas kartupeļu partijām, būs skaidrāk saprotami nosacījumi kartupeļu bumbuļu bojājumu noteikšanai.

Grozījumi arī precizē kvalitātes rādītājus sēklas kartupeļu partijām, kvalitātes rādītājus nosakot līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Noteikumi «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.12 «Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi» stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Sēklu tirgotāja SIA Kurzemes sēklas pērno gadu noslēgusi ar 4,26 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2012. gadā, kad tika apgrozīti 4,86 milj. eiro, liecina Lursoft dati.

Vēl ievērojamāk uzņēmumam pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir samazinājusies peļņa. Tā gada laikā nokritusi no 103,2 tūkst. eiro līdz 5,8 tūkst. eiro.

Lielāko daļu no kopējiem ienākumiem SIA Kurzemēs sēklas nodrošināja sēklu un dārza inventāra pārdošana vietējā tirgū un ienākumi no degvielas realizācijas.

Pērn SIA Kurzemes sēklas veica remontdarbus un paplašināšanās darbus Saldus sēklu veikalā. Pērn veiktas investīcijas ražošanā – tika uzstādīts tintes printeris sēklu paciņu apdrukai. Iekārta ļauj samazināt laiku, kas tiek veltīts sēklu fasēšanai, uzsvēra uzņēmuma pārstāvji. Tāpat arī SIA Kurzemes sēklas 2013. gadā iegādājās un uzstādīja automātisko iekārtu etiķešu uzlīmēšanai lielajiem sēklu iepakojumiem.

Dārzkopības un mājsaimniecības preču un degvielas tirgotājs SIA "Kurzemes Sēklas" aizvadītajā pārskata gadā, kas ilga no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim, apgrozīja 3,81 miljonu eiro, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Kā liecina gada pārskatā publicētā informācija, 49,16% no apgrozījuma nodrošinājuši ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas vietējā tirgū, savukārt 45,65% devuši ienākumi no degvielas realizācijas. Uzņēmuma peļņa pagājušajā pārskata gadā bija teju desmit reizes mazāka nekā iepriekšējā periodā – 3,09 tūkstoši eiro.

Dārzeņu, garšaugu, lopbarības, tehnisko kultūru un puķu sēklu tirdzniecībā 2019.gadā uzņēmums strādājis, aktīvi konkurējot ar līdzīga profila, dārzkopības preces tirgojošiem uzņēmumiem. Uzņēmums 2019.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas lielveikalu tīkliem un pastāvīgajiem sadarbības partneriem - uzņēmuma produkcijas izplatītājiem un zemnieku saimniecībām.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Malienas pagasta bioloģiskās saimniecības Ziemeļi saimnieks Roberts Zeltiņš šķūnī kuļ mārdadža sēklas, izmantojot paša gatavotas iekārtas. Noputējis gluži balts kā īsts melderis, dadža baltās pūkas kā sniegs klāj ne tikai zemi, bet visu, kur vien nosēžas, raksta aluksniesiem.lv.

Redzot, cik grūti atdalīt dadža sēklas, droši vien daudzi secinātu – pie tāda neķertos vis, norāda reģionālais medijs.

R.Zeltiņš mutei aizlicis masku, lai neieelpotu akotainās pūkas, bet acis netiek saudzētas. Tās iekaist, tāpēc no rīta esot aizpampušas. Zemnieks stāstījis, ka pēc vērtīgajām mārdadža sēklām ir liels pieprasījums, tāpēc – jāsaņemas. Tiesa, šī vasara nav bijusi labvēlīga tā augšanai. Zemnieks atceras, ka aizpagājušajā vasarā sagatavoja gandrīz 20 kilogramus mazo sēkliņu. Tad varēja apmierināt pieprasījumu.

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi Akselerācijas fondu programmu, kurā tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem būs pieejami 30 miljoni eiro, piektdien informatīvā pasākumā uzņēmējus informēja LGA pārstāvji.

Akselerācijas fondu programma izstrādāta, jo LGA konstatējusi, ka tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem ir nepietiekams finansējums pirms sēklas un sēklas posmā, kā arī trūkst alternatīva finansējuma uzņēmumiem agrīnā stadijā.

Akselerācijas fondu programma paredz konkursa kārtībā izraudzīt divus akseleratora fondus, kuru mērķis būs palīdzēt izveidot veiksmīgus uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs. Tāpat šiem fondiem būs jāattīsta jaunu uzņēmumu ekosistēma Latvijā un potenciāli jāpiesaista komandas no citām valstīm. Paredzams, ka fondu darbības rezultātā tiks radīts reģionāla mēroga un nozīmes tehnoloģisko iesācējuzņēmumu akselerācijas centrs.