Malienas pagasta bioloģiskās saimniecības Ziemeļi saimnieks Roberts Zeltiņš šķūnī kuļ mārdadža sēklas, izmantojot paša gatavotas iekārtas. Noputējis gluži balts kā īsts melderis, dadža baltās pūkas kā sniegs klāj ne tikai zemi, bet visu, kur vien nosēžas, raksta aluksniesiem.lv.
Redzot, cik grūti atdalīt dadža sēklas, droši vien daudzi secinātu – pie tāda neķertos vis, norāda reģionālais medijs.
R.Zeltiņš mutei aizlicis masku, lai neieelpotu akotainās pūkas, bet acis netiek saudzētas. Tās iekaist, tāpēc no rīta esot aizpampušas. Zemnieks stāstījis, ka pēc vērtīgajām mārdadža sēklām ir liels pieprasījums, tāpēc – jāsaņemas. Tiesa, šī vasara nav bijusi labvēlīga tā augšanai. Zemnieks atceras, ka aizpagājušajā vasarā sagatavoja gandrīz 20 kilogramus mazo sēkliņu. Tad varēja apmierināt pieprasījumu.
«Mārdadzis ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Galvenokārt izmanto tā sēklas, arī lakstus. Sēklas ievāc, kad tās ir nogatavojušās. Tas ir durstīgs process, jo dadzis ir dadzis,» teicis R.Zeltiņš. Viņš esot pārsteigts, ka aptiekā var nopirkt mārdadža eļļu 250 vai 300 gramu pudelēs, kas maksā mazāk par 3 latiem. Ne tikai R.Zeltiņš, bet arī fitoterapeits Artūrs Tereško, kam viņš nodod izaudzētos ārstniecības augus, zinot – no mārdadžu sēklām eļļu gandrīz nevar izspiest. «Rakstīts, ka tā ir simtprocentīga! Neticu, tāpēc zvanīju Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kur man ieteica vērsties Veselības inspekcijā. Savukārt inspekcijā norādīja zvanīt patērētāju tiesību centram, turklāt abās vietās apgalvoja – šis jautājums nav tās kompetencē, jo eļļa nav reģistrēta kā zāles,» aluksniesiem.lv stāstījis R.Zeltiņš.
Mārdadža sēklas lieto hronisku aknu un žultspūšļa iekaisumu gadījumos. Tās ir teicams līdzeklis pret aknu cirozi un hepatīta ārstēšanā, kā arī veicina žults sekrēciju, lieto, saindējoties ar sēnēm un citām dabas indēm. Senāk latvieši mārdadzi stādīja pie savām mājām gan kā krāšņumaugu, gan kā aizsardzības augu no visa ļaunā, kas var ienākt mājā.