Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK), turpinot izzināt iespējas uzlabot Rīgas mūzikas skolu, kas atrodas privātīpašniekiem piederošās ēkās un tur esošo telpu atbilstību skolēnu mācību procesa norisei, tikās ar Rīgas 1.mūzikas skolas direktoru, ar ēkas Bruņinieku ielā, kur izvietojusies skola, īpašnieku pārstāvi un Rīgas domes Kultūras departamenta vadību.

Sarunas sākumā ēkas pārvaldniece, kas pārstāvēja četrus no sešiem šā nama īpašniekiem, izteicās, ka īpašniekiem, protams, ir izdevīgi, ja to ēkā atrodas pašvaldības mūzikas skola, jo pašvaldība kārtīgi maksā noteikto īres maksu. Ēkas īpašnieki jau gan krietni palielinājuši pašvaldībai īres maksu - no līdz šim maksātiem Ls 1,50,- līdz Ls 5,- par vienu kvadrātmetru.

Atbildot uz Helmī Staltes uzdoto jautājumu, vai ēkas īpašnieki ir runājuši un apsprieduši arī par savu investīciju ieguldījumu ēkas labiekārtošanā un labākā piemērošanā bērnu mūzikas skolas mācību procesa norisei, īpašnieku pārstāve atbildēja noliedzoši. Ēkas īpašnieki līdz šim nav tikušies, lai kopā apspriestu investīciju ieguldījumus ēkas restaurācijā. Viņa solīja jau tuvākajā laikā sazināties ar īpašniekiem, no kuriem vairāki ir ārzemēs dzīvojoši, un informēt par iespējamiem variantiem ēkas tālākā izmantošanā un sadarbībā ar pašvaldību.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) šovakar Melngalvju namā Rīgas domes vārdā uzrunās Rīgā notiekošās starptautiskas konferences "Arhīvu veidošana nākotnei" (Building an Archive for the Future) dalībniekus.

Helmī Stalte uzrunā akcentēs audiovizuālo arhīvu un moderno tehnoloģiju virzītāju darba nozīmību mūsdienu modernajā sabiedrībā.

Helmī Stalte sveiks konferences dalībniekus Rīgā, akcentēs arhīvu nozīmi tautu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aicinās pievērst uzmanību Rīgas pilsētvidei, kurā daudzas ēkas un akcenti kultūrvidē atjaunoti, pateicoties arhīvu krātuvēs uzietajiem faktiem.

Informāciju sagatavoja Velta Puriņa, mob.tālr. 26466186

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Latvijā spēkā esošais karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpj cilvēka pamattiesības – tiesības brīvi paust savus uzskatus.

To, pabeidzot pārbaudes lietu, atzinumā norādījis Tiesībsargs Romāns Apsītis. Lai gan šis atzinums izplatīts 1. aprīlī, Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance Db apgalvoja, ka paziņojums nav domāts kā aprīļa joks. Pēc Tiesībsarga secinātā, obligāta karoga pacelšana ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Šis atzinums skatāms kontekstā ar iepriekš izskanējušo un šodien noraidīto Rīgas domes ieceri ar laiku noteikt par obligātu Rīgā arī privātpersonām svētku dienās pacelt Rīgas pilsētas karogu.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Trešdien, 2. aprīlī, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks Līvu savienības Līvõd Īt 85 gadu jubilejai veltītās aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Jubilejas aploksnes un speciālā zīmoga dizaina autors ir Ģirts Grīva, informē Latvijas Pasts.

Aploksnes tirāža būs 1000 eksemplāru.

Aploksnē attēlots dabasskats ar jūras piekrasti, kas simbolizē lībiešu karoga trīs krāsu vēsturisko nozīmi – zilā krāsa karoga apakšā simbolizē zvejnieka iztikas peļņu jūrā, baltā krāsa karoga vidū simbolizē jūras liedagu, kur atrodas zvejnieka māja un ģimene, bet zaļā krāsa karoga augšdaļā simbolizē mežu.

Tradicionālajās krāsās attēlots arī lībiešu ģerbonis un karoga fragments. Aploksnē attēlots vēl viens lībiešu simbols – himna Min Izāmō, kas latviešu valodā nozīmē Mana Tēvzeme (1923. gads, himnas autors – Kārlis Stalte). Speciālo zīmogu rotā uzraksts Līvu savienībai – 85, Līvõd Īt.

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) šodien tikās ar Jāzepa Mediņa mūzikas skolas vadību, ar ēkas Skolas ielā 15, kur izvietota mūzikas skola, īpašnieku pārstāvi un Rīgas domes Kultūras departamenta amatpersonām, lai spriestu par telpu atbilstību mācību procesa nodrošināšanai.

Helmī Stalte norādīja, ka ir bažas par skolas telpu nepiemērotību mācību procesa nodrošināšanai un uz šo faktu norāda Valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" sniegtais atzinums par objekta gatavību darbības turpināšanai. Komitejas priekšsēdētāja vēlējās noskaidrot ēkas īpašnieka - studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" - viedokli ēkas uzturēšanā un investīcijām ēkas labiekārtošanā atbilstoši mācību procesam. "Rīgas dome maksā īpašniekam pietiekami augstu īres maksu, lai lūgtu ēkas īpašnieka ieinteresētību ēkas remonta veikšanai un ēkas piemērošanai skolas vajadzībām. Bērnu drošība un veselība ir galvenais, kas liek Rīgas domei rūpēties par mācībām piemērotām telpām". Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka minētās ēkas īpašnieks apspriedīs šo jautājumu nākamajā īpašnieku valdes sēdē un par skolas attīstības vīzijām un iespējām informēs komitejas priekšsēdētāju pēc divām nedēļām.

Sestdien, 7. jūnijā,pirmo reizi jūras karstā pie Liepājas pacels divus no pavisam Liepājai piešķirtajiem četriem Zilajiem karogiem. To var uzskatīt par faktisko pludmales sezonas atklāšanu.

Zilā karoga pacelšana notiks Bērnu un jauniešu pludmales festivāla ietvaros. Šajā dienā liepājnieki un ikviens pilsētas viesis varēs arī piedalīties Bērnu un jauniešu pludmales festivālā, vērot poverliftinga un vindsērfinga sacensības. Karoga pacelšanas ceremonija plkst. 11.00 pie Glābšanas stacijas sāksies ar Nila Īles un perkusionistu studijas African ambient un folklora kopas Baļķi koncertu. Pēc tam, kad Zilais karogs būs uzvijies mastā pie Glābšanas stacijas, visi pludmales apmeklētāji tiks aicināti kājām doties uz Dienvidrietumu pludmali, kur notiks indiāņu rituāls Karstās pēdas. Dienvidrietumu pludmale Zilo karogu šogad ir saņēmusi pirmo reizi. Abos Zilā karoga pacelšanas pasākumos piedalīsies pašvaldības, Vides ministrijas un Zilā karoga žūrijas pārstāvji.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Ir noslēgusies monumentālā Latvijas karoga pamatu izbūve Rīgā, AB dambī. Karoga pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulā līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ievietota informācija par Latvijas karoga vēsturi.

Karoga masts tiks balstīts uz septiņiem ieurbtiem pāļiem vairāk nekā 23 metru dziļumā. Tagad virs pāļiem ir izbūvēts monolīti betonēta dzelzsbetona pamatu režģžogs, kas kalpos kā pamats 60 metrus augstajam karoga mastam. Pamatu izbūvi realizējis uzņēmums SIA Monolīts SAG.

Plānots, ka jau drīzumā tiks uzsākti visi darbi saistībā ar 60 m augstā karoga masta piegādi, uzstādīšanu un nepieciešamajiem inženierkomunikācijas darbiem. Šo darbu posmu realizēs uzņēmums RECK.

Projekta ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā. Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados, aicinot projektā iesaistīties pašvaldības.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

No nākamā gada kuģus, uz kuriem nebūs dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu atbilstoši Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija), varēs izraidīt no Latvijas ostām vai enkurvietām.

«Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu pret jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi) var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu sevī ietver kuģa turpmāku ienākšanas aizliegumu,» paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos «Ostas valsts kontroles kārtība», kuri stāsies spēkā ar nākamo gadu.

Kaut arī līdz šim līdz šim esošā likumdošana to pieļāva citu iemeslu dēļ, neviens gadījums par kuģa izraidīšanu no ostas saistībā ar augstākminētajiem normatīvajiem aktiem praksē nav bijis, DB norāda Latvijas Jūras administrācijā (LJA).

Sestdien pie Liepājas ostas Jahtu ostas piestātnes nogrimis Dānijā reģistrēts kuģis Spurn, kas tur atradās no pagājušās vasaras, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Kuģa īpašnieks ir Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorenss. Notikuma vietā ieradās atbildīgie dienesti, lai izvērtētu notikušo un kopā ar īpašnieku risinātu jautājumu par tālāko rīcību.

Nogrimušo kuģi pamanīja Liepājas ostas loču kuģa Austra komanda un plkst. 8:20 par notikušo informēja Kapteiņdienesta operatoru, kas saskaņā ar ostas drošības noteikumiem informēja atbildīgos dienestus. Liepājas ostas kontroles dienesta vadītājs Imants Aizkalns norādīja, ka šobrīd vēl pāragri runāt par to kādi ir kuģa nogrimšanas iemesli, uzsverot, ka kuģis ir bijis sliktā tehniskā kārtībā un uz tā neesot bijis sargs, kas nodrošinātu kuģa uzturēšanu arī pie zemām ārgaisa temperatūrām.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas sēdē vairākums deputātu balsoja par to, ka Svētā Pētera baznīcai arī turpmāk būtu jāpaliek pilsētas īpašumā.

Diskusijas laikā deputāti uzsvēra, ka Svētā Pētera baznīca, kas ir domes Kultūras departamenta struktūrvienība, līdz šim darbojusies ļoti veiksmīgi, tai skaitā arī finansiāli nodrošinājusi savu pastāvēšanu.

Deputāts Dainis Īvāns un Maija Stefane vērsa uzmanību faktiem par to, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai līdz šim nav veicies ar Doma baznīcas un Lielo kapu apsaimniekošanu, turklāt draudze arī šobrīd var rīkot savus pasākumus jebkurā sev izdevīgā laikā. Klātesošie pauda bažas arī par publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai šobrīd ir ievērojamas finansiālās grūtības, kas varētu radīt problēmas īpašumu pārņemot.

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Raumā, Somijā, informē AS Tallink Latvija pārstāve Esēnija Zīriņa.

Videi draudzīgākā LNG jeb ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmā kuģa MyStar interjera dizainu izstrādājusi Somijas interjera dizaina aģentūra dSign Vertti Kivi & Co.

Komentējot MyStar interjera attēlu publicēšanu plašākai auditorijai, Tallink Grupp valdes locekle Piret Mürk-Dubout sacīja:

"Ar prieku aicinām ikvienu apskatīt un iepazīt brīnišķīgo interjeru uz mūsu jaunākā kuģa MyStar, kas ir mūsu galvenais stratēģiskais projekts, pie kura esam strādājuši kopš 2019.gada rudens. Pēc kuģa kristībām un nolaišanas ūdenī šīs vasaras izskaņā, esam nonākuši līdz vienam no aizraujošākajiem būvniecības projekta gaitas posmiem, kad soli pa solim jaunās ceļotāju koncepcijas un pārsteidzoši kuģu interjeri sāk atdzīvoties jau realitātē. Ar lielu nepacietību gaidām, kad kuģis tiks pabeigts un varēsim uzņemt pasažierus uz MyStar klāja 2022.gadā, lai iegūtu jūras ceļojumu pieredzi jaunā kvalitātē un piedzīvotu visu, ko piedāvās MyStar - peldošs izklaides un iepirkšanās centrs, kas atbilst mūsdienu ceļotāja daudzveidīgajām vajadzībām."

Liepājas pašvaldība gatavojas pārņemt savā īpašumā no Aizsardzības ministrijas karakuģi Namejs, kurš pērn beidza savu aktīvo kuģošanu. Kuģi plānots nodot Liepājas Jūrniecības koledžai topošo jūrnieku praktiskajai apmācībai, kā arī izveidot to kā apskates objektu tūristiem un citiem interesentiem.

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikās ar Liepājas Jūrniecības koledžas direktoru Ivaru Virgu, Jūras spēku komandieri Jāni Rozi un kuģa Namejs apkalpes locekļiem, lai pārrunātu kuģa pārņemšanas procesu, kuram būs nepieciešamas arī attiecīgs finansējums.

Veco, savu laiku nokalpojušo mācību kuģa Ņikitins korpusu LR Finanšu ministrija atļāvusi pašvaldībai sagriezt metāllūžņos, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt kuģa Namejs sagatavošanai topošo jūrnieku apmācībai, kā arī neliela jūrniecības muzeja ierīkošanai uz kuģa. Daļu no militārām vajadzībām domātā aprīkojuma plānots nodot Lietuvas jūras spēkiem. Uz kuģa nepieciešams ierīkot arī trīs mācību klases. Nepieciešams veikt aprēķinus, cik izmaksās kuģa uzturēšana, norāda pašvaldība.

Hamburgas zinātnieki izveidojoši pasažieru kuģa Estonia bojāejas simulatoru un atklājuši, kāpēc kuģis kopā ar 852 pasažieriem 1994. gadā nogrima Baltijas jūrā, ziņo Spiegel.de.

Iemesls traģēdijai ir pārāk lielais kuģa ātrums vētras laikā. Pēc tam, kad, kuģa apkalpe, cenšoties glābt kuģi, strauji mainīja tā peldēšanas virzienu, tas apgāzās un nogrima.

Līdz pat šodienai tika uzskatīts, ka aiz vienas no lielākajām Eiropas jūras traģēdijām stāv kāda krimināla rakstura iemesls. Tika uzskatīts arī, ka kuģis bijis kāda uzbrukuma mērķis.

Ar šādiem maldīgiem uzskatiem Zviedrijas varasiestādes nolīga ekspertus no Hamburgas kuģu modeļu baseina un Hamburgas Tehnoloģiju universitātes, lai tie izveidotu kuģa Estonia nogrimšanas simulāciju.

Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka traģēdija sākās nevis 1.14 naktī, kā tika uzskatīts līdz šim, bet gan tieši 1.00 naktī.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.