Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) kaimiņvalstij nāksies samazināt ievedmuitas nodokļus, kā arī tā nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar jaunajām saistībām, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta šodien ratificēja Krievijas pievienošanos PTO. Tādējādi Federācijas padome spērusi pēdējo soli, lai attiecīgo likumprojektu varētu parakstīt Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš, 10.jūlijā Krievijas dalību PTO apstiprināja Krievijas Valsts dome.

«Krievija būs jāsamazina ievedmuitas nodokļi plašam produktu klāstam un jāatceļ prasība par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kas atvieglos pieeju šim tirgum. Dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Patlaban piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu,» sacīja Gulbe.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Boutique Hotel Ainavas maksātnespējas administratore Ilze Gulbe uzskata, ka viesnīcas vadība aizpludina viesnīcas ienākumus uz citu savu saistīto uzņēmumu, lai nemaksātu kreditoriem, kā arī ir nobēdzinājis uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, lai slēptu pirms maksātnespējas notikušās mahinācijas.

Db jau vēstīja, ka Vecrīgas viesnīcu Boutique Hotel Ainavas pārņēmusi apsardze pēc uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Gulbes rīkojuma. Tikmēr Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone uzskata, ka notikusi apzināta ļaunprātība, traucējot uzņēmējdarbībai un viesnīcas maksātnespēja tika panākta savstarpēji sadarbojoties pazīstamiem cilvēkiem,

Šobrīd viesnīca turpina darbību un tajā tiek nodrošināta saimnieciskā darbība pilnā apjomā.

I. Gulbe informē, ka uzņēmums labprātīgi nav maksājis nodokļus kopš 2008. gada vidus, saistības pret kreditoru Swedbank vispār nav pildītas kopš 2009. gada marta.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) nav nepieciešams samazināt. Tas nedos neko tādu, ko mēs jutīsim savos maciņos, raidījumā Dienas rīts sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka PVN samazināšana par vienu procentu pārtikas cenām neko nedos, bet pati nodokļa samazināšana ir politisks arguments. Pašlaik pārtikas cenu kāpums netiekot prognozēts. Taču negaidīti notikumi pasaulē – dabas katastrofas – var cenas izmainīt. «Latvijā kopumā pārtikas produktu cenas nav atšķirīgas no pasaules, jo esam maza valsts un esam cenas ņēmēji,» skaidroja I. Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas tirgū ir liela konkurence. «Latvija nav slēgtais tirgus. Latvijas ražotāji konkurē ar Lietuvas, Vācijas un Polijas ražotājiem – tikko tur ir lētāk, tirgotāji pērk tur,» akcentēja I. Gulbe.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Šorīt neilgi pirms plkst.9 Ventspils Kultūras centrā skatuves remontdarbu laikā ieslēgusies ugunsdzēsības drošības sistēma un ēku pārpludinājis ūdens.

Kā aģentūru LETA informēja Ventspils Kultūras centra direktore Valda Gulbe, laikā, kad strādnieki mainījuši skatuves dēļus, sācis gruzdēt skatuves aizkars. Tad nostrādājusi ugunsdrošības sistēma, kas, pēc Gulbes teiktā, ir ļoti jutīga. Iespējams, gruzdēšana izcēlusies no prožektora, pieļāva Gulbe. Šādu versiju izvirza arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs. Pēc viņa teiktā, prožektora spuldze pārkarsusi un pārsprādzis prožektora stikls, kā rezultātā esot aizdegušies divi skatuves aizkari.

Ja nebūtu nostrādājusi ugunsdzēsības drošības sistēma un aizdegšanos neviens nebūtu pamanījis, nelaime varēja būt daudz lielāka - skatuve un visa lielā zāle varēja nodegt piecu līdz desmit minūšu laikā, atzina Šulcs. Taču ūdens nodarītie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem zaudējumiem, ko būtu nodarījis ugunsgrēks, atzina Šulcs.

"Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas," TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei.

I.Gulbe vērsa uzmanību, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši – lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāja I. Gulbe.

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Turpinoties līdzšinējām tendencēm pasaules tirgos, Latvijā sagaidāma cukura un cūkgaļas cenu samazināšanās, savukārt cenu kāpums prognozējams kafijai, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Aplēses liecina, ka pasaulē šogad par 5% pieaugs cukura ražošanas apjomi, kā arī par 10% palielināsies cukura rezervju uzkrājumi. Tikmēr patēriņš palielināsies tikai par 2,2%, jo piedāvājums būs pietiekams, līdz ar to Latvijā varam gaidīt cukura cenas samazinājumu vismaz par pāris santīmiem,» sacīja I. Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka patlaban cūkgaļas tirgos strauji palielinās eksporta konkurence, jo Āzijas ražošanas atveseļošanās šogad samazinās importa pieprasījumu.

«Šī tendence kombinācijā ar augstajām lopbarības izmaksām var pazemināt sektora rentabilitāti. Latvijā to jutīsim tādā veidā, ka cūkgaļas cenas varētu samazināties vismaz par pārdesmit santīmiem,» norādīja I. Gulbe.

Pēdējā pusgada laikā Krievija, Meksika un Ķīna ievērojami palielinājušas piena produktu importu, tā izraisot piena iepirkuma cenu krasu pieaugumu, kas savukārt rada bažas par piena gala produktu cenu kāpumu jau šogad, aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Vai jau šogad par piena produktiem būsim spiesti maksāt 30% vairāk? Krievija, Meksika un Ķīna ir ievērojami palielinājušas piena produktu importu, kas daļēji ir iemesls piena iepirkuma cenu kāpumam. Vai straujajam piena iepirkuma cenu kāpumam tūlīt sekos tikpat straujš piena produktu cenu kāpums veikalos? retoriski vaicāja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka kopumā šis gads visiem lauksaimniekiem bijis sarežģīts, līdz ar to cenu izmaiņas gan pieauguma, gan sarukumu virzienā būs vērojamas teju visās nozarēs.

Piena ražotājus ieilgusī zemā piena iepirkuma cena dzina izmisumā, bet pašreizējais straujais cenu kāpums saasinājis ražotāju un pārstrādātāju attiecības. Pārstrādātāji brīdina par cenu burbuli, kas drīz var plīst. Savukārt graudu audzētāju ienākumus būtiski samazina šī gada sliktie laika apstākļi ražas novākšanas laikā, 80% kviešu der tikai lopbarībai. Cūku audzētājus neiepriecina rezultāti cīņā ar Āfrikas cūku mēri, tikmēr cūkgaļas ražotāju cenas šogad ir augstākas nekā pagājušajā gadā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Eiropas ražotāji veiksmīgi tirgojas Ķīnā, norādīja Gulbe.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».