Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Sestdien, 26. maijā, no plkst. 18.04 Latvijas teritorijā Lattelecom tīklā novērojamie interneta piekļuves traucējumi ietekmējuši vairāk nekā 80 000 Lattelecom interneta un Interaktīvās TV klientu, liecina Lattelecom sniegtā informācija.

Ekspertiem izdevies problēmu identificēt un atrisināt dažu stundu laikā, pakāpeniski atjaunojot pakalpojumus.

Avārijas dēļ visā Latvijā traucēts Lattelecom internets

Tīkla problēmas bija saistītas ar negaidītu IP adrešu izdales sistēmas avāriju, kas divu stundu laikā tika novērsta, paskaidro uzņēmumā. «Šāda veida liela apjoma ietekmes avārijas izraisa ilgstošu sistēmu pārslodzi, kas prasa vairākas stundas, lai visiem klientiem pakalpojumu darbība tiktu atsākta pilnībā. Tādēļ arī, vienlaikus lielam skaitam klientu mēģinot restartēt ierīces un sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot 177 vai dodoties uz mājaslapu, radās liels ienākošo pieprasījumu skaits, un tā rezultātā pārslodze, kas traucēja sazināties ar Lattelecom,» informē pakalpojuma sniedzējs.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Lattelecom Rīgas maratona, Rīgas velomaratona un skrējiena We Run Riga organizatori lūguši Rīgas domei līdzfinansējumu, lai segtu sadārdzinājušās Valsts policijas (VP) darbinieku pakalpojumu izmaksas, liecina trešdien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā sniegtā informācija.

Kā norāda Lattelecom Rīgas maratona organizatori, pērn oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka viena VP darbinieka stundas cena publiskos pasākumos ir 22,31 eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekš. Pērn šīs izmaksas bijušas 8,18 eiro stundā.

Ja aizvadītajā gadā izmaksas šo drošības pakalpojumu nodrošināšanai Lattelecom Rīgas maratona laikā bijušas aptuveni 12 494 eiro, tad šogad jau gandrīz 37 500 eiro. Organizatori norāda, ka to rīcībā nav līdzekļu šādam neparedzētam izmaksu kāpumam, tāpēc lūdz domei līdzfinansējumu radušās starpības segšanai, kas ir gandrīz 25 000 eiro.

Šī iemesla dēļ papildus finansējums nepieciešams arī Rīgas velomaratona un We run Riga organizatoriem. Viņiem šīs izmaksas pieaugušas vidēji par 5000 eiro katram.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

No 1. aprīļa SIA Lattelecom oficiāli kļūs par SIA Tet, taču pāreja uz šo zīmolu būs pakāpeniska, un no klientiem neprasīs veikt papildu darbības – tā notiks automātiski, informē uzņēmums.

Sākotnēji jaunais nosaukums un zīmols tiks izmantots uzņēmuma saziņā, Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas Wi-Fi tīkls iegūs jaunu nosaukumu 2. aprīlī. Pakāpeniski visu aprīli jauno Tet izskatu un vārdu iegūs arī Lattelecom veikali – jau pirmajā nedēļā uz Tet pāries veikali Rīgā (t/p Alfa un Akropole), kā arī Liepājā, Cēsīs un Jēkabpilī. Savukārt aprīļa izskaņā pie lietotājiem nonāks jaunā Tet mājaslapa.

Tāpat jau šogad klienti varēs Tet lietotnē vai pašapkalpošanās portālā pieteikt sev vēlamo meistara vizītes laiku, saņemt atgādinājumu par vizīti un sekot līdzi aktuālajai informāciju par meistara tuvošanos – līdzīgi kā taksometru aplikācijās.

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm, informē Overkill Ventures.

Katram no jaunuzņēmumiem plānots piešķirt 40 tūkstošu eiro lielu finansējumu.Paredzams, ka aptuveni 80% no tiem būs ārvalstu jaunuzņēmumi. Aptuveni 10-15 uzņēmumos Overkill Ventures veiks nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro.

Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā un tajās turpmāk strādās jaunuzņēmumi - programmas dalībnieki.

«2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1,32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību un izaugsmi jau tuvākajos gados. Turklāt Rīga jaunuzņēmumiem var piedāvāt aktīvu start-up ekosistēmu, kvalitatīvu un patīkamu vidi, lielisku ģeogrāfisko lokāciju, salīdzinoši zemākas darbaspēka izmaksas un nodokļu atvieglojumus, kas padara to par pievilcīgu vietu starptautisku jaunuzņēmumu izveidei un attīstībai tieši šeit,» stāsta Pēteris Marculāns, Overkill Ventures partneris.

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.