Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošais SIA "Telia Latvija" apvienošanas ceļā pievienots Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet", liecina "Tet" publicētais paziņojums kreditoriem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 14.martam, vēršoties "Tet" juridiskajā adresē Dzirnavu ielā, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Tet" pērn iegādājās "Telia Company" piederošo "Telia Latvija". "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošanās "Tet" grupai veicinās uzņēmumu konkurētspēju, un abu uzņēmumu apvienotajās zināšanās radītie risinājumi sniegs iespēju stiprināt reģionālo līderību un paplašinās pakalpojumu eksporta potenciālu.

Tāpat uzņēmumi kopīgi strādās pie stabilu un uzticamu datu pārraides risinājumu, mākoņpakalpojumu un datu centru pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības un video straumēšanas risinājumu attīstības, lai Latvijā attīstītu nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām.

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Lietuvas integrēto telekomunikāciju pakalpojumu kompānija "Telia Lietuva", kas pieder Zviedrijas "Telia Company", atlaidusi 102 darbiniekus, lai gan iepriekš bija plānots, ka darbu uzņēmumā zaudēs ap 200 cilvēku.

"Mēs reāli atlaižam par pusi mazāk cilvēku nekā iepriekš paziņots," teica "Telia Lietuva" preses pārstāvis Audrjus Stasjulaitis, piebilstot, ka sākotnēji lēsto 200 cilvēku vietā darbu zaudēs ap 100 cilvēkiem.

Kā paskaidroja kompānijas pārstāvis atlaižamo cilvēku skaits sarucis, jo ierastu darba tirgus procesu gaitā mainījies darbinieku skaits, plānoto vakanču darba slodze sadalīta citiem darbiniekiem, kā arī likvidētas dažas pozīcijas, kurām darbinieki piesaistīti ārpakalpojumā.

Stasjulaitis norādīja, ka darbinieku atlaišana notiek pēc kompānijas īpašnieka "Telia Company" lēmuma.

Viņš sacīja, ka vēl viens Zviedrijai piederošs Lietuvas uzņēmums "Telia Global Services Lithuania" par plānoto atlaišanu varētu paziņot novembra sākumā.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Baltijā Telia Company šodien 4.janvārī, parakstījuši SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu.

Darījuma noslēgšanai, kas paredz Tet kļūt par vienīgo Telia Latvija īpašnieku, vēl nepieciešams tirgus uzrauga – Konkurences padomes – atzinums. Telia Latvija iegādes darījums sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot Telia Company aizdevuma pārfinansējumu.

Telia Latvija pievienošana Tet grupas uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

“Tet un Telia Latvija augsti kvalificēto ekspertu zināšanu savienošana ļaus attīstīt esošos pakalpojumus un straujāk radīt jaunus, mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošus risinājumus, tādējādi kopīgi stiprinot arī reģionālo līderību, kas paplašinās arī pakalpojumu eksporta potenciālu. Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien pieprasītākie mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālākie video straumēšanas risinājumi – abu uzņēmumu kopīgās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un rīt,” Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Pēc tam, kad valdība būs izskatījusi ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem, sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un Zviedrijas uzņēmumu "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem, tāpat arī nevar komentēt sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar "Telia" vēl turpinās un tikmēr par iespējamiem risinājumiem, kurus piedāvājusi Latvijas puse, komentārus sniegt nav iespējams.

Tomēr tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.

«Telia Company» par reģionālo vadītāju Latvijā ir iecēlusi Kenetu Rodni (Kennet Rådne), kurš turpmāk atbildēs par uzņēmumiem «Telia Latvija», «LMT», «Lattelecom» un par sadarbību ar Latvijas valdību. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī «Telia Company» pārstāvniecībā «LMT» padomē.

Pēc «Telia Company» korporatīvo holdingu struktūrvienības likvidēšanas atbildība par darbību Latvijā tika nodota prezidenta biroja, stratēģijas un apvienotā nodrošinājuma struktūrvienības vadītājai Ingridai Stenmarkai (Ingrid Stenmark), kas būs K. Rodnes tiešā priekšniece.

«Ņemot vērā 2017. gada novembrī Latvijas valdības pieņemto lēmumu saglabāt esošo «LMT» un «Lattelecom» struktūru, mēs skatāmies, kā vislabāk realizēt «Telia Company»stratēģiju Latvijas kontekstā. Mūsu uzmanības centrā ir darbs ar otru akcionāru, lai uzlabotu divu uzņēmumu korporatīvo vadību atbilstoši abu akcionāru vīzijai un stratēģijai un veicinātu digitalizācijas potenciāla stiprināšanu Latvijā,» saka I.Stenmarka.

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Uzņēmums «Telia Lietuva», turpina stiprināt vīziju par Šauļu pilsētu kā IT speciālistus pievelkošu centru atklājot atjaunoto «IT Dvaras» («IT Muiža») – vienu no mūsdienīgākajiem IT birojiem Ziemeļlietuvā. Jaunā IT kompetenču centra telpu remontā ir investēts viens miljons eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Tuvākajos divos gados uzņēmums plāno Šauļos papildus radīt 50 jaunu darba vietu un paplašināt savu IT komandu līdz 200 darbiniekiem.

«Mēs integrējam un paplašinām pakalpojumus uzņēmumā »Telia Lietuva« un visā »Telia« uzņēmumu grupā, tādēļ tehnoloģiju speciālisti ir vajadzīgi ne tikai Viļņā un Stokholmā, bet arī Šauļos,» saka Kestutis Šliužs (Kęstutis Šliužas), «Telia Lietuva» izpilddirektors.

«Jaunā «Telia» «IT Muiža» Šauļos ir viena no visinteresantākajām arhitektūras pārvērtībām, ko esam veikuši,» saka Vjačeslavs Malenko (Viačeslavas Malenko), partneris A2SM arhitektu darbnīcā, kas izstrādājusi projektu bijušās sakaru centrāles ēkas pielāgošanai biroja vajadzībām. Apvienojot ražošanas ēku un vecu muižu arhitektūras mantojumu, esam radījuši pilnīgi jaunu interjeru.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia Company» vadītājs Jūhans Dennelinds paziņojis uzņēmuma padomei, ka plāno atstāt šo amatu, kurā aizvadījis sešus gadus.

Kompānija norāda, ka nekavējoties tiks uzsākti Dennelinda aizvietotāja meklējumi.

Savu vadītāja pienākumu pildīšanas laikā Dennelinds galveno uzmanību bija pievērsis «Telia» darbības izvēršanai Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā to, ka Zviedrijas valdība ir lielākā uzņēmuma akcionāre.

Tāpat šajā laikā kompānija uzsākusi aiziešanas procesu no tādiem tirgiem kā Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna. Tādējādi «Telia» piedzīvojusi stratēģijas maiņu, jo Dennelinda priekšgājēju Larsa Nīberga un Andersa Igela vadībā uzņēmums aktīvi izvērsa darbību bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Analītiķi uzskata, ka «Telia» varētu būt nepieciešams jauns vadītājs ar skaidru izmaksu optimizācijas stratēģiju, lai turpinātu uzņēmuma digitalizēšanu un reorganizāciju.