Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown), paužot solidaritāti ar miljoniem britu, kuri cīnās ar recesiju, paziņoja, ka Lielbritānijas valdības ministri šogad algas paaugstinājumu nesaņems, informē ziņu aģentūra AFP.

"Ministri nesaņems algu paaugstinājumu, viņu algas šogad ir iesaldētas. Tas ir pareizākais lēmums," paziņoja G. Brauns.

G. Brauns uzsvēra, ka ministri no šī algu pielikuma neko neiegūs. "Šobrīd, kad ģimenēm un uzņēmumiem nākas saskarties ar ekonomiski grūtiem laikiem, ir svarīgi, lai valdības ministri rādītu priekšzīmi," uzsvēra G. Brauns.

Eiropas Investīciju bankai (EIB) vairāk jāpalīdz globālās finanšu krīzes skartajām Austrumeiropas valstīm. Šādu uzskatu paudis Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown), raksta Reuters.

G. Brauns uzskata, ka gan EIB, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) būtu jāizveido ārkārtas fondi, līdzīgi kā to pēdējo mēneši laikā darīja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES), finansiālam atbalstam piedāvājot 125 miljardus eiro.

Balstoties uz savu plānu, G. Brauns piedāvājis EIB prezidenta apsvēršanai trīs priekšlikumus:

«Pirmkārt, EIB vajadzētu palielināt aizdevuma apjomus uzņēmumiem un svarīgiem infrastruktūras projektiem, ieskaitot enerģētikas projektus, par 50 miljoniem eiro nākamo divu gadu laikā, tādējādi lietderīgi izmantojot savu esošo kapitālu.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) uzņēmies pilnu atbildību par savu lomu finanšu krīzē, raksta telegraph.co.uk.

Sarunā ar The Guardian G. Brauns teica: "Es pilnībā uzņemos atbildību par visu savu darbību, bet es domāju, ka mēs esam nopietnākas problēmas priekšā, kura savā raksturā ir ne tikai globāla, bet arī nacionāla. Iespējams, ka pirms 10 gadiem, kad beidzās Āzijas krīzes, un citas valstis domāja, ka šīs problēmas tām ies secen, vajadzēja būt stingrākiem... paturot un liekot šos jautājumus darba kārtībā.”

Brauns, kurš bijis Lielbritānijas kanclers 10 gadus līdz 2007. gadam, norādīja, ka nožēlo, ka pirms desmit gadiem nav uzsācis kampaņu, lai stingrāk regulētu valsts finanšu sektoru.

Britu žurnāls GQ Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu atzinis par gada vissliktāk ģērbto cilvēku, ziņo Press Associated.

Par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš šajā sarakstā ieņem trešo vietu, žurnāls raksta: «Iespējams, N. Sarkozī mazāk jāsatraucas par savu garumu, bet vairāk par savu stilu.»

Gordons Brauns. (Foto: AFP/SCANPIX)Savukārt vislabāk ģērbtās slavenības pēc GQ žurnāla vērtējuma ir Deivids Bekhems (David Beckham), Daniels Kregs (Daniel Craig) un Velsas princis Čarlzs.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) atzinis, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, neieviešot stingrāku banku regulējumu laikā, kad viņš bija kanclers, vēsta BBC.

G. Brauns, kurš bija kanclers no 1997. līdz 2007.gadam, sacījis, ka deviņdesmito gadu beigās visas bankas aicināja mīkstināt regulējošos noteikumus. «Deviņdesmitajos gados bankas - visas kā viens - nāca pie mums un teica:

«Redziet, mēs nevēlamies tikt regulētas, mēs gribam būt brīvas»,» stāstījis G. Brauns.

«Un patiesība ir tāda, ka globāli un nacionāli mums vajadzēja tās regulēt vairāk,» viņš sacījis intervijā televīzijā, piebilstot, ka tagad ir mācījies no šīs pieredzes.

Arī Eds Bols (Ed Balls), kurš strādāja ar G. Braunu, kad viņš bija kanclers, atzinis, ka viņiem būtu bijis jādara vairāk, lai kontrolētu finanšu sektoru: «Atskatoties pagātnē, mums vajadzēja būt stingrākiem attiecībā uz dažām investīciju bankām, kuras neapzinājās riskus. Tā bija problēma valdībām visā pasaulē.»

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) uzstājis, ka viņš paliks savā amatā par spīti viņa vadītās Darba partijas drūmajām izredzēm attiecībā uz vietējo un Eiropas balsojumu, ziņo BBC.

G. Brauns noraidījis aicinājumus pamest savu amatu, norādot, ka viņš ir īstais cilvēks, kurš spēj cīnīties ar lejupslīdi un izdevumu skandālu.

«Ar pieredzi, kas man ir, esmu labākā persona, kas spēj iztīrīt politisko sistēmu,» sacījis G. Brauns intervijā BBC Radio. «Es domāju, ka politiskā tīrīšana jāuztic kādam, kuram ir skaidra ideja attiecībā uz to, kas ir jādara – un man tāda ir,» tā Lielbritānijas premjers.

Pēc neatkarīga audita slēdziena Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns ir spiests atmaksāt valsts budžetam vairāk nekā 12 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu par periodu no 2004. līdz 2009.gadam, ziņo Guardian.

Premjerministram būs jāatmaksā izdevumi par tīrīšanu un dārzkopību piecus gadus ilgā periodā, kā arī par krāsošanu un dekorēšanu, jo auditors noteicis ierobežojumus specifiskiem izdevumiem.

G. Brauns aicinājis arī ministrus sekot viņa piemēram - sadarboties ar auditoru un atmaksāt prasīto summu.

Auditors norādījis, ka G. Brauns nav darījis neko nepareizu - Ministru prezidenta izdevumi bijuši saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Lielbritānijas kancleram Alistēram Dārlingam (Alistair Darling) būs jāatmaksā 554 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) paziņojis, ka vairums ekonomiku ir gatavas pieņemt pasaules banku nodokli un deva mājienu, ka šo nodokli varētu pieņemt G20 sammitā, kas notiks šā gada jūnijā.

G. Brauns atbalsta ASV prezidenta Baraka Obamas plānu ieviest banku nodokli, kurš paredz desmit gadu laikā atgūt 90 miljardus USD.

AFP norāda, ka Lielbritānijas premjerministrs atbalsta pasaules banku nodokli, jo tas veicinātu banku atbildību pret sabiedrību.

Db.lv arī ziņoja, ka Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs (Anders Borg) aicina Eiropas valstu valdībām sekot ASV prezidenta Baraka Obamas priekšlikumam bankām uzlikt nodokli, lai atgūtu sektorā «iepludinātos» finanšu līdzekļus.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) pirmo reizi atzinis, ka nepieciešama izdevumu samazināšana, lai palīdzētu uzlabot valsts finansiālo situāciju, bet piebildis, ka viņa valdība var izvairīties no izdevumu samazināšanas svarīgākajiem pakalpojumiem, ko valsts sniedz iedzīvotājiem, vēsta The Wall Street Journal.

Savā runā ikgadējā arodbiedrību sanāksmē Liverpūlē, G. Brauns sacījis, ka valdībai ir «jāpieņem grūti lēmumi attiecibā uz valsts izdevumiem», taču uzsvēris, ka tādi pakalpojumiem kā veselības aprūpe, izglītība un policija tiks aizsargāti.

The Wall Street Journal norāda, ka Lielbritānija «iegāja» recesijā ar parāda slogu, kas bija zemāks nekā daudzām citām attīstītajām ekonomikām, bet tās budžeta deficīts pieauga straujāk nekā lielākajai daļai valstu, recesijai «nokožot» lielu daļu no nodokļu ieņēmumiem.

Valsts kase prognozē, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 12% no iekšzemes kopprodukta.

Cerot, ka, iedvešot uzticību pasaules finanšu tirgos, tiks glābta globālā ekonomika, G-20 valstu līderi vienojās par 1.1 triljona USD iepludināšanu krīzes iedragātajā pasaules ekonomikā, vēsta Times.

Pasaules līderu cerības piepildījušās vismaz daļēji. Reaģējot uz šīm ziņām pasaules finanšu tirgu rādītāji strauji auga.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, kurš Londonā uzņēma pasaules 20 ekonomiski spēcīgāko valstu līderus, atzinis, ka diena, kurā pieņemts šis lēmums, ir vēsturiska, jo pasaule apvienojusi savus spēkus, lai cīnītos pret recesiju.

Kopumā pasaules ekonomikas stabilizēšanai paredzēts tērēt 5 triljonus USD, kas ir lielākā summa, kāda jebkad iepludināta pasaules ekonomikā. Šajā astronomiskajā summā iekļauti arī finanšu līdzekļi, kas izmantoti tiks nākamgad.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns šodien paziņojis, ka pārdoti valsts īpašumi 16 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā, lai samazinātu recesijas rezultātā strauji pieblīdušo valsts parādu, raksta Yahoo.com.

«Mēs plānojam pārdot valsts aktīvus, lai risinātu mūsu parāda problēmas. Tuvāko divu gadu laikā tiks pārdoti valsts īpašumi 16 miljardu mārciņu (17.2 miljardi eiro) apjomā,» paziņojis G. Brauns.

Britu premjerministrs pagaidām izteicies, ka tiks pārdotas Lamanša tuneļa dzelzceļa līnijas, Tote bookmakers, Student Loan Company un 33 % Eiropas urāna ieguves kompānijas URENCO.

Kopumā tiek prognozēts, ka Lielbritānijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 175 miljardus mārciņu (194 miljardi eiro), jo britu valdība tērējusi milzīgus līdzekļus valsts finanšu sektora glābšanai, tikmēr tajā paša laikā recesijas rezultātā sarukuši budžeta ieņēmumi.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās, ziņo BBC.

Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Taču BBC norāda, ka eksperti ir apšaubījuši skeneru efektivitāti tādu spridzekļu noteikšanā, kāds tika izmantots nesenajā mēģinājumā uzspridzināt lidmašīnu, kas ielidoja ASV pilsētā Detroitā no Amsterdamas.

Savukārt G. Brauns akcentējis, ka ir būtiski «virzīties uz priekšu» attiecībā uz atļautajām tehnoloģijām.

Savukārt žurnāla Aviation Security International redaktors Filips Baums (Philip Baum) norādījis, ka skeneri nav vienīgais un labākais risinājums. Viņš stāstījis, ka ir jārēķinās ar faktu, ka bumbu ir iespējams uzbūvēt pat lidostas veikalos arī pēc iziešanas caur skenēšanu. «Paturot to prātā, mums ir jāskatās uz cilvēka nodomiem, nevis uz to, kas viņiem ir līdzi,» akcentējis F. Baums.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) gatavojas pārdot Lietuvas «Šiauliu bankas» akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas «Citadele», intervijā Lietuvas laikrakstam «Verslo žinios» paziņojis ERAB Baltijas valstu valstu nodaļas vadītājs Īens Brauns.

«Mēs diezgan ilgi esam [Šiauliu bankas] akcionāri, kopš 2005.gada. Ir ziņots, ka «Šiauliu bankas» izskata vairākas stratēģiskas alternatīvas. Tāpēc pienācis dabīgs laiks, lai mēs atstātu bankas akcionāru rindas, ja ienāks cits investors,» sacījis Brauns.

«Bankā «Citadele» pēc «Ripplewood» mēs esam otrs lielākais akcionārs, taču plānu aiziet no šīs bankas pašlaik nav,» piebildis Brauns, kurš ERAB Baltijas valstu nodaļu sāka vadīt pagājušajā mēnesī. ERAB pieder 25% mīnus viena bankas «Citadele» akcija un 26,02% «Šiauliu bankas» akciju.

2015.gada 20.aprīlī tika pabeigta valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai ASV «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) darbību, kā arī esmu ar to apmierināts, bet lielos vilcienos par viņu darbību, protams, ir jādiskutē.

To portālam Diena.lv sacījis komponists Mārtiņš Brauns.

«Es taču nekad nevarētu izskatīt un izsekot līdzi visām tām radiostacijām, kafejnīcām, veikaliem un vēl dažādām vietām, kur manas dziesmas tiek atskaņotas. Arī komunikācija notiek labi, es nesūdzos,» teicis M.Brauns.

Viņš arī uzsvēris, ka ir «strikti vienojies», ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst likt viņa muzikālos darbus diskos. «Tāpat arī par apmaksas jautājumiem – galu galā tas ir izdevīgi gan man, gan autortiesību aizstāvjiem,» stāstījis M.Brauns.

Savukārt dzejnieks un mūziķis Guntars Račs portālam diena.lv norādījis - AKKA/LAA ir labi iekasēšanas administrācijā, bet ļoti neefektīvi autoru tiesību aizsardzības jomā.

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

ASV un Eiropas valdības apspriedušas kārtējo veidu, kā aizsargāt nodokļu maksātājus no banku neveiksmēm, ieviešot īpašu augstāku nodokļa likmi lielajām finanšu iestādēm, raksta Vedomosti.

Varianti jaunajiem nodokļiem ir dažādi. Vācija un Zviedrija ierosinājusi izmantot līdzekļus, lai finansētu valsts iestādi, kuras uzdevums ir uzraudzīt tās bankas, kuru bankrots varētu radīt iespējamus zaudējumus finanšu sistēmai.

Francija atbalsta sankciju ieviešanu pēc krīzes. ASV likumdevēju pozīcija ir divejāda. Ja Kongresā vairakums iestājas par nodokļu ieviešanu, uz kuru bāzes veidot pirmskrīzes fondu, tad Prezidenta administrācijā priekšroku dod franču pēckrīzes variantam. Tajā bankas krīzes laikā var saņemt kredītus, bet pēc tam tām ir jāmaksā par to sodi. Tā, apkopojot pagājušās krīzes rezultātus, pēc ASV finanšu ministrijas aprēķiniem, sodus maksās visas bankas, kuru aktīvi pārsniedz 50 miljardus dolāru.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.