Britu žurnāls GQ Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu atzinis par gada vissliktāk ģērbto cilvēku, ziņo Press Associated.

Par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš šajā sarakstā ieņem trešo vietu, žurnāls raksta: «Iespējams, N. Sarkozī mazāk jāsatraucas par savu garumu, bet vairāk par savu stilu.»

Gordons Brauns. (Foto: AFP/SCANPIX)Savukārt vislabāk ģērbtās slavenības pēc GQ žurnāla vērtējuma ir Deivids Bekhems (David Beckham), Daniels Kregs (Daniel Craig) un Velsas princis Čarlzs.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) gatavojas pārdot Lietuvas «Šiauliu bankas» akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas «Citadele», intervijā Lietuvas laikrakstam «Verslo žinios» paziņojis ERAB Baltijas valstu valstu nodaļas vadītājs Īens Brauns.

«Mēs diezgan ilgi esam [Šiauliu bankas] akcionāri, kopš 2005.gada. Ir ziņots, ka «Šiauliu bankas» izskata vairākas stratēģiskas alternatīvas. Tāpēc pienācis dabīgs laiks, lai mēs atstātu bankas akcionāru rindas, ja ienāks cits investors,» sacījis Brauns.

«Bankā «Citadele» pēc «Ripplewood» mēs esam otrs lielākais akcionārs, taču plānu aiziet no šīs bankas pašlaik nav,» piebildis Brauns, kurš ERAB Baltijas valstu nodaļu sāka vadīt pagājušajā mēnesī. ERAB pieder 25% mīnus viena bankas «Citadele» akcija un 26,02% «Šiauliu bankas» akciju.

2015.gada 20.aprīlī tika pabeigta valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai ASV «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) darbību, kā arī esmu ar to apmierināts, bet lielos vilcienos par viņu darbību, protams, ir jādiskutē.

To portālam Diena.lv sacījis komponists Mārtiņš Brauns.

«Es taču nekad nevarētu izskatīt un izsekot līdzi visām tām radiostacijām, kafejnīcām, veikaliem un vēl dažādām vietām, kur manas dziesmas tiek atskaņotas. Arī komunikācija notiek labi, es nesūdzos,» teicis M.Brauns.

Viņš arī uzsvēris, ka ir «strikti vienojies», ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst likt viņa muzikālos darbus diskos. «Tāpat arī par apmaksas jautājumiem – galu galā tas ir izdevīgi gan man, gan autortiesību aizstāvjiem,» stāstījis M.Brauns.

Savukārt dzejnieks un mūziķis Guntars Račs portālam diena.lv norādījis - AKKA/LAA ir labi iekasēšanas administrācijā, bet ļoti neefektīvi autoru tiesību aizsardzības jomā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās, ziņo BBC.

Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Taču BBC norāda, ka eksperti ir apšaubījuši skeneru efektivitāti tādu spridzekļu noteikšanā, kāds tika izmantots nesenajā mēģinājumā uzspridzināt lidmašīnu, kas ielidoja ASV pilsētā Detroitā no Amsterdamas.

Savukārt G. Brauns akcentējis, ka ir būtiski «virzīties uz priekšu» attiecībā uz atļautajām tehnoloģijām.

Savukārt žurnāla Aviation Security International redaktors Filips Baums (Philip Baum) norādījis, ka skeneri nav vienīgais un labākais risinājums. Viņš stāstījis, ka ir jārēķinās ar faktu, ka bumbu ir iespējams uzbūvēt pat lidostas veikalos arī pēc iziešanas caur skenēšanu. «Paturot to prātā, mums ir jāskatās uz cilvēka nodomiem, nevis uz to, kas viņiem ir līdzi,» akcentējis F. Baums.

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) paziņojis, ka vairums ekonomiku ir gatavas pieņemt pasaules banku nodokli un deva mājienu, ka šo nodokli varētu pieņemt G20 sammitā, kas notiks šā gada jūnijā.

G. Brauns atbalsta ASV prezidenta Baraka Obamas plānu ieviest banku nodokli, kurš paredz desmit gadu laikā atgūt 90 miljardus USD.

AFP norāda, ka Lielbritānijas premjerministrs atbalsta pasaules banku nodokli, jo tas veicinātu banku atbildību pret sabiedrību.

Db.lv arī ziņoja, ka Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs (Anders Borg) aicina Eiropas valstu valdībām sekot ASV prezidenta Baraka Obamas priekšlikumam bankām uzlikt nodokli, lai atgūtu sektorā «iepludinātos» finanšu līdzekļus.

Ja Vācijā turpinās pieaugt inficēšanās ar jauno koronavīrusu, nevakcinētajiem var nākties rēķināties ar jauniem ierobežojumiem, svētdien intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" sacījis kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns.

"Vakcinētie noteikti baudīs lielāku brīvību nekā nevakcinētie," viņš norādījis.

Pašlaik Vācijas iedzīvotāji drīkst apmeklēt restorānus, kinoteātrus vai sporta klubus, ja ir pilnībā vakcinējušies vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Tomēr Brauns brīdinājis, ka gadījumā, ja inficēšanās rādītāji pasliktināsies, nevakcinētajiem cilvēkiem nepietiks ar testu, lai varētu doties uz kino, stadionu vai ēstuvi.

Pēc viņa teiktā, risks tādā gadījumā būtu pārāk augsts, bet valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku veselību un tas nozīmē - arī gādāt, lai ziemā mediķiem nav jāatliek plānveida operācijas, cenšoties tikt galā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

ASV un Eiropas valdības apspriedušas kārtējo veidu, kā aizsargāt nodokļu maksātājus no banku neveiksmēm, ieviešot īpašu augstāku nodokļa likmi lielajām finanšu iestādēm, raksta Vedomosti.

Varianti jaunajiem nodokļiem ir dažādi. Vācija un Zviedrija ierosinājusi izmantot līdzekļus, lai finansētu valsts iestādi, kuras uzdevums ir uzraudzīt tās bankas, kuru bankrots varētu radīt iespējamus zaudējumus finanšu sistēmai.

Francija atbalsta sankciju ieviešanu pēc krīzes. ASV likumdevēju pozīcija ir divejāda. Ja Kongresā vairakums iestājas par nodokļu ieviešanu, uz kuru bāzes veidot pirmskrīzes fondu, tad Prezidenta administrācijā priekšroku dod franču pēckrīzes variantam. Tajā bankas krīzes laikā var saņemt kredītus, bet pēc tam tām ir jāmaksā par to sodi. Tā, apkopojot pagājušās krīzes rezultātus, pēc ASV finanšu ministrijas aprēķiniem, sodus maksās visas bankas, kuru aktīvi pārsniedz 50 miljardus dolāru.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Anglijas centrālā banka savā sēdē ceturtdien nolēma saglabāt aktīvu atpirkšanas programmu nemainītu un atstāt likmes esošajā līmenī.

Banka saglabājusi aktīvu atpirkšanas programmu 200 miljardu mārciņu apmērā, kā to prognozēja tirgus dalībnieki. Banka, kura pagaidām nesniedza komentārus par ekonomiku vai politikas perspektīvām, arī saglabāja mārciņas bāzes likmi esošajā – rekordzemajā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas pārstāvji nesniedz komentārus par politiku pirms 6. maijā gaidāmajām vēlēšanām, jo premjerministrs Gordons Brauns un pretinieks Deivids Kamerons nevar vienoties, cik ilgi nepieciešams saglabāt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, pirms budžeta deficīta samazināšanas. Lai gan ekonomikas lejupslīde beidzās jau pērn ceturtajā ceturksnī, Lielbritānijas Tirdzniecības kameras pārstāvji šonedēļ uzsvēra, ka atgūšanās joprojām ir ļoti nestabila, raksta Bloomberg.