Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes likme palikta neskarta un tā palika neskarta - rekordzemajā 0,5% apmērā.

Tādējādi mārciņas bāzes likme šādos līmeņos paliek jau 20 mēnesi pēc kārtas. Jāpiebilst, ka Anglijas CB no pašreizējajiem 200 miljardiem mārciņu nepalielināja arī savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Vairums ekspertu sagaida, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi agrākais var palielināt tikai nākamā gada vidū. Savukārt aptuveni trešdaļa ekspertu (atsaucoties uz Reuters aptaujām) šobrīd uzskata, ka Anglijas CB nāksies palielināt savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Valdot šādam fonam, šodien mārciņas cena pakāpās līdz 1,602 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākais minētā kursa līmenis pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Anglijas Banka no pašreizējiem rekordzemajiem līmeņiem likmes cels agrākais šā gada oktobrī, taču pamazām pārtrauks savu aktīvu pirkšanas programmu (naudas drukāšanu), liecina Reuters veiktā 60 tirgus analītiķu aptauja.

Visi analītiķi bija vienisprātis, ka mārciņas bāzes likme Anglijas CB nākamajā sanāksmē (4. februārī) mainīta netiks – tā paliks 0.5 %. Tomēr lielākā daļa analītiķu sagaida, ka Anglijas CB 4. februārī lems samazināt savu aktīvu pirkšanas programmu no pašreizējiem 200 miljardiem sterliņu mārciņu (325 miljardi ASV dolāru).

Mārciņas bāze likme 1 % atzīmi sasniegšot šā gada ceturtajā ceturksnī, 2011. gada pirmo trīs mēnešu laikā tā būs pakāpusies līdz 1.5 %, kamēr nākamā gada otrajā ceturksnī tā būs 1.75 % apmērā, liecina aptaujas dati.

Kopumā gan britu ekonomikai ar izaugsmes tempiem pagaidām ir visai pavāji. Apvienotās Karalistes ekonomika pagājušā gada ceturtajā ceturksnī auga vien par 0.1 % (salīdzinājumā ar trešo ceturksni), lai gan tirgus bija gaidījis IKP pieaugumu par 0.4 %. Pagājuša gada skatījumā Apvienotās Karalistes ekonomika samazinājās par 4.8 % (sliktākais rādītājs kopš 1949. gada), un ekonomisti sagaida, ka tā augs par 1.2 % šogad un par 2.1 % 2011. gadā. Pastāv bažas, ka Anglijas Bankai nākotnē grūtības varētu sagādāt inflācijas ierobežošana. Anglijas CB paredz, ka vidējā inflācija valstī šogad būs 2.4 % (bankas nospraustais mērķis ir inflācija 2 % apmērā), tikmēr 2011. gadā tā sarukšot līdz 1.6 %

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes procnetlikme atstāta rekordzemā - 0,5% apmērā.

Kopumā šobrīd palielinājušās bažas par Anglijas ekonomikas izaugsmes tempiem, kurus vēl vairāk apdraudētu situācija, ja mārciņas bāzes likme tiktu celta, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Anglijas ekonomika negaidīti saruka par 0,5% (gada griezumā), savukārt šā gada pirmajā ceturksnī tā auga par 0,5%. Tikmēr patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

Šobrīd tiek lēsts, ka Anglijas Banka varētu vēlāk nekā pirms tam domāts sekot Eiropas Centrālās bankas (ECB) piemēram un celt likmes.

Anglijas centrālā banka savā šodienas sēdē nolēma palielināt aktīvu atpirkšanas programmu līdz 200 miljardiem mārciņu.

Līdz ar to programma palielināta par 25 miljardiem mārciņu, kas ir mazāk nekā paredzēja tirgus dalībnieki, jo tika prognozēts, ka programma tiks palielināta līdz 225 miljardiem mārciņu.

Šī ir trešā reize, kad Anglijas Banka palielina aktīvu atpirkšanas programmu kopš tās ieviešanas šā gada martā.

Kā jau gaidīts, mārciņas bāzes likme palika līdzšinējā – 0.5 % – līmenī.

Anglijas Bankas lēmums palielināt tā saucamo kvantitatīvās mīkstināšanas programmu sekoja oktobra ziņojumam, ka ekonomika trešajā ceturksnī ir negaidīti sarukusi. Tāpat Anglijas Bankas lēmums bija balstīts uz ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozēm, kas tiks publicētas ceturkšņa pārskatā novembrī.

Anglijas Bankai vajadzētu uz laiku pārtraukt aktīvu iepirkšanas programmu pēc tam, kad iztērēti paredzētie 200 miljardi mārciņu, atsaucoties uz Anglijas Tirdzniecības kameras direktoru Deividu Frostu, raksta Bloomberg.

«Anglijas Banka ir darījusi visu, ko vien tā var izdarīt šajā situācijā,» viņš uzsvēris. «Ja pavasarī un pēc tam atklājas, ka ekonomika pati par sevi nevar darboties, tad jāatgriežas pie programmas un jāskatās, kur jāturpina iepludināt nauda.»

Pagājušajā nedēļā Anglijas Banka savā ikmēneša sēdē solīja noslēgt savu aktīvu atpirkšanas programmu, kā arī nemainīja mārciņas bāzes likmi, kas ir 0.5 % līmenī. Nākamais monetārās politikas vērtējums būs februārī, kad tiks izteiktas ceturkšņa prognozes.

Tirdzniecības kameras galvenais ekonomists Deivids Kerns sacījis, ka negaida, ka Anglijas Banka pacels likmes tuvākajā laikā. «Viņi neko nedarīs līdz pat septembrim. Es uzskatu, ka līdz gada beigām likme būs 1 %. Savukārt līdz 2012. gada beigām tā būs 2.5 %.»

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Anglijas centrālās bankas vadītājs Mervins Kings šodien paziņojis, ka ir gatavs apsvērt ideju turpināt ekonomiku balstīt ar tā saucamo kvantitatīvās mīkstināšanas politiku (citiem vārdiem – naudas drukāšana), raksta Bloomberg.

«Pat ja mēs nākotnē redzēsim ekonomikas izaugsmes tempu pieaugumu, mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz vietai, kur mūsu ekonomika bija pirms finanšu satricinājumiem,» piebildis Anglijas Bankas vadītājs.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušonedēļ Anglijas CB lēma paaugstināt savu aktīvu uzpirkšanas programmu līdz 200 miljardiem mārciņu. Kopumā tirgū sākušas sarunas par to, vai Anglijas banka savu aktīvu pirkšanas programmu nepadarīs vēl apjomīgāku. Arī par mārciņas bāzes procentlikmi spriež, ka tā ilgstoši būs rekordzema (pašlaik 0.5 %). Vairums Bloomberg aptaujāto analītiķu paredz, ka mārciņas bāzes procentlikme šādos līmeņos paliks līdz 2010. gada trešajam ceturksnim.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Iespēja, ka Anglijas Banka jau šogad paaugstinās mārciņas bāzes procentlikmi, ir sarukusi līdz 35%, norādījusi jaunākā Reuters analītiķu aptauja, kurā piedalījās 61 eksperts (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā pirms mēneša iespēja, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi cels jau šogad, tika aprēķināta kā 55%.

Prognozes esot iespaidojusi Eiropas parādu krīze un tai sekojošie valdību izdevumu samazināšanas pasākumi, kas likuši nostiprināties viedoklim, ka valstu centrālās bankas vēlāk nekā domāts normalizēs savu monetāro politiku.

Kopumā eksperti sagaida, ka mārciņas bāzes likme 0,75% atzīmi sasniegs nākamā gada pirmajā ceturksnī (pašlaik likme ir 0,5%). Tikmēr nākamā gada jūnija tā atradīsies pie 1% atzīmes. Savukārt 2% atzīmi tā sasniegs 2011. gada beigās. Visi aptaujātie analītiķi arī bija vienisprātis, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi atstās rekordzemu (0,5%) tās nākamajā sanāksmē 10.jūnijā.

Anglijas Banka mārciņas bāzes likme cels šā gada ceturtajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters analītiķu aptauja (rezultātu mediāna).

Šā gada beigās mārciņas likme sasniegs 0,75% (tiesa, tā uzskatīja tikai nedaudz vairāk par pusi no aptaujātajiem 63 ekonomistiem), tikmēr pie 1% atzīmes tā nonāks nākamā gada marta beigās. Likmes kāpums gan būšot mērens un 1,5% atzīmi mārciņas bāzes likme sasniegšot 2011. gada jūnijā, rāda aptauja. Tikmēr visi ekonomisti bijuši vienisprātis, ka likme paliks rekordzema – 0,5% apmērā Anglijas CB nākamajā sanāksmē 10. maijā.

Jāpiebilst, ka britu ekonomika no recesijas izkļuva pagājušā gada ceturtajā ceturksnī (IKP pieauga par 0,4%). Arī šā gada pirmajā ceturksnī Apvienotās Karalistes ekonomika nedemonstrēja pārliecinošu sniegumu – valsts IKP pieauga vien par 0,2% (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni). Britiem problēmas sagādāt varētu arī lielāka inflācija. Šobrīd tiek prognozēts, ka vidējā inflācija Lielbritānijā šogad būs 2,7%, kas ir virs bankas nospraustā mērķa – 2% inflācijas. Ja inflācijas rādītāji turpinās pieaugt, Anglijas CB var neatlikt nekas cits kā ātrāk celt likmes (taču tādējādi apdraudot ekonomikas izaugsmi).

Anglijas Banka savā ceturtdienas sanāksmē tirgus dalībniekiem liekus pārsteigumus nesagādāja, un mārciņas bāzes likme mainīta netika – tā palika rekordzema – 0.5 %, tā Bloomberg.

Anglijas CB lēma arī nepalielināt savu aktīvu pirkšanas programmu no esošajiem 200 miljardiem mārciņu.

Anglijas monetārās politikas noteicēji pagājušajā mēnesī deva mājienus, ka valsts aktīvu pirkšanas programma varētu tikt pārskatīta tikai 2010. gada februārī, kad būs pierādījumi, ka ekonomika patiešām ir nostājusies uz kājām. Arī Lielbritānijas finanšu ministrs Alisters Darlings piezīmējis, ka ekonomikas sildīšanas pasākumi paliks spēkā tik ilgi, kamēr ekonomikas izaugsmes procesi nākotnei būs nodrošināti.

Vairāki eksperti joprojām uzskata, ka Anglijas CB varētu vēl vairāk palielināt sadrukājamās naudas masu, raksta Bloomberg. Tikmēr no mārciņas bāzes likmes izmaiņas netiek gaidītes vēl ilgu laiku.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes procentlikmi atstāja rekordzemu - 0,5% apmērā.

Jāpiebilst, ka Apvienotajā Karalistē inflācija februārī pieauga līdz 4% atzīmei, kas ir divas reizes vairāk nekā inflācijas līmeni vēlētos redzēt Anglijas Banka (tai mērķis tāpat kā Eiropas Centrālajai bankai ir inflācija pie 2% atzīmes). Tiesa gan, analītiķi norāda, ka Anglijas ekonomikas izaugsme vēl nav tik spēcīga, lai varētu sadzīvot ar augstākām likmēm.

Šobrīd lielākā daļa analītiķi prognozē, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi paaugstinās šā gada maijā. Jāatgādina, ka Anglijas CB kaimiņš – Eiropas Centrālā banka savā pagājušas nedēļas sanāksmē finanšu tirgiem deva zīmīgus mājienus, ka eiro bāzes procentlikme tiks celta jau aprīlī.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Pēdējā mēneša laikā pieaugusi iespēja, ka Anglijas CB varētu lemt par papildu mārciņu drukāšanas pasākumiem, norādījusi Reuters ekonomistu septembra aptauja.

Uz jautājumu, ka Anglijas CB tuvākajā laikā varētu ieviest jaunu mārciņu drukāšanas (kvantitatīvās mīkstināšanas jeb quantitative easing) programmu norādījuši 16 no aptaujātā 51 ekonomista (jeb 31%). Vēl augustā par to, ka Anglijas CB ķersies pie papildus pasākumiem ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai bija pārliecināti tikai 9% aptaujāto ekonomistu. Jānorāda, ka pašlaik Anglijas Bankas tā saucamā aktīvu uzpirkšanas programma ir 200 miljardu mārciņu apjomā.

Aptauja arī atklāja, ka Anglijas Banka savu galveno monetārās politikas ietekmēšanas instrumentu – mārciņas bāzes procentlikmi paaugstinās tikai nākamā gada trešajā ceturksnī (aptaujas rezultātu mediāna).

Šodien notiekušās Anglijas Bankas sanāksmes laikā Apvienotās Karalistes monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Šādos līmeņos mārciņas bāzes likme atrodas jau kopš 2009. gada marta.

Kopumā vairums finanšu tirgus dalībnieku šādu Anglijas CB rīcību bija gaidījuši, jo valstī saglabājas samērā neskaidras ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Likme netiek celta pat neskatoties uz to, ka inflācija šajā valsī ir jau vairāk nekā divas reizes augstāka nekā to vēlas redzēt Anglijas CB, proti, pie 2% atzīmes. Turklāt tiek gaidīts, ka inflācija Apvienotajā Karalistē tuvāko mēnešu laikā varētu palielināties līdz pat 5% atzīmei. Valdot šādam fonam, atsevišķi eksperti vērš uz riskiem, kas saistīti ar pārlieku ilgstoši zemām procentlikmēm (zemākas inflācijas mērķi vidējā termiņa var kļūt nesasniedzami).

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja un tā palika pie 0,5% atzīmes. Šādos līmeņos šī likme ir jau kopš 2009. gada marta.

Šobrīd vairums tirgus dalībnieku prognozē, ka Anglijas CB par papildu monetārās stimulēšanas pasākumiem varētu paziņot februārī. Proti, Anglijas Banka savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu palielinās par 50 miljardiem sterliņu mārciņu līdz 325 miljardiem mārciņu.

Šobrīd inflācija Apvienotajā Karalistē ir augta un atrodas tuvu 5% atzīmei. Tiesa gan, Anglijas CB ekonomisti paredz, ka inflācija gada beigās valstī būs noslīdējusi zem 2% atzīmes.

Šodien notiks arī Eiropas Centrālās bankas sanāksme.

Ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) darīja, kā jau vairākums tirgus dalībnieki bija gaidījuši – eiro bāzes likme palika rekordzemā 1 % līmenī.

Tādējādi ECB savu galveno likmi nemaina jau devīto mēnesi pēc kārtas un, visticamāk, nemainīs to vēl pāris mēnešus. Jāpiebilst, ka tikai viens no Reuters aptaujātajiem 86 tirgus analītiķiem sagaida, ka eiro bāzes likme tiks celta šā gada pirmajā pusē. Tirgus uzmanība nu būs pievērsta ECB vadītāja Žana Kloda Trišē pēcsēdes komentāriem no kuriem tiks gaidīti mājieni par ekonomikas sildīšanas pasākumu beigu datumiem un eiro zonai sāpīgo Grieķijas jautājumu.

Šodien notika arī Anglijas Bankas sēde. Db.lv jau rakstīja, ka Anglijas CB lēma apturēt savu 200 miljardus mārciņu vērto aktīvu pirkšanas programmu. Tāpat Anglijas Banka atstāja mārciņas bāzes likmi nemainītu rekordzemajā 0.5 % līmenī.

Anglijas Centrālā banka ceturtdien nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī – 0,5%, liecina centrālās bankas paziņojums.

Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka nav steigas tirgū mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, neskatoties uz to, ka straujākā ekonomikas izaugsme kopš 2007. gada ir samazinājusi bezdarba līmeni tuvu 7%, ko Anglijas Banka iepriekš minēja kā rādītāju, lai sāktu apsvērt likmes paaugstināšanu, raksta Bloomberh.

Ņemot vērā, ka ekonomikas atveseļošanās signāli kļūst spēcīgāki, tirgus dalībnieki prognozē, ka banka likmes paaugstinās nākamajā gadā. Nesen Anglijas Bankas vadītāji paaugstinājuši Lielbritānijas ekonomikas prognozi.

Anglijas Banka ir atstājusi bāzes procentu likmi rekordzemu kopš 2009. gada, kas ir ilgākais periods, kad politika nav mainīta kopš 1940. gadiem.

Ceturtdien notikušajā ikmēneša sanāksmē Anglijas Centrālā banka nolēma atstāt bāzes procentu likmi esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Likme saglabāta rekordzemajā 0,5% līmenī.

Eiropas ekonomikas situācijas pasliktināšanās un pazīmes, ka arī Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās sāk bremzēties, rada spiedienu uz Anglijas Bankas amatpersonām. Eirozona ir Lielbritānijas lielākais tirdzniecības partneris un tās ekonomikas pasliktināšanās ir veicinājušas spekulācijas investoru vidū, ka likmi Anglijas Banka cels ne vēlāk par 2015. gada otro pusi.

Augustā Anglijas Banka prognozēja šā gada ekonomikas izaugsmi 3,5% apmērā, bet nākamgad 3%. Tāpat banka ziņoja, ka inflācija saglabāsies zem 2% mērķa šajā laika periodā. Jaunās prognozes tiks paziņotas preses konferencē 12. novembrī.

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.