Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Eiropas Investīciju bankai (EIB) vairāk jāpalīdz globālās finanšu krīzes skartajām Austrumeiropas valstīm. Šādu uzskatu paudis Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown), raksta Reuters.

G. Brauns uzskata, ka gan EIB, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) būtu jāizveido ārkārtas fondi, līdzīgi kā to pēdējo mēneši laikā darīja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES), finansiālam atbalstam piedāvājot 125 miljardus eiro.

Balstoties uz savu plānu, G. Brauns piedāvājis EIB prezidenta apsvēršanai trīs priekšlikumus:

«Pirmkārt, EIB vajadzētu palielināt aizdevuma apjomus uzņēmumiem un svarīgiem infrastruktūras projektiem, ieskaitot enerģētikas projektus, par 50 miljoniem eiro nākamo divu gadu laikā, tādējādi lietderīgi izmantojot savu esošo kapitālu.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) uzņēmies pilnu atbildību par savu lomu finanšu krīzē, raksta telegraph.co.uk.

Sarunā ar The Guardian G. Brauns teica: "Es pilnībā uzņemos atbildību par visu savu darbību, bet es domāju, ka mēs esam nopietnākas problēmas priekšā, kura savā raksturā ir ne tikai globāla, bet arī nacionāla. Iespējams, ka pirms 10 gadiem, kad beidzās Āzijas krīzes, un citas valstis domāja, ka šīs problēmas tām ies secen, vajadzēja būt stingrākiem... paturot un liekot šos jautājumus darba kārtībā.”

Brauns, kurš bijis Lielbritānijas kanclers 10 gadus līdz 2007. gadam, norādīja, ka nožēlo, ka pirms desmit gadiem nav uzsācis kampaņu, lai stingrāk regulētu valsts finanšu sektoru.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa pieņēmusi Aivaram Lembergam nozīmīgu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta prasība, kuru pret viņu 2011. gada aprīlī cēla Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citas Latvijas kuģniecības meitas sabiedrības.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Aivara Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, kas tika skatīts četras dienas ilgā tiesas sēdē 2011.gada nogalē un 2012.gada aprīlī. Anglijas tiesa ir pilnībā piekritusi Aivara Lemberga argumentiem un atzinusi, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Aivars Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus.

Šā lēmuma rezultātā Augstā tiesa tuvākajā laikā lems arī par Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojuma atcelšanu. Tādejādi tiks atcelti visi no šī rīkojuma izrietošie ierobežojumi rīcībai ar Aivara Lemberga mantu, informē A. Lembergu pārstāvošais advokātu birojs Kronbergs & Čukste. Pozitīva tiesas lēmuma gadījumā prasītājiem, Latvijas kuģniecības meitas sabiedrībām, būs pienākums atlīdzināt Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus un zaudējumus, kas viņam radušies no nelikumīgā iesaldēšanas rīkojuma pieņemšanas un ar to saistītajām prasītāju prettiesiskajām darbībām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Britu žurnāls GQ Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu atzinis par gada vissliktāk ģērbto cilvēku, ziņo Press Associated.

Par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš šajā sarakstā ieņem trešo vietu, žurnāls raksta: «Iespējams, N. Sarkozī mazāk jāsatraucas par savu garumu, bet vairāk par savu stilu.»

Gordons Brauns. (Foto: AFP/SCANPIX)Savukārt vislabāk ģērbtās slavenības pēc GQ žurnāla vērtējuma ir Deivids Bekhems (David Beckham), Daniels Kregs (Daniel Craig) un Velsas princis Čarlzs.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Pēc neatkarīga audita slēdziena Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns ir spiests atmaksāt valsts budžetam vairāk nekā 12 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu par periodu no 2004. līdz 2009.gadam, ziņo Guardian.

Premjerministram būs jāatmaksā izdevumi par tīrīšanu un dārzkopību piecus gadus ilgā periodā, kā arī par krāsošanu un dekorēšanu, jo auditors noteicis ierobežojumus specifiskiem izdevumiem.

G. Brauns aicinājis arī ministrus sekot viņa piemēram - sadarboties ar auditoru un atmaksāt prasīto summu.

Auditors norādījis, ka G. Brauns nav darījis neko nepareizu - Ministru prezidenta izdevumi bijuši saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Lielbritānijas kancleram Alistēram Dārlingam (Alistair Darling) būs jāatmaksā 554 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) atzinis, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, neieviešot stingrāku banku regulējumu laikā, kad viņš bija kanclers, vēsta BBC.

G. Brauns, kurš bija kanclers no 1997. līdz 2007.gadam, sacījis, ka deviņdesmito gadu beigās visas bankas aicināja mīkstināt regulējošos noteikumus. «Deviņdesmitajos gados bankas - visas kā viens - nāca pie mums un teica:

«Redziet, mēs nevēlamies tikt regulētas, mēs gribam būt brīvas»,» stāstījis G. Brauns.

«Un patiesība ir tāda, ka globāli un nacionāli mums vajadzēja tās regulēt vairāk,» viņš sacījis intervijā televīzijā, piebilstot, ka tagad ir mācījies no šīs pieredzes.

Arī Eds Bols (Ed Balls), kurš strādāja ar G. Braunu, kad viņš bija kanclers, atzinis, ka viņiem būtu bijis jādara vairāk, lai kontrolētu finanšu sektoru: «Atskatoties pagātnē, mums vajadzēja būt stingrākiem attiecībā uz dažām investīciju bankām, kuras neapzinājās riskus. Tā bija problēma valdībām visā pasaulē.»

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) uzstājis, ka viņš paliks savā amatā par spīti viņa vadītās Darba partijas drūmajām izredzēm attiecībā uz vietējo un Eiropas balsojumu, ziņo BBC.

G. Brauns noraidījis aicinājumus pamest savu amatu, norādot, ka viņš ir īstais cilvēks, kurš spēj cīnīties ar lejupslīdi un izdevumu skandālu.

«Ar pieredzi, kas man ir, esmu labākā persona, kas spēj iztīrīt politisko sistēmu,» sacījis G. Brauns intervijā BBC Radio. «Es domāju, ka politiskā tīrīšana jāuztic kādam, kuram ir skaidra ideja attiecībā uz to, kas ir jādara – un man tāda ir,» tā Lielbritānijas premjers.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) gatavojas pārdot Lietuvas «Šiauliu bankas» akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas «Citadele», intervijā Lietuvas laikrakstam «Verslo žinios» paziņojis ERAB Baltijas valstu valstu nodaļas vadītājs Īens Brauns.

«Mēs diezgan ilgi esam [Šiauliu bankas] akcionāri, kopš 2005.gada. Ir ziņots, ka «Šiauliu bankas» izskata vairākas stratēģiskas alternatīvas. Tāpēc pienācis dabīgs laiks, lai mēs atstātu bankas akcionāru rindas, ja ienāks cits investors,» sacījis Brauns.

«Bankā «Citadele» pēc «Ripplewood» mēs esam otrs lielākais akcionārs, taču plānu aiziet no šīs bankas pašlaik nav,» piebildis Brauns, kurš ERAB Baltijas valstu nodaļu sāka vadīt pagājušajā mēnesī. ERAB pieder 25% mīnus viena bankas «Citadele» akcija un 26,02% «Šiauliu bankas» akciju.

2015.gada 20.aprīlī tika pabeigta valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai ASV «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.

Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) darbību, kā arī esmu ar to apmierināts, bet lielos vilcienos par viņu darbību, protams, ir jādiskutē.

To portālam Diena.lv sacījis komponists Mārtiņš Brauns.

«Es taču nekad nevarētu izskatīt un izsekot līdzi visām tām radiostacijām, kafejnīcām, veikaliem un vēl dažādām vietām, kur manas dziesmas tiek atskaņotas. Arī komunikācija notiek labi, es nesūdzos,» teicis M.Brauns.

Viņš arī uzsvēris, ka ir «strikti vienojies», ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst likt viņa muzikālos darbus diskos. «Tāpat arī par apmaksas jautājumiem – galu galā tas ir izdevīgi gan man, gan autortiesību aizstāvjiem,» stāstījis M.Brauns.

Savukārt dzejnieks un mūziķis Guntars Račs portālam diena.lv norādījis - AKKA/LAA ir labi iekasēšanas administrācijā, bet ļoti neefektīvi autoru tiesību aizsardzības jomā.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.