Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown), paužot solidaritāti ar miljoniem britu, kuri cīnās ar recesiju, paziņoja, ka Lielbritānijas valdības ministri šogad algas paaugstinājumu nesaņems, informē ziņu aģentūra AFP.

"Ministri nesaņems algu paaugstinājumu, viņu algas šogad ir iesaldētas. Tas ir pareizākais lēmums," paziņoja G. Brauns.

G. Brauns uzsvēra, ka ministri no šī algu pielikuma neko neiegūs. "Šobrīd, kad ģimenēm un uzņēmumiem nākas saskarties ar ekonomiski grūtiem laikiem, ir svarīgi, lai valdības ministri rādītu priekšzīmi," uzsvēra G. Brauns.

Eiropas Investīciju bankai (EIB) vairāk jāpalīdz globālās finanšu krīzes skartajām Austrumeiropas valstīm. Šādu uzskatu paudis Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown), raksta Reuters.

G. Brauns uzskata, ka gan EIB, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) būtu jāizveido ārkārtas fondi, līdzīgi kā to pēdējo mēneši laikā darīja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES), finansiālam atbalstam piedāvājot 125 miljardus eiro.

Balstoties uz savu plānu, G. Brauns piedāvājis EIB prezidenta apsvēršanai trīs priekšlikumus:

«Pirmkārt, EIB vajadzētu palielināt aizdevuma apjomus uzņēmumiem un svarīgiem infrastruktūras projektiem, ieskaitot enerģētikas projektus, par 50 miljoniem eiro nākamo divu gadu laikā, tādējādi lietderīgi izmantojot savu esošo kapitālu.

Britu žurnāls GQ Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu atzinis par gada vissliktāk ģērbto cilvēku, ziņo Press Associated.

Par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš šajā sarakstā ieņem trešo vietu, žurnāls raksta: «Iespējams, N. Sarkozī mazāk jāsatraucas par savu garumu, bet vairāk par savu stilu.»

Gordons Brauns. (Foto: AFP/SCANPIX)Savukārt vislabāk ģērbtās slavenības pēc GQ žurnāla vērtējuma ir Deivids Bekhems (David Beckham), Daniels Kregs (Daniel Craig) un Velsas princis Čarlzs.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) darbību, kā arī esmu ar to apmierināts, bet lielos vilcienos par viņu darbību, protams, ir jādiskutē.

To portālam Diena.lv sacījis komponists Mārtiņš Brauns.

«Es taču nekad nevarētu izskatīt un izsekot līdzi visām tām radiostacijām, kafejnīcām, veikaliem un vēl dažādām vietām, kur manas dziesmas tiek atskaņotas. Arī komunikācija notiek labi, es nesūdzos,» teicis M.Brauns.

Viņš arī uzsvēris, ka ir «strikti vienojies», ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst likt viņa muzikālos darbus diskos. «Tāpat arī par apmaksas jautājumiem – galu galā tas ir izdevīgi gan man, gan autortiesību aizstāvjiem,» stāstījis M.Brauns.

Savukārt dzejnieks un mūziķis Guntars Račs portālam diena.lv norādījis - AKKA/LAA ir labi iekasēšanas administrācijā, bet ļoti neefektīvi autoru tiesību aizsardzības jomā.

Pēc neatkarīga audita slēdziena Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns ir spiests atmaksāt valsts budžetam vairāk nekā 12 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu par periodu no 2004. līdz 2009.gadam, ziņo Guardian.

Premjerministram būs jāatmaksā izdevumi par tīrīšanu un dārzkopību piecus gadus ilgā periodā, kā arī par krāsošanu un dekorēšanu, jo auditors noteicis ierobežojumus specifiskiem izdevumiem.

G. Brauns aicinājis arī ministrus sekot viņa piemēram - sadarboties ar auditoru un atmaksāt prasīto summu.

Auditors norādījis, ka G. Brauns nav darījis neko nepareizu - Ministru prezidenta izdevumi bijuši saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Lielbritānijas kancleram Alistēram Dārlingam (Alistair Darling) būs jāatmaksā 554 Lielbritānijas sterliņu mārciņas.

Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) uzstājis, ka viņš paliks savā amatā par spīti viņa vadītās Darba partijas drūmajām izredzēm attiecībā uz vietējo un Eiropas balsojumu, ziņo BBC.

G. Brauns noraidījis aicinājumus pamest savu amatu, norādot, ka viņš ir īstais cilvēks, kurš spēj cīnīties ar lejupslīdi un izdevumu skandālu.

«Ar pieredzi, kas man ir, esmu labākā persona, kas spēj iztīrīt politisko sistēmu,» sacījis G. Brauns intervijā BBC Radio. «Es domāju, ka politiskā tīrīšana jāuztic kādam, kuram ir skaidra ideja attiecībā uz to, kas ir jādara – un man tāda ir,» tā Lielbritānijas premjers.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) gatavojas pārdot Lietuvas «Šiauliu bankas» akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas «Citadele», intervijā Lietuvas laikrakstam «Verslo žinios» paziņojis ERAB Baltijas valstu valstu nodaļas vadītājs Īens Brauns.

«Mēs diezgan ilgi esam [Šiauliu bankas] akcionāri, kopš 2005.gada. Ir ziņots, ka «Šiauliu bankas» izskata vairākas stratēģiskas alternatīvas. Tāpēc pienācis dabīgs laiks, lai mēs atstātu bankas akcionāru rindas, ja ienāks cits investors,» sacījis Brauns.

«Bankā «Citadele» pēc «Ripplewood» mēs esam otrs lielākais akcionārs, taču plānu aiziet no šīs bankas pašlaik nav,» piebildis Brauns, kurš ERAB Baltijas valstu nodaļu sāka vadīt pagājušajā mēnesī. ERAB pieder 25% mīnus viena bankas «Citadele» akcija un 26,02% «Šiauliu bankas» akciju.

2015.gada 20.aprīlī tika pabeigta valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai ASV «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns intervijā laikrakstam Financial Times izteicis aicinājumu nostiprināt Eiropas ekonomikas attīstības stratēģiju un sniegt lielāku palīdzību ekonomiskajās grūtībās nonākušajām Austrumeiropas valstīm.

«Gordons Brauns Eiropas Padomē ir uzsācis ļoti svarīgu diskusiju, un tas notiek tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tagad ir jāsniedz atbilde. Pavisam nopietni! Viņi nevar turpināt izlikties, ka Eiropa ir paveikusi pietiekami daudz,» atzinīgi novērtējot Brauna aicinājumu, komentēja Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas prezidents Pols Nirups Rasmusens.

G. Brauns izsaka apņemšanos strādāt pie koncentrētākas Eiropas mēroga ekonomiskās attīstības stratēģijas, atgādinot pārējiem valstu līderiem, ka šis jautājums ir jāizskata kā galvenā prioritāte Eiropas Padomes samitā jūnijā. Arī Spānijas sociāldemokrāts, premjers Hose Luis Rodriges Zapatero jau pirms divām nedēļām savā paziņojumā izteica gatavību ieguldīt resursus jaunu darba vietu un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) atzinis, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, neieviešot stingrāku banku regulējumu laikā, kad viņš bija kanclers, vēsta BBC.

G. Brauns, kurš bija kanclers no 1997. līdz 2007.gadam, sacījis, ka deviņdesmito gadu beigās visas bankas aicināja mīkstināt regulējošos noteikumus. «Deviņdesmitajos gados bankas - visas kā viens - nāca pie mums un teica:

«Redziet, mēs nevēlamies tikt regulētas, mēs gribam būt brīvas»,» stāstījis G. Brauns.

«Un patiesība ir tāda, ka globāli un nacionāli mums vajadzēja tās regulēt vairāk,» viņš sacījis intervijā televīzijā, piebilstot, ka tagad ir mācījies no šīs pieredzes.

Arī Eds Bols (Ed Balls), kurš strādāja ar G. Braunu, kad viņš bija kanclers, atzinis, ka viņiem būtu bijis jādara vairāk, lai kontrolētu finanšu sektoru: «Atskatoties pagātnē, mums vajadzēja būt stingrākiem attiecībā uz dažām investīciju bankām, kuras neapzinājās riskus. Tā bija problēma valdībām visā pasaulē.»

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) paziņojis, ka vairums ekonomiku ir gatavas pieņemt pasaules banku nodokli un deva mājienu, ka šo nodokli varētu pieņemt G20 sammitā, kas notiks šā gada jūnijā.

G. Brauns atbalsta ASV prezidenta Baraka Obamas plānu ieviest banku nodokli, kurš paredz desmit gadu laikā atgūt 90 miljardus USD.

AFP norāda, ka Lielbritānijas premjerministrs atbalsta pasaules banku nodokli, jo tas veicinātu banku atbildību pret sabiedrību.

Db.lv arī ziņoja, ka Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs (Anders Borg) aicina Eiropas valstu valdībām sekot ASV prezidenta Baraka Obamas priekšlikumam bankām uzlikt nodokli, lai atgūtu sektorā «iepludinātos» finanšu līdzekļus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Kāpēc tehniskās apkopes automašīnas garantijas periodā no patērētāju aizsardzības viedokļa ieteicams veikt pie ražotāja autorizēta pārstāvja?

Ikdienā katrs no mums ir patērētājs. Mēs savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai iegādājamies dažādas preces un izstrādājumus. To darot mums visiem ir viena vēlme – lai šis pirkums mums kalpotu pēc iespējas ilgāk un kalpošanas laikā apmierinātu mūsu vajadzības, neradot papildus problēmas. Katra izstrādājuma ražotājs, savukārt, uzņemas saistības pret tā lietotāju, tas ir pret mums, ka noteiktu laika periodu, sauktu par garantijas laiku, dotais izstrādājums kalpos atbilstoši mūsu vēlmēm un vajadzībām.

Tiktāl viss būtu skaidrs. Taču kā jau tas parasts, katrai lietai ir divas puses.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.