To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Ja mēs gribam samazināt vērtību latam, vērtības kritiens var būt nekontrolēts, kas mūs atstās pilnīgi vienus pasaules priekšā.

To intervijā Latvijas Avīzei atzinis ekspremjers Ivars Godmanis. «Ja sāksim mainīt valūtas vērtību, mums nebūs atbalsta ne no SVF, ne EK. Tad mēs būsim bez kredīta, mums būs nevērtīga nauda un mēs būsim vieni, jo uz mums līdz nāvei būs apvainojušies lietuvieši un igauņi,» lata devalvācijas riskus skaidroja I. Godmanis, piebilstot, ka nevajag cerēt, ka pēc devalvācijas mums būs eksports:«Sava valūtas kursa pazemināšana ir pēdējais, ko valstu valdības un centrālās bankas vēlas darīt. Poļi, ungāri, angļi un zviedri to dara nevis tādēļ, ka viņiem gribas uzlabot savu eksportu, bet tādēļ, ka viņiem nav izejas, jo viņu vietējā tirgū vietējo valūtu maina pret eiro un dolāru.»

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijai ir jādevalvē nacionālā valūta, vienpusēji jāpieņem eiro un jārestrukturizē privātie kredīti.

To kā Latvijas ekonomikas atveseļošanas līdzekli Tautas partijas rīkotajā konferencē Kā Latvijai izkļūt no ekonomikas krīzes teica Stokholmas Pārejas Ekonomikas institūta pārstāvis Torbjorns Bekers, kurš 9 gadus ir strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā.

Turklāt valūtas devalvācija palīdzētu arī ārvalstu investīcijām atgriezties Latvijā. Viņš uzsvēra, ka bez šiem pasākumiem Latvijas veiktās strukturālās reformas un budžeta izdevumu samazināšana ir samērā maznozīmīgi.

Arī citi, kas uzstājās konferencē, izņemot Eiropas Komisijas Enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, uzsvēra, ka būtu jāmazina aizliegums, runāt par devalvāciju un ka tā, vai vismaz lata piesaistes koridora paplašināšana par aptuveni 15% būtu reāls glābiņš esošajā ekonomikas situācijā. To savā runā uzsvēra arī Tautas partijas ierindas biedrs un vairākkārtējs bijušas Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle.

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Ekspremjers Ivars Godmanis apgalvo, ka nedz viņš, nedz kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) nav guvuši nekādu personisku labumu no a/s Parex Banka pārņemšanas.

Atbildot uz Db jautājumu par sabiedrībā cirkulējošām baumām par to, ka Parex Bankas pārņemšanā iesaistītās amatpersonas ir saņēmušas milzīgus kukuļus, I. Godmanis neslēpa, ka arī pats ir dzirdējis runas, ka par bankas glābšanu viņš saņēmis «desmitus miljonu» un par šo naudu viņam tiekot būvēta māja Norvēģijā, kur ekspremjeru it kā atpazinuši celtnieki.

I. Godmanis atzīst, ka jautājumus par iespējamiem kukuļiem esot uzdevuši arī viņam tuvi cilvēki.

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Krīze nav tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, turklāt skaidrības, kāda ir recepte izejai no šīs situācijas, īsti nevienam nav, kaut arī ir daudz ideju.

Tā bijušo Latvijas valdības vadītāju Dienas mediju rīkotjā diskusijā atzina Ivars Godmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvija nebūt nav pašā sliktākajā situācijā, jo, piemēram, Īrijai pie budžeta ienākumiem — 30 miljardi eiro, izdevumi ir aptuveni 50 miljardi eiro, un budžeta deficīts ir katastrofāls. «Šobrīd privātkompāniju dati nerāda, ka būtu sākusies izeja no krīzes, un diemžēl neviens nezina izejas mehānismu,» tā I. Godmanis dalās par Eiroparlamentā gūto informāciju. Arī, aplūkojot šā gada janvāra nodokļu ieņēmumus, ekspremjers secina, ka Latvija joprojām atrodas krīzes situācijā.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Tie paši cilvēki, kas šodien runā par to, ka eiro nevajag ieviest, ir tie paši, kas iepriekš teica, ka lats ir jādevalvē, un tā ir ļoti nopietna sakarība, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka cilvēki, kas mudina eiro neieviest, cer, ka kaut kad nākotnē vēl būs iespēja devalvēt latu. «Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu būt ļoti, ļoti, ļoti uzmanīgiem, kad viņiem stāsta, kā te nevajag ieviest eiro, jo šie cilvēki to vien domā un izmantos katru iespēju, lai latu varētu devalvēt,» tā Rimšēvičs.

Latvijas Bankas vairākkārt uzsvēra eiro ieviešanas plusus, pieminot iespējas piesaistīt lielākas investīcijas, radīt jaunas darbavietas, kā arī to, ka cilvēkiem vienkārši būšot vairāk naudas. «Nav tā, ka mēs samainīsim vienus papīrīšus pret citiem un zaudēsim nacionālo identitāti,» sacīja Rimšēvičs, uzsverot, ka eiro ieviešana nebūs naudas reforma un šajā procesā cilvēki neko nezaudēs.