Tas, vai Jēkabpilī vakar tika uzstādīts Ginesa rekords par skaitliski vislielākajām kāzām, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos, taps zināms vien pēc vairākām nedēļām, atzina festivāla Love Cup 2016 sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa.

Jau vakar pēc kāzu ceremonijām tika saņemts diploms no Ginesa rekordu Ukrainas organizācijas, un tās vadība apgalvo, ka ir izpildītas visas prasības, lai rekords tiktu ieskaitīts. Tomēr galvenais atzinums tiks gaidīts no galvenās organizācijas, kas atrodas Londonā. Ukrainas organizācija atzinusi, ka tās tiešām bijušas skaitliski lielākās kāzas, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos putna lidojuma augstumā.

Jau patlaban pasākuma organizatori apkopo visus nepieciešamos dokumentus un pierādījumus, lai tos šīs nedēļas laikā nosūtītu uz Londonu. Taču sagaidāms, ka atbilde nebūs ātrāk kā vien pēc vairākām nedēļām, prognozēja Auziņa.

Jelgavniece Tatjana Fjodorova un rīdzinieks Leonīds Romanovs, kā arī rīdzinieki Patriks Zvaigzne un Kristaps Štāls uzstādījuši jaunu pasaules telefonsarunu rekordu, sarunājoties 54 stundas un 5 minūtes.

Tādējādi līdzšinējais oficiāli reģistrētais Ginesa rekords pārspēts par gandrīz 11 stundām.

Lai arī atlikušie divi dalībnieku pāri bija apņēmības pilni sarunas turpināt, saudzējot viņu veselību, tika pieņemts lēmums pārtraukt «Tele2 Pasaules sarunu rekorda» sacensības. Abi pāri ieguva 1. vietu un naudas balvu 3 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Ginesa rekordu organizācijas noteikumiem, lai pārspētu līdzšinējo rekordu, kas bija 43 stundas 8 minūtes 55 sekundes, dalībniekiem vajadzēja sarunāties par 10 minūtēm ilgāk.

11.martā pēcpusdienā ar uzņēmuma Tele2 atbalstu līdzšinējo telefonsarunas rekordu pieveica visi pieci dalībnieku pāri. Neskatoties uz to, neviens no dalībniekiem uzreiz pēc rekorda pārsniegšanas neizstājās, bet turpināja cīņu. Pakāpeniski 46. sarunas stundā pēc pašu izvēles, veselības apsvērumu vai kļūdas (sarunas pauze ilgāka par 10 sekundēm) dēļ izstājās trīs dalībnieku pāri – rīdzinieki Toms Bļodnieks (22 gadi) un Renārs Astra (21), rīdzinieces Zanda Seņkova (20) un Anete Šica (20), kā arī lietuvieši Jevgenijus Tiurinas (46) un Robert Jacek Nadtočij (48).

Aerodium lidotājs Kaspars Rums Itālijā uzstādījis Ginesa rekordu, minūtes laikā vēja tunelī veicot visvairāk triku. Rekords tika veikts World Guiness Records Itālijas šova ietvaros un translēts Channel 5 skatītākajā laikā, informē Aerodium.

Ginesa rekorda titula ieguvējs K. Rums stāsta, ka sākumā šķitis – izredzes uzvarēt ir mazas, jo viņa lielākais konkurents bijis viens no labākajiem lidotājiem, kurus viņš pazīst – Guntis Šefers. «Cīņa bija ļoti sīva un rezultātā apsteidzu viņu tikai par vienu salto,» sacījis K. Rums.

Gandarījumu par K. Ruma un G. Šefera sasniegumu pauda Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, norādot, ka uzņēmuma klientiem patīk, ja viņus lidinājuši instruktori ar aizraujošiem stāstiem par saviem sasniegumiem un tituliem.

Rekorda uzstādīšanu sarežģītāku darījis fakts, ka tas tika paveikts uz Mini tuneļa, kura plūsmas diametrs ir krietni mazāks par cilvēka augumu, tāpēc lidotājam jābūt īpaši izveicīgam, lai spētu šādā plūsmā ilgstoši noturēties, skaidro Aerodium.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Nacionālās dienas ietvaros, kas izstādē Astana Expo 2017 ir atvēlēta ikvienai dalībvalstij, Ukraina uzstādīja jaunu Ginesa rekordu – pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник).

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Ukrainas paviljona apmeklētājus ar video vēstījuma starpniecību uzrunāja valsts prezidents Petro Porošenko, kā arī Kijevas mērs un boksa čempions Vitālijs Kļičko. No Kazahstānas puses oficiālo delegāciju pārstāvēja Enerģētikas ministra vietnieks Bahitžans Džaksalijevs (Бахытжан Джаксалиев).

Savā uzrunā B. Džaksalijevs apsveica Ukrainu ar daudzajām iniciatīvām planētas saglabāšanas programmās un pievēršanos videi draudzīgas enerģijas ieguvē, uzsverot, ka Astana varētu kļūt par vērtīgu platformu tālākai attīstībai «zaļās enerģijas» jomā.

Oficiālo svinību laikā tika pieteikts Ginesa rekords ar pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник), kas simbolizē tautas saliedētību. Tradicionāli izšūtais dvielis ar daudz un dažādiem ornamentiem ir 30 metrus garš un ir publiski apskatāms Ukrainas paviljonā. Savukārt, ar koncertprogrammu uzstājās grupa Kozak-system.

Ar mērķi popularizēt elektromobilitāti Blue Shock Bike ražotnē Liepājā top īpašs sporta gokarts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Topošā elektrokarta parametri būs ievērojami labāki nekā iekšdedzes dzinēju gokartiem, turklāt tie risinās vides problēmas kartinga hallēs. «Esam nolēmuši pārspēt Ginesa rekordu – laiku, kurā transportlīdzeklis spēj sasniegt 100km stundā,» apgalvo Blue Shock Bike idejas autors, uzņēmējs Artis Daugins. Ja šobrīd rekords ir 3,14 sekundes, tad liepājnieki cer šādu paātrinājumu sasniegt mazāk nekā trīs sekundēs. Tomēr galvenais mērķis ir panākt, lai sabiedrība novērtētu elektrodzinēju priekšrocības gan sportā, gan ikdienas satiksmē.

Pieredze uzkrāta

Sporta elektrokarts, kura prezentācija paredzēta Eiropas rallija čempionātā, nav pirmais četrriteņu transportlīdzeklis, ko uzbūvējuši Blue Shock Bike puiši – pērn Kurzemes rallija laikā tika demonstrēts elektriskais gokarts E-GoCart, kas faktiski ir mazs četrriteņu elektroauto, atvasināts no elektrodivriteņa. Tā maksimālais ātrums bija 35 km/h, savukārt gokartam, kas top pašreiz, ātrums būs vairākas reizes lielāks, drošības nolūkos ierobežots līdz 160 km/h, bet to viegli var regulēt atbilstoši lietotāja prasmēm. «Mēs pārspēsim iekšdedzes dzinēju gokartus pilnīgi visos parametros,» sola A. Daugins. Tiesa, cena būs par 15–20% augstāka, taču ekspluatācijā tas ātri atmaksāsies, viņš uzsver.

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Rumānijā izveidots valsts karogs iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā un ticis atzīts par lielāko karogu pasaulē.

Karogs ir 349 metrus plats un 227 metrus garš, sver piecas tonnas un izvietots pie Clinceni ciemata esošajā lidlaukā, kur aizņem gandrīz astoņu hektāru lielu platību. Karoga izgatavošana ilgusi divus mēnešus un tā šūšanas laikā iztērēti diegi, kuru kopgarums sasniedz 70 kilometrus. Milzīgā karoga izklāšanā piedalījušies 200 cilvēku.

Pasaules lielākā karoga atklāšanu pavadīja Rumānijas aviācijas šovs. Karogs tika izklāts vējainā dienā, tāpēc nācās izmantot ar smiltīm pildītus maisus. Iepriekšējais lielākā valsts karoga rekords piederēja Libānai.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

Karstās debatēs pieņemtie noteikumi par velorikšu pārvadājumiem, iespējams, spēkā stāsies tad, kad šā gada sezona jau būs beigusies, tomēr tie būtiski ietekmēs velorikšu biznesu nākamgad. Ir skaidrs, ka līdz šim velorikšu visatļautība daudzus kaitināja, tomēr jaunie noteikumi uzliek rikšām daudzus jaunus pienākumus un ierobežojumus, kas var novest pie pakalpojuma cenas celšanas, vēsta laikraksts Diena.

Rīgā kopumā darbojas ap 70 velorikšu, ir gan firmas, gan individuālie komersanti, stāstījis Latvijas Velorikšu asociācijas valdes loceklis Gvido Čaikovskis.

«Drošības jostām un pagrieziena rādītājiem ir jābūt,» viņš uzskata. Lai arī asociācija sākotnēji lūdza neierobežot teritorijas, kurās drīkst braukt ar rikšām, tagad G. Čaikovskis atzīst, ka Brīvības ielas vidū velorikšai tiešām nekas nav darāms.

Vienīgā prasība, kas viņam šķiet neizpildāma, ir vēlme, lai visas rikšas stāv rindā. «Ja 70 rikšas sastāsies rindā, tie būs 300 metri, Ginesa rekords - garākā rikšu rinda pasaulē,» jokojis G. Čaikovskis. Taču, ja nopietni, neviens no rikšu vadītājiem pašlaik nespēj iztēloties, kur un kā fiziski šādu rindu ierīkot. «Tas ir impulsīvi - brauc rikša, cilvēks ierauga un iekāpj, tas ir tāpat kā ar košļenēm, pēc tām speciāli retais iet uz veikalu,» Dienai stāstījis G. Čaikovskis.

Kamyk nad Vltavou, Čehijā, 16. reizi notika pasaulē populārās spēles «World of Warcraft» pasākums, kurā pulcējās vairāk nekā 150 cilvēku, atdarinot dažādus «World of Warcraft» personāžus.

Šis pasākums norisinājās divas dienas - mežā tika veidotas dažādas izklaides «World of Warcraft» tematikā, nostaigājot ap 70 kilometriem.

«World of Warcraft» (WoW) ir datorspēle, ko izveidojusi kompānija «Blizzard Entertainment». «Blizzard Entertainment» pastāv gandrīz 14 gadus. «World of Warcraft» ir ceturtā spēle «Warcraft» sērijā un viena no daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm pasaulē. Tā ir MMORPG (Massively Multiplayer Online Role-Playing Game) tipa spēle.

«World of Warcraft» darbība notiek Azerotas pasaulē. Tā tika izveidota četrus gadus pēc «Blizzard Entertainment» iepriekšējās spēles «Warcraft III: The Frozen Throne».

Datorspēles abonementa mēneša maksa ir 14,99 ASV dolāri, ar vairāk nekā 12 miljoniem ikmēnēša maksājošajiem spēlētājiem, kas kopumā abonementa ieņēmumos sasniedz aptuveni 180 miljonus ASV dolāru mēnesī. 2016. gadā «World of Warcraft» ir nopelnījusi 9,23 miljardus ASV dolāru.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm. Atlases pirmajā kārtā pieejami 5,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Biedrības vai nodibinājumi iesniegt projekta iesniegumu CFLA var no pirmdienas, 16. maija, līdz š.g. 18. jūlijam.

Pasākuma mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Projekta iesniedzējam (biedrībai vai nodibinājumam) ir jāatbilst vairākiem kritērijiem - jāpārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (klastera dalībnieki), kā arī jāspēj nodrošināt dalībnieku skaita turpmāka palielināšana. Arī klastera dalībniekiem – komersantiem ir jānodrošina atbilstība vairākiem kritērijiem, kas attiecas uz apgrozījuma un eksporta apjomu. Tāpat projekta ietvaros kā klastera partneri ir jāiesaista vismaz divas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.

Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka maksimāli pieejamais finansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošajā ES fondu plānošanas periodā jau beidzies, EM ir lūgusi Finanšu ministriju 2014.gada budžetā paredzēt finansējumu fondu pārejas mehānisma izveidei, lai pārtraukums starp ES fondu programmām būtu iespējami īsāks un iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem. Atlases pirmajā kārtā pieejami 9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), informē CFLA.

No pirmdienas, 25. janvāra, līdz 24. martam biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, var pieteikties ERAF līdzfinansējumam dažādu apmācību organizēšanai komersantiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

Šī ir pirmā atklātā projektu atlase, kuru esam sagatavojuši un varam izsludināt, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātos šī specifiskā atbalsta mērķa plānošanas un ieviešanas dokumentus. Zīmīgi, ka pirmā atklātā projektu atlase tiek izsludināta tieši tehnoloģiju attīstības un inovāciju prioritārā virziena ietvaros, ņemot vērā šīs jomas nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Kā zināms, atklātas atlases ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā kā šoreiz projektu iesniedzēji būs profesionālās biedrības, ņemot vērā to pieredzi, ceru, ka projektu iesniegumi par uzņēmēju darbaspēka apmācību organizēšanu būs kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tādējādi nodrošinot vienlaikus komersantu darbaspēka kapacitātes celšanu un arī sniedzot savu artavu kopējo ES fondu ieguldījumu mērķu sasniegšanā, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai izdevies apgūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) piešķirtos līdzekļus slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un papildu līdzekļi nebūs jāmeklē, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, lai izlietotie līdzekļi tiktu attiecināti uz jaunā korpusa būvniecības izmaksām, līdz šī gada beigām no kopējā 28 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma bija vēl nepieciešams apgūt sešus miljonus eiro.

Ņemot vērā būvniecības darbu izpildi novembrī un decembrī, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir apgūts.

To aģentūrai LETA apstiprināja arī Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka ERAF līdzekļi netiks zaudēti un šobrīd vien jāveic pēdējie maksājumi.

Lai finansējuma apguve tiktu atzīta pilnībā, līdz gada beigām slimnīcai jāveic maksājums saskaņā ar izpildītajiem darbiem un attiecīgi līdz 2016.gada 15.janvārim jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) maksājuma pieprasījums. CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam, un, to akceptējot, pārskaita attiecīgo finansējumu slimnīcai, skaidroja Sīle.