Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Rīgas domē šodien, 16.decembrī notika Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā nolēma 60 metru augstu monumentālu Latvijas karogu Rīgā izbūvēt uz AB dambja, informē Rīgas dome.

«Monumentāls Latvijas karogs Rīgas krustcelēs – vietā, kur satiekas divi Latvijas galvaspilsētas krasti – būs izcila dāvana un veids, kā godināt Latvijas valsts simtgadi, un iedzīvotāji, sagaidot simtgadi, varēs ar lepnumu redzēt mūsu «likteņupes» Daugavas vidū plīvojam mūsu valsts nozīmīgāko simbolu,» stāsta biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs un projekta idejas autors Rihards Kols.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata, ka vieta šādam objektam izvēlēta atbilstoša: «Protams, pašvaldībai būs jādomā, ko iesākt ar karogu, piemēram, 18.novembra salūta laikā vai arī jādomā par salūta pārnešanu uz citu vietu. Ņemot vērā, ka projekts pilnībā tiek finansēts no sabiedrības ziedojumiem, vēlos pateikties visiem četriem projekta mecenātiem, kuri uzņēmušies segt ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus Rīgā – uzņēmējiem Armandam Garkānam, Jurim Kravalim, Jānim Kolam un Mārim Martinsonam, kuri arī piedalījās šajā sanāksmē».

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Pašvaldības, jahtu ostas un peldvietu apsaimniekotāji var iesniegt savus pieteikumus Zilā karoga (ZK) ekosertifikāta saņemšanai 2014. gadam.

Pieteikumus vispirms izskatīs nacionālā žūrija un atbilstošākos kandidātus izvirzīs starptautiskajai Zilā Karoga žūrijai. Zilā karoga eirosertifikāta saņemšanai var pieteikties pašvaldības, jahtu ostas un peldvietu apsaimniekotāj.

Īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta ūdens un apsaimniekošanas kvalitātes kritērijiem, kā arī vides izglītības pasākumu plāniem.

Tāpat tiek plānots, ka turpmāk nacionālās žūrijas sēdes būs atvērtas un tajās varēs piedalīties pašvaldību pārstāvji, prezentējot un aizstāvot savus ZK pieteikumus.

Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kurš ieguvis atpazīstamību gan iedzīvotāju, pašvaldību, gan vides institūciju vidū un tiek piešķirts trijās kategorijās: 1. Zilais karogs peldvietām; 2. Zilais karogs jahtu ostām; 3. Zilais karogs individuālajām jahtām. Informācija par Zilā karoga kritērijiem un vadlīnijām atrodama Vides izglītības fonda mājaslapā videsfonds.lv.

Sabiedrisko attiecību aģentūra Repute uzvarējusi lielākajā Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā Eventiada IPRA GWA 2018, saņemot divas prestižas godalgas, informē uzņēmumā.

1. vieta piešķirta kategorijā Starptautiskās tendences komunikācijā (International trends in communication), savukārt augsto 2. vietu saņēmis uz AB Dambja uzstādītais Latvijas karogs projekts kategorijā Labākā publiskā kampaņa.

1.vietas apbalvojums piešķirts par Valsts izglītības attīstības aģentūrai organizēto integrētās komunikācijas kampaņu Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2018. Konkursa mērķis bija demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību, celt profesionālās izglītības prestižu un cildināt jauno profesionāļu prasmes.

«Esam patiesi gandarīti saņemt tik prestižu nozares apbalvojumu par kampaņu, kas iezīmē profesionālās izglītības nozīmīgumu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Kampaņas laikā, īstenojot daudzveidīgus un globālus komunikācijas risinājumus, spējām radīt plašāku rezonansi un rosināt diskusijas sabiedrībā par profesionālās izglītības nozīmi un tās sniegtajām iespējām, kas bija projekta galvenais mērķis,» teic Repute partnere, projektu direktore Sabīne Dzene.

Rīgas domes Prezidiju zālē trešdien, 16.decembrī notiks Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā lems par 60 metru augsta monumentāla Latvijas karoga izbūvi Rīgā, informē Rīgas dome.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kura ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā, iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu reģionu centros, izvietot monumentālus Latvijas karogus.

Projekta realizācijā galvenokārt tiek iesaistīta sabiedrība, kā arī eksperti, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, aicinot atlasīt labākās un piemērotākās vietas karogu izvietošanai gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Sanāksmi vadīs Rīgas domes vadība, tajā piedalīsies arī iesaistīto jomu Rīgas pašvaldības pārstāvji – Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, kā arī pārstāvji no Rīgas pilsētas pieminekļu padomes un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas.

Šodien Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

22,5 metrus platais un 45 metrus garais Latvijas valsts galvenais simbols tapis uzņēmuma Latvijas Tekstils ražotnē.

Karoga izklāšana norisinājās Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros Mežaparkā.

«Šī doma radās, meklējot interesantas lietas par Latviju, kas vēl līdz šim nav realizētas,» par idejas pirmsākumiem stāsta Oskars Polmanis, SIA Latvijas Tekstils valdes loceklis.

Lielais karogs esot kā uzņēmuma simboliska dāvana savai valstij 95 gadu jubilejā.

Līdz šim lielākais zināmais Latvijas karogs, izmērā 6 x 12 m tiek izmantots militāro parāžu laikā, kad tas ir redzams zem helikoptera, kas parādes laikā lido gar 11.Novembra krastmalu, informē uzņēmums.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp uzskata, ka tā kuģiem Igaunijas karogs nav izdevīgs un pieļauj iespēju, ka Tallink kuģiem varētu būt citu valstu, tostarp Latvijas, karogi, intervijā aģentūrai BNS atzina Tallink Grupp valdes priekšsēdētāja vietnieks Andress Hunts.

«Karogs - tā ir valsts pazīme, kas liecina par to, ka valstij ir interese par jūrlietām. Šodien mēs neredzam, ka Igaunijā šajā ziņā notiktu izmaiņas, kas ļautu piesaistīt vairāk kuģu zem Igaunijas karoga,» sacīja Hunts.

«Atrašanās zem Igaunijas karoga nedod nekādu būtisku efektu. Vienlaikus Somija, Zviedrija, Latvija izrāda atbalstu kuģiem ar saviem karogiem, tā kā mēs teorētiski varētu pārreģistrēt savus kuģus ar to karogiem,» teica Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

Viņš sacīja, ka Igaunijas valsts dotē kravu pārvadājumus ar kuģiem, lai gan valstij nav savas kravas kuģu flotes. Savukārt uz Tallink prāmi maršrutā Paldiski - Kapelšēra, kura pamatfukcija ir kravas automašīnu pārvadāšana, Igaunijas valsts dotācija neattiecas, jo uz prāmja ir pasažieru vietas, kas domātas kravas auto vadītājiem.

#Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Līdz ar jaunās koalīcijas izveidi Vācijas nepārliecinošās parlamenta vēlēšanas pērn septembrī varam beidzot uzskatīt par gandrīz pabeigtām. Vēl jāseko sociāldemokrātu partijas (SPD) balsojumam, un tauta būs dabūjusi atpakaļ to pašu kristīgo demokrātu (CDU/CSU) un sociķu koalīciju, lai gan ar dažām korekcijām. Un korekcijas ir paradoksālas.

Proti, vēlēšanās ar zemākajiem rezultātiem kopš 2. Pasaules kara beigām zaudējušie sociķi jaunajā koalīcijā ir ievērojami nostiprinājušies. CDU/CSU koalīcijas jaunie-vecie biedri ir dabūjuši sešas ministrijas, tostarp ietekmīgo ārlietu, darba lietu un – pats galvenais – finanšu portfeli. Pēc sarunu caurkrišanas ar zaļajiem un liberāļiem kancleres Angelas Merkeles izvēle nebija plaša. Viens variants bija mazākuma valdība, bet kanclere acīmredzot ir nolēmusi rīkoties, nevis muļļāties. Otrs variants bija ārkārtas vēlēšanas, tā, iespējams, stiprinot savas pozīcijas, tomēr tikpat labi nostiprināties varētu AfD nacionālie populisti. Un tad vēl ir pašreizējais variants, kura panākšanai cita starpā partneriem ir atdots leģendārā Volfganga Šoibles portfelis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Jau astoto peldsezonu Vakarbuļļu pludmalē plīvos Zilais karogs, kas ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Karogs tika uzvilkts piektdien, 5. jūnijā, apliecinot, ka peldvieta atbilst visiem kvalitātes standartiem pieaugušo un bērnu drošai atpūtai, informē Rīgas dome.

Iestājoties siltam laikam, iedzīvotāji Vakarbuļļos varēs droši peldēties jūrā un uzlabot sportisko formu, nododoties fiziskām aktivitātēm tur ierīkotajos sporta laukumos.

Lai pretendētu uz Zilo karogu, pašvaldība ir nodrošinājusi 29 kvalitātes kritēriju izpildi. Vakarbuļļu peldvietas apmeklētājiem ir pieejamas dušas kabīnes, medpunkts, dzeramais ūdens, pludmale tiek uzkopta vismaz vienreiz diennaktī, tiek nodrošināta arī smilšu izsijāšana, peldūdens kvalitāte tiek regulāri pārbaudīta. Visu peldsezonu par drošību uz ūdens gādā glābšanas dienests.

Zilā karoga programma Latvijā tiek realizēta kopš 1998.gada.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" investējusi 300 000 eiro pirmās filiāles atvēršanā Rumānijā, Rimniku Vilčā, informē uzņēmumā.

Rumānijā pirmā "Hesburger" platība ir 80 kvadrātmetri, un tas atrodas pilsētas iepirkšanās centra "Shopping City Ramnicu Valcea" ēdināšanas zonā.

"Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela norāda, ka nākotnē Rumānijā plānots atvērt vēl vairākas ēdināšanas vietas. Patlaban notiek pārrunas par atvēršanu vairākās Rumānijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā Bukarestē. Viņa atklāj, ka kopumā gada laikā "Hesburger" biznesa un tīkla attīstībā Rumānijā plānots ieguldīt astoņus miljonus eiro, atverot desmit jaunus "Hesburger".

Latvijā 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, "Hesburger" pārdošanas apjoms palielinājies par 25%, sasniedzot 53,92 miljonus eiro. Šogad uzņēmums Latvijā plāno atvērt vēl divas filiāles, kā arī uzsākt digitālo kasu sistēmu darbību. Savukārt Baltijā 2024.gadā kopumā paredzēts atvērt desmit jaunus "Hesburger".

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.