Pret jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu amatā pirmdien nobalsojuši Vienotības deputāti, bet daži atturējušies, DB apstiprināja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. DB jau vēstīja, ka par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Vēlēšanu apvienības Vienotība partijām Saeimā šobrīd kopumā ir 25 balsis.

Vienotībai pēc Ē. Kalnmeiera uzklausīšanas frakcijās, kā arī publiski izskanējušās informācijas palikušas šaubas par pašu viņa izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru. «Ņemot vērā to, kā šeit tiek pieņemti lēmumi, domāju, ka šai Saeimai nav morālu tiesību balsot par ģenerālprokurora apstiprināšanu,» šādu Vienotības lēmumu DB argumentēja S. Āboltiņa. Viņai pašai arī radušās šaubas pēc Ē. Kalnmeiera pozīcijas par legālo prezumpciju uzklausīšanas, tāpat S. Āboltiņai neesot saprotams, kādēļ ģenerālprokuratūrā nav atradies darbs bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Ē. Kalnmeieram stājoties jaunajā amatā, atbrīvojas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amats, kas esot «cienījama vieta Maizītim». Treškārt, S. Āboltiņai šaubas par Ē. Kalnmeiera kandidatūru radot tas, ka viņš nav parakstījis prokuroru atbalsta vēstuli J. Maizītim.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Ģenerālprokurora kandidātu Ēriku Kalnmeieru neviens politisks spēks neesot uzrunājis, un arī viņš par iespējamām Saeimas simpātijām vai antipātijām neesot drošs.

Tā raksta Latvijas Avīze. Atbildot uz presē izskanējušo apgalvojumu, ka A. Lembergam nebūšot iebildumu, ja Ē. Kalnmeieru virzīs par ģenerālprokuroru, pats kandidāts LA norāda:«Lemberga kungu esmu saticis vienu reizi, un tas notika Ģenerālprokuratūrā, uz kurieni viņš acīmredzot bija izsaukts kādu procesuālu darbību veikšanai. Viņš kāpa pa trepēm augšup, bet es lejup. Mēs nesasveicinājāmies – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka neesam pazīstami. Neslēpšu, ka esmu dzimis Ventspils rajonā, Ugālē. Bet vai tāpēc es vairs tur nedrīkstu kāju spert?».

DB jau rakstīja, ka 1960. gadā dzimušo Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs virzīs uz Saeimu kā ģenerālprokurora amata kandidātu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

Par jauno ģenerālprokuroru ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima apstiprinājusi Ēriku Kalnmeieru. Par viņu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Balsojums bija slēgts, tādēļ katra deputāta personiskā izvēle nav zināma.

Tomēr iepriekš vairāku frakciju pārstāvji, piemēram, no ZZS, Tautas partijas, LPP/LC un Sasaņas centra sliecās Ē. Kalnmeieru atbalstīt. Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija arī pārliecinoši atbalstīja lēmumprojektu par viņa virzīšanu Saeimas balsojumam. Neoficiāli DB zināms, ka komisijas slēgtajā balsojumā atturējās atsevišķi Vienotības deputāti. Ē. Kalnmeiers tūlīt pēc balsojuma kā pirmo savu uzdevumu stājoties amatā žurnālistiem minēja virsprokuroru darba uzlabošanu.

Kā zināms, aprīlī Saeima aizklātā balsojumā nepārvēlēja uz trešo termiņu līdzšinējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš nolēmis pievērsties pasniedzēja darbam. Atšķirībā no balsojuma par J. Maizīti, pirmdien neviens deputāts neuzstāja uz balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, kas garantē lielāku anonimitāti, jo kolēģi nevar redzēt, kuru balsošanas pogu nospiež blakussēdētājs.

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Ar 82 deputātu balsīm «par» Saeima ceturtdien nolēma atbrīvot KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti no ieņemamā amata.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas trīs mēnešus pētīja N. Vilnīša atbilstību KNAB priekšnieka amatam, viņa darbībā konstatējusi vismaz desmit likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumus, kas turklāt bijuši būtiski un sistemātiski.

ZZS pārstāvošais deputāts Kārlis Seržants, uzstājoties debatēs par N. Vilnīša atbrīvošanu, pamanījās paziņot, ka KNAB priekšnieka atlaišana būšot lielākā vārda dienas dāvana, kādu jebkad vārda dienā saņēmusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis N. Vilnīti nodēvēja par ļoti vāju vadītāju, kas ir apliecinājis savu nespēju vadīt KNAB. Savukārt Visu Latvijai!/TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs norādīja, ka iemesli, kādēļ Latvijā ir tik augsts korupcijas uztveres indekss, nav jāmeklē KNAB priekšnieka personībā, bet gan politisko partiju atkarībā no sponsoriem.

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

ASV sankcijas nav likums, bet tās ir jāievēro. Tas ir ASV uzlikts apgrūtinājums, par kuru mums nav skaidrs, kā to var atcelt.

Skaties sarunu ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai uzzinātu vairāk par ASV sankcijām un neskaidrībām par aizstāvības un juridisko procesu, sasteigto ģenerālprokuratūras reformu, kuru koalīcija ar balsu vairākumu viennozīmīgi pieņems, paveiktajām reformām un neizdarītajiem darbiem.

Video fragmenti:

00:00:00 - ASV sankciju apstrīdēšanas juridiskā kārtība Latvijas Republikā

00:04:06 - Rūdolfa Meroni mantas glabāšanas process

00:07:16 - Jāņa Bordāna (JKP) ideja par jaunu ģenerālprokurora izvēles kārtību

00:13:37 - Tieslietu ministrija neņem vērā Eiropas Savienības Ministru Padomes komitejas un Romas hartas rekomendācijas un likumu bez šaubām pieņems ar koalīcijas balsu vairākumu

Jaunā laika frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda pārliecību, ka J.Maizīša neievēlēšanu rūpīgi izplānojusi opozīcija, kas arī rosināja balsojumu par ģenerālprokurora pārvēlēšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektronisko balsošanas iekārtu. Viņa pauda nožēlu, ka deputātu darbi tik krasi atšķiras no vārdiem.

Db jau rakstīja, ka priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm parlamentam iesniedza opozīcijas deputāti, vairums no kuriem ir LPP/LC deputāti un šo priekšlikumu atbalstīja 58 deputāti.

Savukārt J. Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, jo divas no 94 izsniegtajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas parnederīgām. Tādejādi par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret.

Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs drīkst atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt to pašu ģenerālprfokurora amata kandidātu. Likums neaizliedz virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. «Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,» skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Lai ģenerālprokurors nevienam nejustos pateicību parādā, balsojumam par šī amata kandidātiem ir jāpaliek slēgtam, uzskata prokurors Ēriks Kalnmeiers, par kura iecelšanu par ģenerālprokuroru Saeima balsos pirmdien, 12. jūlijā.

Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze viņš skaidro savu viedokli par to, kādēļ balsojumiem par personu apstiprināšanu atbildīgos amatos nevajadzētu būt atklātiem.

«Ja balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu – es runāju tikai par abstraktu ģenerālprokurora [amata] kandidātu, nedomājot par sevi, ne citu iespējamu kandidātu - būtu atklāts un visiem būtu zināms, kā katrs deputāts lēmis, varētu izveidoties situācija, ka ievēlētajam ģenerālprokuroram, pildot savus dienesta pienākumus, nāktos pieņemt lēmumu par kādu no deputātiem vai Saeimā pārstāvētu partiju. Šādu lēmumu vēlāk varētu traktēt kā labvēlības izpausmi vai nelabvēlību, ja samērotu ģenerālprokurora lēmumu par attiecīgo politiķi vai partiju un balsojumu Saeimas sēdē,» norāda Ē. Kalnmeiers.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.