#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā un lūgs Saeimas prezidiju lēmuma projektu iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, ziņo Diena.lv.

Aizklātā balsojumā par Ē.Kalnmeieru balsoja septiņi deputāti, pret bija viens un atturējās divi deputāti.

Ē.Kalnmeiers sēdē uzsvēra – ja viņu apstiprinās amatā, viņš neplāno veikt prokuratūras reorganizciju, taču uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta prokuroru apmācībai.

«Pašlaik nevar būt par reorganizāciju, katra reorganizācija ir maza revolūcija. Pat domas nevar būt par to,» teica Ē.Kalnmeiers.

Ē.Kalnmeiers šo piedāvājumu ir pieņēmis, jo uzskata, ka ģenerālprokuroram ir jānāk no prokuratūras. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šāds piedāvājums ir izteikts arī Arvīdam Kalniņam, bet viņš «to ne pārāk vēlējās».

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā pēc pāris mēnešiem varētu būt kāda tālāka virzība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers stāstīja, ka pārrunājis minētās lietas virzību ar uzraugošo prokuroru, kurš viņam esot apliecinājis, ka viss norit kā plānots un bijis ļoti optimistisks, lai apgalvotu, ka pēc pāris mēnešiem lietai ir gaidāma tālāka procesuāla virzība.

Uz jautājumu tieši kāda, Kalnmeiers atbildēja, ka bez uzraugošā prokurora piekrišanas nevar neko sīkāk komentēt, lai gan piebilda, ka Rimšēvičs ļoti akurāti pilda procesuālos pienākumus, piemēram, laicīgi ierodas uz pratināšanām.

Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Es netaisos iejaukties izmeklēšanā, un tas ir mans patstāvīgs lēmums, intervijā Latvijas Radio uzsver ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš paziņojis, ka medijos tā sauktā stipendiātu lietā, kas izdalīta atsevišķā kriminālprocesā no Ventspils krimināllietas, tiks veikta «inventarizācija». Ģenerālprokuratūrā šis paziņojums neesot sensācija.

«Tas varbūt šodien [otrdien] tikai izskanējis publiski, bet prokuratūrā tas nav jaunums. Tā nav sensācija, tā ir normāla ikdienas darba norise,» intervijā teica Ē. Kalnmeiers. Tomēr viņš apstiprina, ka pagaidām tikai šai vienai lietai uzdots veikt inventarizāciju.

«Ir tāds vispārīgs jēdziens kā saprātīgi lietas termiņi. Lieta jau pietiekoši ilgi tiek izmeklēta. Es nesaku, ka ir pārsniegts termiņš, bet jebkurai krimināllietai un kriminālprocesam ir jābūt redzējumam par šīs lietas perspektīvu. Turēt lietvedībā un nezināt, ko darīsim un kādas būs iespējamais fināls, tas nav nopietns darbs,» viņš skaidroja lēmumu par inventarizācijas nepieciešamību.

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.

ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta «attiecīga informācijas pieprasījuma forma».

Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Ģenerālprokurora amatam izvirzītais Ēriks Kalnmeiers pieļauj, ka notikusi Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vai viņa telefona sarunu noklausīšanās.

Šādus secinājumus viņš veicis, analizējot publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, kas nākuši no politiķiem, par to, ka vienošanās par viņa iecelšanu jau atsevišķu politisko spēku starpā panākta.

Ja šāda noklausīšanās bijusi, tā ir nelikumīga un nesankcionēta, uzskata Kalnmeiers. Viņš gan pats neplāno vērsties pie tiesībsargiem - «ja kādam tas nepieciešams, lai pārbauda», viņš sacīja, atbildot uz jautājumu, ko plāno darīt šajā lietā. Viņš arī atzina, ka šobrīd viņu grib padarīt par tirgus preci un atkārtoti uzsvēra, ka gadījumā, ja viņu apstiprinās par ģenerālprokuroru, nevienam politiķim nebūs nekādas priekšrocības.

Jaunākie dati par noziedzīgajiem nodarījumiem Latvijā liecina, ka noziedzības līmenis Latvijā samazinājies par 2,75%, kas pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera domām, ir diezgan liels kritums.

Kalnmeiers šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka samazinājums jūtams visās noziegumu grupās, lai gan arvien ir izteikts kadru trūkums tiesībsargājošajās institūcijās ar izmeklētājiem un citiem speciālistiem.

Viņš stāstīja, ka šogad reģistrēts par 530 noziegumiem mazāk nekā pērn šajā laika posmā, līdz ar to tas samazina slodzi policijas izmeklētajiem.

Tomēr uz jautājumu vai darba situācija ir uzlabojusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Kalnmeiers atbildēja, ka pēdējā laikā tā ir manāmi uzlabojusies, jo izmeklēšanas darbs norit, par ko liecina pēdējās procesuālās darbības Rīgas domes institūcijās un citās iestādēs.

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir kritiski noskaņots pret pašreizējo prokuroru disciplīnu un kā vienu no risinājumiem saskata algu samazināšanu.

Kalnmeiers šodien ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem 2013.gadā paziņoja, ka pagājušā gadā disciplināri sodīti 16 prokurori, kas ir par par diviem mazāk nekā gadu iepriekš. Lai arī šogad pagājuši vien pāris mēneši, Kalnmeiers jau tagad zinot, ka būs disciplināri sodīti prokurori. Acīmredzot visefektīvākais sods disciplīnas uzlabošanai būtu algas samazināšana.

«Tas [sodīto skaita samazinājums], protams, priecē, bet tas nav nekāds pašmērķis, jo šogad atkal esam iesākuši ar strauju šī sliktā rādītāja pieaugumu. Es jau tagad zinu, ka būs bargi sodi prokuroriem par to, ka nepilda savus tiešos pienākumus, kādi viņiem ar likumu ir uzlikti. Diemžēl citu reaģēšanu es neredzu. Šī jau man ir ceturtā gada pārskata sanāksme, ko es vadu, un vienmēr ir runāts par uzraudzības darba kvalitāti un prokuroru pienākumu pildīšanu tiesā. Nav šī rezultāta. Un, lai cik tas nebūtu skumji, visefektīvākais ir darba algas samazinājums. Tad cilvēks beidzot sāk saprast, ka par nekvalitatīvu darbu ir jāsaņem mazāks atalgojums. Tas iedarbojas un tad dod rezultātus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka attiecības starp valsts apsūdzību un aizstāvību Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga krimināllietā ir uz kritiskās robežas.

Ģenerālprokurors Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja, ka visiem procesā iesaistītajiem vajadzētu pacensties ievērot ētikas normas un būt savstarpēji solīdiem. Kalnmeiers arī uzsvēra, ka šajā gadījumā nav vainīga tikai viena puse, jo «viena pagale nedeg».

«Šajā procesā ir vērojama sāncensība ne gluži labākajā nozīmē. Kā vieni uzprasās, tā otri atbild,» sacīja Kalnmeiers.

Viņš piebilda, ka uzskats, kas valda sabiedrībā, ka valsts apsūdzība jeb prokurori ir tie sliktie, bet aizstāvība - balti un pūkaini, nav pareizs.

Jautāts par Lemberga lietas izskatīšanas termiņiem tiesā, Kalmeiers skaidroja, ka šī lieta ir ļoti apjomīga un specifiska, jo diezgan daudz liecinieku ir aicināti no ārvalstīm un ne vienmēr šie cilvēki var ierasties sākumā noteiktajā laikā - ir nepieciešams saskaņot ierašanās datumus. Tāpat iztiesāšanas temps ir atkarīgs no pierādījumu pārbaudes, kur nevar pieprasīt, lai pierādījumu pārbaude nenotiek.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Pēc šonedēļ aizsāktā tā saucamā noklausīšanās skandāla Saeimas deputāts Ainārs Šlesers joprojām nav vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā. To TV3 raidījumam Nekā Personīga apstiprinājis Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokuratūra piektdien mēģinājusi pati sazināties ar skandāla aizsācēju.

Kalnmeiers stāstījis: «Piektdien manā uzdevumā tika mēģināts sakontaktēt ar Šlesera kungu un vienoties par iespējamo tikšanās laiku ar prokuratūras darbiniekiem. Šlesera kungs izteica vēlmi tikties ar mani personīgi, un nākošajā nedēļā šāda tikšanās, acīmredzot, notiks.»

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs iespēju, ka kāds viesnīcā noklausīšanos būtu veicis nelegāli, nepieļaujot. Pirms amatpersonu izmitināšanas numuriņus pārbaudot ne tikai Latvijas dienesti, bet arī viesus pavadošie drošībnieki.

Restorānu tīkla Gan bei krāpšanas lietā aizdomās turamie atzīst iejaukšanos kases aparātu darbībā, bet nepiekrīt izmeklētājiem jautājumā par no kases izņemtajām summām un laika periodu, kurā ir notikusi manipulācija ar kases aparātu datiem, pirmdienas rītā telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers pastāstīja, ka kopumā lietā ir deviņas aizdomās turamās personas, no kurām apcietinājumā pašlaik palikusi tikai viena. Pēc Ģenerālprokurora vārdiem, neviena no šīm personām nenoliedz, ka ir notikusi iejaukšanās kases aparātu darbībā, sekojoši var uzskatīt, ka aizdomās turamie sadarbojas ar izmeklētājiem. Tomēr ir strīds par laika periodu un summām, jo izmeklētāji uzskata, ka ilgstošā laika periodā no vairāku ēstuvju kasēm ik mēnesi izņemti 700 000 līdz 800 000 eiro.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka līdz tiesai šī lieta tomēr varētu nonākt ļoti ilgā laikā - tas varētu prasīt pat divus gadus. Kā skaidroja Kalnmeiers, potenciālais termiņš ir tik garš, jo, lai arī ēnu ekonomikas apkarošana valstī ir noteikta par prioritāti, tomēr praksē finanšu un ekonomikas noziegumu atklāšanai valsts atbalsts esot vāji jūtams. Attiecīgo noziegumu izmeklēšanas iestādēm ļoti trūkstot darbinieku, īpaši tādu, kas orientētos informācijas tehnoloģijās.

Prokuratūra ir noskaidrojusi Rīgas pils ugunsgrēka galveno izcelšanās iemeslu, un mēneša laikā varētu tikt nosaukti aizdomās turamie, intervijā Latvijas Radio žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers gan atturējās atklāt, vai aizdomās turamie ir būvnieki, norādot, ka šādas informācijas izpaušana patlaban nav izmeklēšanas interesēs.

Ekspertīze šobrīd ir pabeigta, un izmeklēšanas procesā pirms saspringta darba posma esot iestājusies īslaicīga pauze, norādīja Kalnmeiers.

Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Tā saucamajā Ventspils uzņēmumu krimināllietā ir jāveic revīzija jeb optimizācija, jo šī lieta ir izvērtusies pārāk apjomīga un nekonkrēta. Šāda paziņojuma paušana bija pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera faktiski pirmais publiskais solis kopš viņa ievēlēšanas augstajā amatā un jau ir izraisījis zināmu ažiotāžu.

Proti, sāka rasties jautājumi, vai šāds solis gadījumā netiek sperts tāpēc, lai attiecīgo lietu «noraktu» vai ievirzītu «pareizajā gultnē».

Iespējams, šādas bažas nav bez pamata, ņemot vērā savulaik kuluāros dzirdēto, ka Kalnmeiera izvirzīšana ģenerālprokurora amatam, iespējams, bijusi politiskā tirgus sastāvdaļa. Mazsvarīgs nav aspekts, ka šāda tirgus iespējamību savulaik ir pieļāvis arī pats Kalnmeiers. Turklāt Latvijā runāt par prokuratūras, tāpat kā tiesu varas neatkarību kopumā vispār ir stipri vien pagrūti, ņemot vērā, ka ģenerālprokurora amata kandidātu gan izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tomēr gala vārds pieder politiķiem — Saeimas deputātiem. Tajā pašā laikā šis jautājums būtu jāvērtē arī no cita skatpunkta. Diemžēl jāatzīst, ka prokuratūras darbs Latvijā ir vērtējams kā ne īpaši apmierinošs un ne reizi vien tas ir atspoguļojies arī tiesas spriedumos.

Valsts policijas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu a/s Latvijas Krājbanka, tiesa kā drošības līdzekli bankas bijušajam vadītājam Ivaram Priedītim piemērojusi apcietinājumu .

Tikmēr noskaidrojies, ka nezināmām personām ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi vismaz 100 miljonu vērtībā

Patlaban par aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 196. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzītas divas personas – līdzšinējais a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un padomes loceklis Vladimirs Antonovs.

To pēc slēgtās valdības sēdes atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

I. Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka I.Priedītis pats vērsies policijā un ziņojis par notikušām darbībām, kas devušas pamatu izvirzīt viņam apsūdzības pilnvaru pārsniegšanā. Tomēr S.Vārpiņš neslēpa sašutumu par viņa klientam piemēroto drošības līdzekli, ņemot vērā, ka bijušais bankas vadītājs sniedzis palīdzību izmeklēšanā.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot iekšējo pārbaudi, atklājis informācijas nopludinātāju, pagaidām gan atturoties nosaukt šīs personas vārdu. Tikmēr portāls Pietiek.com, kam šī persona it kā nopludinājusi šo informāciju apgalvo, ka KNAB melo.

«Veicot pārbaudi KNAB iekšienē tika noskaidrota un atstādināta no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura varētu būt nopludinājusi atsevišķus materiālus tā dēvētajā Latvenergo krimināllietā,» šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Par pamatu šīs pārbaudes veikšanai kalpoja portālā Pietiek.com publicētās sarunas un, protams, šis signāls bija ļoti satraucošs, bet tajā pat laikā šī publikācija deva mums iespēju analizēt un noteikt to personu loku, kuram bija iespēja piekļūt minētajai informācijai, to iegūt kopējot un arī tālāk izplatīt,» skaidro ģenerālprokurors.

Kļūda, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, jau pašā sākumā bija ieprogrammēta ēkas projektā, tā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Nebija jautājumi - sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums - kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā,» teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti pat par 630%, viņš uzsvēra.

Kalnmeirers rezumēja, ka nelaimi izraisīja dažādu cēloņu virkne, ar kuru nākotnē tiks iepazīstināta arī sabiedrība. Mēģinājums novērst vienu kļūdu palielināja slodzi uz jumta, tad tā pakāpeniski pieauga līdz sasniedza kritisko masu, teica ģenerālprokurors.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apstiprina, ka Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu, kura ietvaros KNAB šonedēļ veica kratīšanas.

Kalnmeiers aģentūrai BNS apstiprināja, ka KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu par informācijas iespējamās noplūdes gadījumu un Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi.

Ģenerālprokurors jau ceturtdien aģentūrai BNS paziņoja, ka trešdienas rītā Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija liecinājusi, ka pirms KNAB aktivitātēm varētu būt noplūdusi informācija.

Latvijas Radio ģenerālprokurors arī atzina, ka Saeimas deputāta Aināra Šlesera 5.maija paziņojums par iespējamu sarunu noklausīšanos bija pirmais signāls, ka tiek gatavots kriminālprocess.

Viņš gan nevarēja pateikt, no kuras iestādes ir noplūdusi informācija, jo par gatavošanos kratīšanai bija informētas trīs institūcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūra un tiesa.