Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Starptautiskais interneta pētījumu un konsultācijas uzņēmums Gemius ir publicējis sociāli demogrāfiskos datus par 20 Latvijā populārāko blogu auditoriju. Noskaidrots, ka blogus biežāk apmeklē gados jauni cilvēki un sievietes. Taču ir arī blogi ar izteiktu vīriešu īpatsvaru, kā arī tādi, kur vairāk nekā puse apmeklētāju ir vecāki par 35 gadiem.

Populārākos Latvijas blogus visbiežāk apmeklē sievietes - no visiem 112 000 interneta lietotājiem, kas novembrī apmeklēja populārākos Latvijas blogus, 59% bija sievietes, kamēr vīrieši vien 41%. Skaitliski visvairāk sieviešu novembrī apmeklējušas dzīvesstila blogu mia.lv (25 000), dzīvesziņu blogu iinuu.lv (10 500) un vizuālo uzdevumu blogu cirkulis.lv (6 700 apmeklētāji). Savukārt vīrieši visvairāk sastopami tādos blogos kā cehs.lv (11 700), mia.lv (6 900) un tehnoloģiju blogos krizdabz.lv (6 700) un laacz.lv (4 600).

Taču, skatoties uz auditorijas procentuālo daļu, ko veido attiecīgā auditorija blogā, procentuāli visvairāk sieviešu apmeklēti ir pavārmākslas blogs krista.lv (87% sieviešu), sieviešu dzīvesstila blogs mia.lv (78%) un blogs par modes lietām whimicalagnesiga.com (75%). Savukārt vīrieši proporcionāli vairāk ir tādos blogos kā komiksu un karikatūru blogā stulbums.com (72%) un tehnoloģiju blogos kakao.lv (72%) un laacz.lv (68%).

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

SIA Tvnet no SIA Sanoma Latvia iegādājies interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv, lai pārspētu konkurentu Delfi un kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū, paziņoja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Bauls.

Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, un Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA Tvnet. Pirkuma mērķis, kā norādīja Bauls, ir kļūt par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū.

Darījuma summa netiek atklāta.

Tvnet un Apollo auditorijas kopā sasniedzot vislielāko ziņu portālu lietotāju skaitu, kas par 21 000 unikālo lietotāju mēnesī (pēc šā gada februāra datiem) pārsniedz konkurējošā portāla Delfi auditoriju, atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius Audience datiem, norādīja Buls.

SIA Sanoma Latvia joprojām pārvaldīs portālu Auto24.lv, turpinot nostiprināt tā pozīcijas tirgū. Portāla Apollo pagājušā gada apgrozījums bija 0,8 miljoni eiro.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Sākot ar šodienu, 8.aprīli, Microsoft pārtrauc operētājsistēmas Windows XP tehnisko atbalstu, tomēr operētājsistēmas lietotāji vēl teju gadu turpinās saņemt drošības atjauninājumus. Šī lēmuma pamatā ir fakts, ka Eiropā un citur operētājsistēma Windows XP vēl aizvien tiek diezgan plaši pielietota. Lai iegūtu precīzākus statistikas datus par Windows XP izmantošanu, Gemius ir veicis pētījumu par interneta datu plūsmu, kas nāk no ierīcēm ar šo operētājsistēmu.

Kā liecina pētījuma dati, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs vēl arvien lielu daļu no internetā veiktajiem skatījumiem veido ierīces, kas aprīkotas ar Windows XP operētājsistēmu - Latvijā tie ir 22%, bet Lietuvā un Igaunijā 18% no visiem interneta lapu skatījumiem. Savukārt kopš 2012.gada līdz pat šim brīdim visvairāk izmantotā operētājsistēmas versija ir Windows 7, kas Latvijā veido 56% no interneta datu plūsmas, bet Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi, 54% un 52% no visas interneta datu plūsmas.

Gemius pētījumā iekļauto valstu vidū Windows XP lielākā popularitāte ir novērojama Bosnijā un Hercogovinā, kur 38% no tiešsaistes interneta datu plūsmas tiek ģenerēti no stacionārajiem un portatīvajiem datoriem ar Windows XP operētājsistēmu. Nākošā seko Bulgārija ar 33% un Baltkrievija ar 29%. Vismazākais īpatsvars no interneta datu plūsmas, lietojot Windows XP, novērojams Dānijas (4%), Portugāles (15%) un Slovākijas (18%) tirgos.

Gemius pētījuma apkopotie dati rāda, ka mobilo ierīču interneta tirgū Latvijā nemainīgi dominē Apple un Samsung. Interneta datu plūsma, kas ģenerēta no šo ražotāju mobilajām ierīcēm, veido vairāk nekā 70% no visas interneta plūsmas. Lai arī līderpozīcija joprojām pieder Apple, tendence mobilo ražotāju tirgū ļaujot izteikt pieņēmumu, ka drīzumā Apple piekāpsies Samsung.

Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka Latvijā internetu visvairāk pārlūko no Apple mobilajām ierīcēm, kas veido 38% no visas interneta datu plūsmas. Otrajā vietā ierindojas Samsung ar 34%, kas palielina savu tirgus daļu ar katru mēnesi, bet trešajā vietā ar 8% seko Nokia. Top5 noslēdz LG un HTC, attiecīgi veidojot 5% un 4% no interneta datu plūsmas.

Apple un Samsung ražotās mobilās ierīces veido lielāko daļu no interneta datu plūsmas kopš 2012.gada sākuma, kad Apple bija vadošais ražotājs, savukārt Nokia piekāpās Samsung. Kopš tā laika Samsung piedzīvo pastāvīgu kāpumu un 2014.gada aprīlī atpaliek no Apple tikai par nepilniem 4%, kas ir līdz šim mazākā starpība starp abiem ražotājiem.

Visaktīvākā interneta pārlūkošana Latvijā notiek darba dienās plkst.22, pārsvarā lietojot planšetdatorus, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati.

Saskaņā ar Gemius datiem darba dienas pirmajā pusē internetu Latvijā visaktīvāk pārlūko no datoriem. Pieņemot, ka visa interneta plūsma katrā no platformām dienā veido 100%, laikā no plkst.8 līdz plkst.18 no datoriem tiek veikti 63% no interneta lapu apmeklējumiem. Paralēli datoriem šajā laika posmā aktīvi tiek izmantoti arī mobilie telefoni - 52% lapu skatījumu, kamēr no planšetdatoriem tiek ģenerēti 47% no internetā veiktajiem lapu skatījumiem.

Aktīvākā mobilo ierīču izmantošana sākas laikā pēc plkst.18 un ilgst līdz pusnaktij, radot vidēji 47% no visiem dienas laikā veiktajiem mobilo lapu skatījumiem. Šajās diennakts stundās no planšetdatoriem tiek veikti par 5% vairāk lapu skatījumu nekā no mobilajiem telefoniem.

Latvijā 12% no visiem interneta skatījumiem tiek veikti no ārzemēm. Aptuveni ceturtā daļa no tiem tiek veikti no Lielbritānijas. Līdzīgi ir arī Lietuvā, savukārt Igaunija uzrāda atšķirīgas tendences. Tur katrs trešais no ārzemēm ienākošajiem lapu skatījumiem nāk no Somijas, liecina Gemius veiktais pētījums.

26% no ārzemju interneta lapu skatījumiem Latvijā tiek veikti no Lielbritānijas, otro vietu dala Amerikas Savienotās Valstis ar nepilniem 9% un Krievija ar vairāk nekā 8% ārzemju interneta lapu skatījumu. Ceturtajā vietā ir Zviedrija ar nepilniem 8% ārzemju interneta plūsmas, bet piecinieku noslēdz Vācija ar nepilniem 6%. No Īrijas, kas bieži vien tiek dēvēta par latviešu emigrācijas lielvalsti, nāk vien 4% no ārzemju interneta plūsmas. No mūsu kaimiņvalstīm Latvijas interneta lapas tiek skatītas no Lietuvas 4% gadījumu, bet no Igaunijas - 3% no visiem no ārzemēm veiktajiem skatījumiem.

Līdzīga situācija arī Lietuvā - arī tur pirmajā vietā ierindojusies Lielbritānija ar 31%, līdzīgās pozīcijās Norvēģija (10%) un ASV (9%), ceturtajā vietā ir Vācija ar 7%, bet Īrija ir piektajā vietā ar vairāk nekā 6%. Procentuāli mazāk Lietuvas internetu aplūko no Krievijas - mazliet vairāk nekā 2% gadījumu, kas ir tikpat daudz, kā Lietuvas internets tiek aplūkots arī no Latvijas.

Salīdzinot datus par vīriešu un sieviešu iecienītākajām interneta mājas lapām, internetā joprojām visvairāk laika tiek pavadīts, apmeklējot sociālo mediju portālus, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius pētījums

Gemius publicējis statistiku par 15 interneta lapām, kur šī gada maijā vīrieši un sievietes pavadījuši vidēji visvairāk laika. Salīdzinot datus par vīriešu un sieviešu iecienītākajām interneta mājas lapām, secināts, ka internetā joprojām visvairāk laika tiek pavadīts, apmeklējot sociālo mediju portālus. Topa līderis apmeklējuma ilguma ziņā no datoriem ir krievvalodīgās auditorijas sociālais portāls odnoklassniki.ru. Tur mēnesī vīrieši pavada vidēji 7 stundas un 47 minūtes, kamēr sievietes krietni ilgāk – 9 stundas un 44 minūtes.

Līdera pozīcijā no mobilajiem tālruņiem atrodas draugiem.lv, kur gan vīrieši, gan sievietes pavada vidēji 2 stundas un 30 minūtes. «Mēs saprotam, ka visu vecuma grupu cilvēki aizvien vairāk izmanto viedtālruņus kā agrāk izmantoja datoru savam ikdienas interneta patēriņam, tāpēc mērķtiecīgi strādājam, lai attīstītu mobilās platformas – iOS, Android un m.draugiem.lv. Kad veidojam jaunu funkcionalitāti, pakalpojumu vai akciju, vienmēr domājam par mobilo vidi kā pirmo un tagad redzam, ka tas atmaksājas un mēs esam kļuvuši par līderiem tieši pēc vidēji pavadītā laika no mobilajām ierīcēm,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv runasvīrs.

Centrālajā un Austrumeiropas (CEE) reģionā no mobilajām ierīcēm tiek veikts vidēji katrs desmitais lapu skatījums, Latvijā - katrs vienpadsmitais lapu skatījums. Pēdējo divu gadu laikā mobilā datu plūsma Latvijā ir augusi par 9 procentiem, CEE reģionā kopumā - par 7 procentiem, liecina jaunākais Gemius pārskats par mobilā interneta lietošanu 18 Eiropas tirgos.

Dati liecina, ka vidēji katrs desmitais lapu skatījums CEE reģionā nāk no mobilajām ierīcēm (2014. gadā jūnijā tie bija 10 procenti no visas interneta plūsmas). Tas ir par 7 procentiem vairāk nekā 2012.gada sākumā, kad mobilā datu plūsma CEE reģionā veidoja tikai 3 procentus.

Latvijā rādītājs ir augstāks par vidējo - 2014.gada jūnijā mobilā datu plūsma veidoja 11 procentus no visas interneta plūsmas (8 procenti no mobilajiem telefoniem, 3 procenti no planšetdatoriem). Pēdējo 2 gadu laikā mobilo datu plūsma Latvijā ir pieaugusi par 9 procentiem (2012.gada sākumā tie bija 2 procenti).

Kā rāda dati, internetu no mobilajām ierīcēm visbiežāk pārlūko Horvātijā (21 procents). Zem vidējā rādītāja ir tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija un Krievija (9 procenti), Baltkrievija (6 procenti), Ukraina (5 procenti) un Moldova (1 procents).

Interneta lietotājiem no Latvijas apmeklējot vietējās tīmekļa vietnes, sīkdatnes jeb «cookies» tiek akceptētas 96,17% gadījumu, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius pētījuma gemiusRanking dati par augustu.

Attiecīgi 3,83% gadījumu sīkdatnes netiek akceptētas.

Sīkdatņu akceptēšanas gadījumu skaits pakāpeniski sarūk - 2015.gada augustā Latvijas interneta lietotāji savu piekrišanu sīkdatnēm deva 97,39% gadījumu, 2014.gadā - 98,22%, bet 2013.gadā - 98,89% gadījumu.

2007.gadā, kopš pieejama gemiusRanking statistika, «cookies» tika akceptēti 99,33% gadījumu, bet noraidīti - 0,67% gadījumu.

gemiusRanking aplūko statistiku par sīkdatņu jeb «cookies» pieņemšanas koeficientu to interneta lietotāju vidū, kuri pievienojas Latvijas interneta vietnēm no Latvijas. Statistika ir balstīta uz lapu skatījumu skaitu attiecībā uz gemiusTraffic pētījumā iekļautajām tīmekļa vietnēm.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Draugiem.lv direktora amatā drīzumā darba gaitas uzsāks Kaspars Driķis, stafeti pārņemot no ilggadējās vadītājas Agneses Zērnes, informēja uzņēmuma pārtsāvis Jānis Palkavnieks.

Agnese Zērne portālu Draugiem.lv vadīja sešus gadus. Par saviem nākotnes plāniem A. Zērne pagaidām vēl nevēlas runāt, zināms vien, ka tie saistīti ar jauniem izaicinājumiem Barselonā.

«Tas noteikti ir Agneses vadītās komandas nopelns, ka Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kur vietējais sociālais medijs Draugiem.lv ir absolūts līderis un pārspēj jebkuru starptautisko milzi. Agnese portāla vadību pārņēma brīdī, kad valstī sākās krīze un daudziem medijiem sākās cīņa par izdzīvošanu,» stāstīja Draugiem.lv līdzīpašnieks Agris Tamanis.

Kaspars Driķis iepriekš vadīja starptautiska interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvijas filiāli, un viņu industrijā pazīst kā augsta līmeņa speciālistu digitālajā mārketingā un citos interneta biznesa virzienos.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.