Internets

Pētījums: Latvijas interneta lietotāji sīkdatnes jeb «cookies» akceptē 96,17% gadījumu

LETA,16.09.2016

Jaunākais izdevums

Interneta lietotājiem no Latvijas apmeklējot vietējās tīmekļa vietnes, sīkdatnes jeb «cookies» tiek akceptētas 96,17% gadījumu, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius pētījuma gemiusRanking dati par augustu.

Attiecīgi 3,83% gadījumu sīkdatnes netiek akceptētas.

Sīkdatņu akceptēšanas gadījumu skaits pakāpeniski sarūk - 2015.gada augustā Latvijas interneta lietotāji savu piekrišanu sīkdatnēm deva 97,39% gadījumu, 2014.gadā - 98,22%, bet 2013.gadā - 98,89% gadījumu.

2007.gadā, kopš pieejama gemiusRanking statistika, «cookies» tika akceptēti 99,33% gadījumu, bet noraidīti - 0,67% gadījumu.

gemiusRanking aplūko statistiku par sīkdatņu jeb «cookies» pieņemšanas koeficientu to interneta lietotāju vidū, kuri pievienojas Latvijas interneta vietnēm no Latvijas. Statistika ir balstīta uz lapu skatījumu skaitu attiecībā uz gemiusTraffic pētījumā iekļautajām tīmekļa vietnēm.

Sīkdatne ir fails, kuru lapas apskates laikā serveris nosūta interneta pārlūkam. Failā ietvertā informācija tiek nosūtīta atpakaļ uz serveri katru reizi, kad pārlūks pieprasa lapu, tādējādi ļaujot vietnei atpazīt lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki visdrošāk personīgu informāciju atklāj bankām, mediķiem un policijai

Zane Atlāce - Bistere,03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu personas datu izmantošanas jomā iedzīvotāji visvairāk uzticas bankām (41%), veselības aprūpes iestādēm (39%), tiesībsargājošām institūcijām (36%) un vietējām pašvaldībām (33%), liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par patērētāju attieksmi pret privātumu un personīgo datu izmantošanu.

Krietni mazāk cilvēki uzticas sociālajiem medijiem (13%), mazumtirdzniecības uzņēmumiem (14%), spēļu industrijai (14%) un lielveikaliem (17%). Kopumā cilvēki daudz labprātāk dalās ar informāciju par dzimumu, izglītību un etnisko izcelsmi, savukārt informāciju par ienākumiem, ārstniecību vai dzīvesvietu sniedz daudz nelabprātāk. Iedzīvotāji daudz brīvāk sniedz savu personīgo informāciju, ja tas viņiem šķiet izdevīgi – ir iespējams pretī saņemt noderīgu vai lētāku pakalpojumu vai preci, tomēr arī šajā jomā cilvēki kļūst zinošāki un piesardzīgāki un ne vienmēr piekrīt savu personas datu apmaiņai pret kādu «labumu» vai pēc savu personas datu nodošanas izsaka iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs,02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internetu joprojām visbiežāk pārlūko datoros, telefoni - tuvojas

Lelde Petrāne,07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Komentāri

Pievienot komentāru