Francija piedāvā veikt starptautiskās monetārās sistēmas reformas.
Pagājušajā nedēļā notikušās G20 valstu finanšu ministru un centrālo baņķieru sanāksmes laikā Ķīnas pilsētā Nandzjinā, ticis spriests par to, ko vajadzētu uzlabot pasaules monetārajā sistēmā, lai pasaules ekonomikai cementētu pēc iespējas stiprāku pamatu. Tiesa gan, kārtējo reizi, šķiet, notikusi vien «amatpersonu pasēdēšana» un padiskutēšana par vispārīgiem tematiem, jo nav rasta kāda kopēja politiska griba vienoties par kopējiem mērķiem. Kopumā lielākās pretrunas par globālo monetāro politiku, kā jau parasti, bija starp Ķīnu un ASV. Pa vidu abu milžu strīdam mēģināja jaukties arī Francija (tai šogad ir pienākums vadīt G20 sarunas), kura piedāvājusi starptautiskajā monetārajā sistēmā veikt dažādas reformas.
SVF loma
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī globālas ekonomikas stabilizēšanas nolūkos piedāvājis paplašināt to valstu grupu, kas padziļināti runā par valūtu tirgiem (un valūtu cenām) un veic saskaņotas intervences valūtu tirgos (šobrīd šo lomu uzņēmušās G7 valstis).
Tāpat Francijas prezidents piedāvājis reformēt (palielināt) Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu un tā SDR valūtu grozu, ar laiku iekļaujot tajā strauji augošas attīstības valstu valūtas (runa iet par Ķīnas juaņu) tādējādi atzīstot to arvien pieaugošo lomu pasaules ekonomikā. «Tāpat ir nepieciešama lielāka SVF loma pasaules valstu maksājumu bilanču un rezervju uzraudzībā. Francija atbalsta pārveidot SVF tā, lai šai organizācijai būtu lielākas uzraudzības iespējas. Bez vienotiem noteikumiem starptautiskā monetārā un finanšu sistēma ir nespējīga novērst krīzes, finansiālos burbuļus un nesabalansētību veidošanos,» norādījis N. Sarkozī.
ASV un Ķīna
Runājot par globālajām monetārajām reformām, ASV tradicionāli turpināja savu veco dziesmu par to, ka globālās ekonomikas galvenais bacilis ir tas, ka atsevišķās valstīs ir stingri kontrolēti valūtas režīmi (izteikumi mērķēti uz Ķīnu). Tāpat ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners paziņoja, ka atbalsta pārmaiņas SDR valūtu grozā, tomēr tam esot priekšnosacījumi. «Laikam ejot, lielo ekonomiku valūtām, kas tiek plaši izmantotas starptautiskajā tirdzniecībā, vajadzētu kļūt par daļu no SDR groza. Tomēr, lai tas notiktu, attiecīgajām valstīm vajag elastīgu valūtas maiņas kursu, neatkarīgas centrālās bankas un brīvu kapitāla plūsmu,» tā T. Geitners. Tādējādi ASV pieturējās pie sava viedokļa, ka starptautiskās monetārās sistēmas problēmas var tikt adresētas nacionālā līmenī.
Savukārt pasaules otra lielākā ekonomika par kāda veida reformu iespējamību tuvākajā nākotnē izteicās ļoti piesardzīgi. Ja kādas reformas tomēr notikšot, tas būs garš un sarežģīts process, uzskata Ķīnas amatpersonas. Domājams, pat Ķīna, kas tradicionāli kritizē ASV monetāro politiku, nav īpaši ieinteresēta apstāklī, ja mazinātos ASV dolāra nozīme (un līdz ar to vērtība). Šobrīd aptuveni divas trešdaļas Ķīnas ārvalstu rezervju ir ASV dolāros (tie ir aptuveni 1,6 triljoni USD), un straujāks dolāra kritums jūtami paplacinātu Ķīnas ieguldījumus (šobrīd aptuveni 61% no visām pasaules ārvalstu rezervēm ir ASV dolāros, tuvākais sekotājs ir eiro ar 26%).
Jāpiebilst, ka gan Ķīnu, gan ASV daudzas pasaules ekonomikas (tostarp abas šīs valstis viena otru) vaino par tādu monetārās politikas realizēšanu, kas ļauj «izbraukt» uz citu pasaules valstu rēķina. Ķīna tiek vainota pie mākslīgi zema Ķīnas juaņas kursa uzturēšanas (kas savukārt balsta Ķīnas eksportu). Savukārt ASV tiek vainota pie dolāru drukāšanas (kas it kā veikta apzināti, lai izraisītu arī ASV dolāra kritumu) un ASV dolāra kā pasaules rezervju galvenās valūtas statusa izmantošanu savtīgos nolūkos. Tāpat ASV monetārās stimulēšanas bezprecedenta pasākumi tiek vainoti pie spekulatīvā kapitāla apjoma pieauguma pasaules finanšu tirgos un pie tā, ka pasaulē ievērojami pieauguši inflācijas riski.
Tiesa gan, šobrīd vairums ekspertu lēš, ka pasaule vēl ir ļoti tālu no brīža, kad dolārs varētu zaudēt savu galvenās pasaules rezervju valūtas statusu.