Kuldīgas novada Snēpeles pagasta «Norniekos» audzē strausus un kazas, uzņem tūristus un tuvākajā laikā turpat plānots atvērt arī restorānu, biznesa portālam db.lv pastāstīja saimniecības īpašnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane.

Strausu audzēšana «Norniekos» uzsākta 2011. gadā ar sešām strausu ģimenēm jeb 18 strausiem. Vienu strausu ģimeni veido viens tēviņš un trīs mātītes. Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimenei ap 6000 eiro.

Jautāts, kāds ir strausu raksturs, «Nornieku» saimnieks atbild: «Strausi ir ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un ne īpaši gudri. Šo putnu acis sver 60 gramus, bet smadzenes - tikai 40 gramus. Tas arī visu izskaidro- katrs jauns rīts viņiem ir kā jauns piedzīvojums. To, kas redzēts dienā, smadzenes pa nakti nespēj apstrādāt,» joko saimnieks.

«Strausi ir arī ļoti ziņkārīgi, taču vienlaicīgi- ļoti bailīgi. Jebkura jauna situācija vai troksnis putnos rada stresu, un tas ātri var pārņemt visu baru. Šajā haosā simts strausi viegli var salauzt žogus, kuriem ikdienā viņi cauri nelaužas.» Tā kā strausiem nav arī mājās atgriešanās instinkta, parasti putni iet tur, kur acis rāda- īpaši nealkstot atgriezties fermā. «Pēc pēdējās izlaušanās viens putns bija aizstaigājis gandrīz līdz Skrundai,» stāsta P. Gobzemis.

Pieprasījuma apmierināšanai pēc strausu gaļas un olām Latvijā vajag daudz lielākus šo putnu ganāmpulkus, norāda strausu fermas Indrāni īpašnieks Sergejs Saveļjevs.

«Pieprasījums ir, bet nav tik daudz putnu,» pavēstīja Saveļjevs un piebilda, ka pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā būtu nepieciešami aptuveni 500 strausi – pašlaik, pēc Indrānu īpašnieka teiktā, Latvijā ir 200–300 strausu.

«Patlaban, pat apvienojoties trijiem audzētājiem, nebūs tik daudz, cik nepieciešams,» norādīja Indrānu saimnieks un minēja, ka tieši nepietiekamā strausu daudzuma dēļ Latvijas strausu audzētāji arī nenodarbojas ar produkcijas eksportu.

Vienlaikus gan Saveļjevs atzina, ka tikai Indrāni no visiem Latvijas strausu audzētājiem ir aktīvi iegājuši Latvijas veikalos ar savu produkciju – desām, kūpinājumiem, saldēto gaļu un strausu olām. Strausu audzētājs pastāstīja, ka vislielākais pieprasījums ir pēc kūpinājumiem, kā arī strausu gaļas šašlika, ko var iegādāties uz vietas saimniecībā.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

SIA «Nornieki», kas Latvijā nodarbojas ar strausu audzēšanu, saņēmuši 150 000 eiro finansējumu no SEB bankas sava jaunā uzņēmējdarbības virziena attīstīšanai – pirmās gaļas kazu fermas būvniecībai Baltijas valstīs.

Nornieki līdz nākamajai ziemai plāno pabeigt 780m2 lielo fermu, kurā audzēs 300 kazu ganāmpulku. Šobrīd uzņēmuma saimniecībā ir 120 kazu ganāmpulks. Pēc būvniecības pabeigšanas, saimniecība varēs atgūt 40% projekta attiecināmo izmaksu, jo papildu SEB bankas finansējumam piesaistīts ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums un finanšu institūcijas «ALTUM» garantija.

Uzņēmums vēl šajā rudenī plāno piesaistīti papildu finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai iespējami vairāk mehanizēt darbus jaunajā fermā.

«Latvijā par gaļas kazu audzēšanu zina ļoti maz cilvēku, neskatoties uz to, mums jau ir pieprasījums ar regulārām piegādēm no dažādiem restorāniem Latvijā. Uzsākt plašāk attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu ir izaicinājums ne tikai mums, bet arī mūsu sadarbības partneriem,» atzīst Nornieki vadītāja Anda Šīmane.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

ASV prokuratūra aicinājusi Ņujorkas tiesu atcelt apsūdzības izvarošanā pret bijušo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Dominiku Štrausu Kānu.

Savā aicinājumā prokuratūra uzsver, ka nav «vairs pārliecināta par apsūdzētā vainu», vēsta BBC. Tiek gaidīts, ka tiesa savu lēmumu paziņos otrdien. Tomēr, pat ja tiesa atcels kriminālapsūdzības, pret Štrausu – Kānu joprojām ir ierosināta arī civilprāva.

Db.lv jau vēstīja, ka izvarošanā apsūdzētā Štrausa – Kāna lieta jūlija sākumā piedzīvoja krasu pavērsienu, kad izmeklētājiem radās šaubas par istabenes liecību. Pēc tam Štrauss – Kāns tika atbrīvots no mājas aresta.

Ja tiesa atbalstīs prokuratūras aicinājumu, Štrauss – Kāns varēs atgriezties Francijā. Tomēr tur viņu varētu sagaidīt tiesvedība par citu izvarošanas mēģinājumu, kurā viņu apsūdz franču žurnāliste Tristana Banona.

Ņujorkas tiesa atcēlusi visas izvirzītās apsūdzības pret bijušo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Dominiku Štrausu Kānu.

Atcelt apsūdzības ierosināja prokuratūra, jo atklājās, ka istabenes liecība ir apšaubāma.

«Pēdējie divi ar pusi mēneši ir bijuši murgs gan man, gan manai ģimenei,» klāstīja Štrauss – Kāns. «Es gribu pateikties visiem saviem draugiem Francijā un ASV, kas ticēja manai nevainībai».

Db.lv jau vēstīja, ka Štrauss – Kāns maijā tika arestēts un apsūdzēts par Ņujorkas viesnīcas istabenes izvarošanas mēģinājumu. Bijušā SVF vadītāja lieta jūlījā piedzīvoja krasu pavērsienu, jo izmeklētājiem radās šaubas par istabenes liecību.

Pēc aresta un apsūdzībām izvarošanā Štrauss – Kāns atkāpās no SVF vadītāja amata, kurā tika ievēlēta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde.

Bijušā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Dominika Štrausa – Kāna lieta var izgāzties, jo izmeklētāji ir atklājuši lielas pretrunas istabenes liecībā, kurai it kā uzmācies Štrauss – Kāns, vēsta ASV laikraksts New York Times.

Lai gan izmeklējumos pierādīts, ka seksuāls kontakts starp bijušo SVF vadītāju un istabeni ir noticis, tomēr radušies jauni jautājumi par notikušā apstākļiem. Kopš 14. maijā it kā notikušā uzbrukuma tiesa jau vairākas reizes istabeni pieķērusi melos.

Ceturtdien prokuratūra ir tikusies ar Štrasu – Kānu un pārrunājusi radušos situāciju. Iespējams, ka Štrausu – Kānu drīzumā varētu atbrīvot no mājas aresta un atcelt pret viņu izvirzītās apsūdzības. Izmeklēšanā atklājies, ka 32 gadus vecā istabene, iespējams, ir iesaistīta kriminālās aktivitātēs, ieskaitot naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns iesūdzējis tiesā istabeni, kas iepriekš viņu apsūdzēja izvarošanā. Štrauss – Kāns apgalvo, ka istabene viņam sabojājusi karjeru un vēlas no viņas piedzīt miljonu ASV dolāru, vēsta Reuters.

Štrauss – Kāns uzsver, ka istabenes apsūdzība izvarošanā laupījusi viņam augsto amatu SVF, kā arī «citas profesionālās iespējas», raksta New York Times. Štrauss – Kāns iepriekš tika uzskatīts par galveno sociālistu kandidātu Francijas prezidenta vēlēšanām.

Tomēr tas krasi mainījās, kad viņu aizvadītā gada maijā aizturēja Ņujorkā un apsūdzēja istabenes izvarošanā.

Tomēr vēlāk izmeklētāji atklāja pretrunas istabenes liecībā, bet augustā tika atceltas visas izvirzītās apsūdzības pret Štrausu - Kānu.

Pēc aresta un apsūdzībām izvarošanā Štrauss – Kāns atkāpās no SVF vadītāja amata, kurā tika ievēlēta Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde. Savukārt par sociālistu kandidātu kļuva Fransuā Olands, kas vēlēšanās pārspēja līdzšinējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss Kāns panācis izlīgumu ar Ņujorkas istabeni Nafisatu Dialo (Nafissatou Diallo), kas viņu apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā.

Panāktā izlīguma nosacījumi netiek atklāti. Istabene no SVF bijušā vadītāja mēģināja piedzīt naudas kompensāciju par morālu, emocionālu un fizisku kaitējumu, kā arī viņas reputācijas iedragāšanu. D. Štrausa – Kāna advokāti nolieguši, ka istabenei tikušas samaksātas prāvas kompensācijas.

Iepriekš izskanēja, ka bijušais SVF vadītājs prasības istabenei varētu izmaksāt pat sešus miljonus dolāru lielu kompensāciju.

N. Dialo D. Štrausu Kānu izvarošanā apsūdzēja aizvadītā gada vasarā, izraisot pamatīgu skandālu, kas D. Štrausam Kānam lika atkāpties no SVF vadītāja amata un sagrāva viņa politisko karjeru, tostarp izredzes kļūt par Francijas prezidentu.

Dzīvnieku aizstāvji otrdien apsūdzējuši luksusa zīmolu Hermes par nepietiekami labu apstākļu nodrošināšanu fermās, no kurām tiek iegūtas dzīvnieku ādas.

Dzīvnieku aizstāvju organizācijas PETA pārstāve Izabella Goeca vērsās pie Hermes vadītāja Aksela Dimā saistībā ar video, kurā redzama nežēlīga strausu nogalināšana audzētavā Dienvidāfrikā.

Goeca nopirka Hermes akcijas, lai varētu piedalīties ikgadējā Hermes akcionāru sapulcē, kur viņai bija iespēja personīgi vērsties pie Dimā. Viņa nosodīja izturēšanos pret dzīvniekiem fermā, ko nodēvēja par «ekskluzīvu piegādātāju tikai Hermes zīmolam».

«Vai Hermes kādreiz pārtrauks lietot eksotisku dzīvnieku ādas?» viņa jautāja Dimā un citiem uzņēmuma valdes locekļiem.

Dimā atbildēja, ka zīmolam neesot «ekskluzīva strausu ādu piegādātāja», kā arī kompānija «pilnībā izpilda visus priekšnoteikumus sadarbībai ar audzētavām».

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi noteikumus, kas nosaka prasības olu apritei nelielā apjomā, ko valdība trešdien, 3.maijā, akceptēja, informē ZM.

Noteikumi nepieciešami tādēļ, ka Latvijā aizvien aktīvāk attīstītās piemājas saimniecības, kurās audzē putnus un kuru olas ir vēlme realizēt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumiem vietējā tirgū. Ir dažādojušās arī to putnu sugas, kuru olu lietošana uzturā palielinās, piemēram, paipalu.

Noteikumi nosaka higiēnas prasības olu ražošanai un vistu (Gallus Gallus sugas putnu) olu piegādei nelielā apjomā tieši galapatērētājam, kā arī citu putnu olu piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju.

Noteikumi reglamentē, ka par nelielu olu apjomu uzskatāms daudzums, ko iegūst no ganāmpulka, kurā nav vairāk par 350 dējējputniem (Gallus Gallus) vai 1000 citu sugu putniem, izņemot strausus. Putnu kopējais skaits novietnē nedrīkst pārsniegt 1000 dējējputnu. Olu neliels apjoms strausu ganāmpulkiem ir ne vairāk kā 250 realizētu strausu olu gadā.

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Mentoringā nav tikai sociālais aspekts - šāda atbalsta sniegšana var dot arī peļņu, norāda ilgstoši finanšu jomā strādājušais Muzafars Kāns, kurš patlaban pievērsies mentoringam.

«Man ir veicies, ka mentorings ir padarījis mani turīgu. Tas nav tikai sociālais aspekts. Kad palīdzi audzēt labklājību, arī pats iegūsti - ja vadi cilvēkus un viņu labklājība caur to uzlabojas, viņi to atlīdzina,» stāstīja Kāns.

Kā piemēru viņš minēja Sanfrancisko investoru Vinodu Koslu, kurš pirms daudziem gadiem bija viens no pirmajiem, kas sāka ieguldīt nelielus naudas apjomus daudzās kompānijās. Pērn viņa peļņa no šiem biznesiem bijusi miljards ASV dolāru (0,52 miljardi latu). «Atbalsta sniegšana un mentorings var dot peļņu,» teica mentors.

Kāns vairākus gadus strādājis finanšu sektorā un tad, kad juties komfortabli finansiālā ziņā, pievērsies mentoringam. Viņa izvēlētais biznesa modelis ir pret padomiem, vadību saņemt nelielu daļu kompānijas, taču pirmos trīs gadus viņš darbojies bez atlīdzības, jo vēlējies redzēt, vai spēj pievienot vērtību.

Āfrikas cūku mēris konstatēts 144 cūku saimniecībā Rēzeknes novada Griškānu pagastā, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Pārtikas un veterinārais dienests saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku pārvadāšanas transporta līdzekļu kustība. Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas veikšanas.

PVD atgādina, ka slimības uzliesmojuma gadījumā valsts kompensāciju var saņemt, ja cūkas bijušas reģistrētas un saimniecībā ievērotas biodrošības prasības. Par to ieviešanu un izpildi atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.

Elektroapgādes traucējumi ap plkst. 10 vētras dēļ bija aptuveni pieciem tūkstošiem Sadales tīkla klientu. Ņemot vērā prognozi, ka spēcīgais vējš norims tikai pēcpusdienā, a/s Sadales tīkls preventīvi gatavojas tam, ka laika apstākļi dienas gaitā vēl var pasliktināties, Db.lv pauda Sadales tīkla pārstāvji.

A/s Sadales tīkls elektromontieru brigādes kopš agra rīta strādā pie bojājumu novēršanas Ludzas, Krāslavas, Dagdas un Daugavpils apkārtnē. Brigādes un elektrotīkla dispečeri strādā pastiprinātā režīmā.

Spēcīgais vējš pārvietojas Latvijas Ziemeļaustrumu virzienā, līdz ar to a/s Sadales tīkls elektromontieri jau uzsākuši klientu elektroapgādes atjaunošanas arī Balvu un Madonas apkārtnē, Db.lv pauda uzņēmuma pārstāvji.

Vislielākais atslēgto klientu skaits plkst. 10:00 Latgalē ir Daugavpils novadā – 530 klienti, Krāslavas novadā - 450 klienti, Ciblas novadā - 462, Ludzas novadā - 355, Zilupes novadā - 282, Rēzeknes novadā - 266 klienti. Latvijas Ziemeļaustrumu rajonos elektroenerģijas piegāde traucēta 223 klientiem Madonas novadā, 204 klientiem Limbažu novadā un aptuveni 80 klientiem Apes apkārtnē.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss– Kāns piekritis kļūt par Serbijas valdības padomnieku ekonomiskajos jautājumos, atklājusi Belgrada.

Serbijas valdība norādījusi, ka valsti interesē D. Štrausa – Kāna pieredze ekonomikā, nevis viņa privātā dzīve un apsūdzības. Francijā bijušais SVF vadītājs tiek apsūdzēts seksuālos noziegumos.

D. Štrauss – Kāns konsultēs Serbijas finanšu ministru un premjeru saistībā ar valsts parāda jautājumiem. Paredzēts, ka savā jaunajā amatā bijušais SVF vadītājs stāsies jau šonedēļ. «Mēs ar viņu jau esam runājuši. Viņš gan nebija priecīgs, kad uzzināja, kas viņu sagaida, tomēr jau ir devis dažus padomus,» Serbijas premjera vietnieka Aleksandra Vuciča sacīto, citē BBC. Komentējot pret D. Štrausu – Kānu izskanējušās apsūdzības, A. Vucičs norādīja, ka privātā dzīve nav tā lieta, pēc kuras spriest par cilvēka spējām.

Pēc mēnešiem ilgām baumām par iespējamu filmu par nežēlastībā kritušo bijušo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Dominiku Štrausu - Kānu (Dominique Strauss-Kahn) amerikāņu režisors apstiprinājis, ka patiešām plāno veidot šādu darbu ar aktieri Žerāru Depardjē galvenajā lomā, vēsta thelocal.fr.

Abels Ferrara franču izdevumam Le Monde pastāstījis, ka Depardjē spēlēs kopā ar franču aktrisi Izabellu Adjani (Isabelle Adjani), kura, savukārt, tēlos Štrausa - Kāna sievu Annu Sinklēru (Anne Sinclair).

Ferrara stāstījis, ka ticies ar Depardjē septembrī filmu festivālā.

«Viņš ir lielisks,» režisors sacījis Le Monde. «Viņam ir viss, ko filmas veidotājs varētu gribēt no aktiera.»

Scenārijs jau esot uzrakstīts, balstoties uz to, kas ziņots, kā arī režisora paša informācijas avotiem. «Man ir pašam savi detektīvi,» viņš teicis.

Db.lv jau rakstījis - Štrauss-Kāns bija spiests atkāpties no SVF vadītāja amata, jo tika arestēts Ņujorkā par seksuālu uzmākšanos viesnīcas darbiniecei.

Automašīna, kas vedusi jauno Francijas prezidentu Fransuā Olandu, pieķerta, pa šoseju no Parīzes uz Kānu traucoties ar 160 km/h, vēsta thelocal.fr.

Olands iepriekš lielījies, ka viņš būs «normāls» prezidents, tuvs iedzīvotājiem, tādēļ lidmašīnas vietā Olands izvēlas vilcienu vai automašīnu. Taču, lai kompensētu zaudēto laiku, Francijas prezidents izmanto neparastu taktiku, piemēram, braukšanu ar 160 km/h, norāda medijs.

Ātrumu, ar kādu pārvietojusies prezidenta automašīna, fiksējuši žurnālisti no radio RMC un TV kanāla BFMTV.

Olanda auto vadītājs arī pieķerts, Parīzes piepilsētas la Défense tunelī iebraucot ar 140 km/h. Tas esot divreiz lielāks ātrums nekā atļauts.

Kānā žurnālisti Olandam jautājuši, vai viņš atceras ātruma pārsniegšanu.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki otrdien jau otro dienu pēc kārtas bloķējuši piekļuvi Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Francijas piensaimnieki, liellopu un cūku audzētāji ar desmitiem traktoru bloķējuši ceļus uz Normandijas pilsētām Kānu un Evro, kā arī traucē tūristiem piekļūt Monsenmišelai.

Tādējādi tūristi ir spiesti pamest autobusus un doties ar kājām uz slaveno Monsenmišelas klosteri, kas gadā piesaista aptuveni trīs miljonus apmeklētāju.

Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka ārkārtas plāns, lai sniegtu palīdzību lauksaimniekiem, tiks prezentēts trešdien plānotajā valdības sanāksmē.

Tikmēr mazumtirgotāji un pārtikas nozares vadītāji pēc tikšanās ar lauksaimniekiem pagājušajā mēnesī solījuši paaugstināt piena produktu un gaļas cenas.