Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas Amatas novada Skujenes pagasta ZS Indrāni, kur top dažāda neparasta veida marmelādes.

ZS Indrāni īpašniece Liene Margeviča tās izgatavot sākusi gluži nejauši un tādējādi piepildīts bērnības sapnis par savu konfekšu ražotni.

L. Margeviča ar augļu pārstrādi sāka nodarboties 2007.gadā, taču saimniecība pastāv jau kopš 1980.gadu otrās puses – šajā vietā iepriekš saimniekojis viņas tēvs. L. Margevičas ģimene dzīvojusi netālu, taču pēc tēva nāves ģimene nolēmusi savu īpašumu pārdot un atgriezties saimniecībā. Viņi sapratuši, ka jāturpina saimniekot, taču savādākā veidā nekā tas šeit tika darīts iepriekš.

Pirms tam Indrānos notika tradicionālā saimniekošana – lopkopība un lauksaimniecība, taču es šajā virzienā darboties negribēju – man stiprāka ir mākslinieciskā puse un radošums, tādēļ sapratu, ka pareizais virziens būtu pārtikas ražošana,» viņa skaidro.

Kuldīgas novada Snēpeles pagasta «Norniekos» audzē strausus un kazas, uzņem tūristus un tuvākajā laikā turpat plānots atvērt arī restorānu, biznesa portālam db.lv pastāstīja saimniecības īpašnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane.

Strausu audzēšana «Norniekos» uzsākta 2011. gadā ar sešām strausu ģimenēm jeb 18 strausiem. Vienu strausu ģimeni veido viens tēviņš un trīs mātītes. Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimenei ap 6000 eiro.

Jautāts, kāds ir strausu raksturs, «Nornieku» saimnieks atbild: «Strausi ir ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un ne īpaši gudri. Šo putnu acis sver 60 gramus, bet smadzenes - tikai 40 gramus. Tas arī visu izskaidro- katrs jauns rīts viņiem ir kā jauns piedzīvojums. To, kas redzēts dienā, smadzenes pa nakti nespēj apstrādāt,» joko saimnieks.

«Strausi ir arī ļoti ziņkārīgi, taču vienlaicīgi- ļoti bailīgi. Jebkura jauna situācija vai troksnis putnos rada stresu, un tas ātri var pārņemt visu baru. Šajā haosā simts strausi viegli var salauzt žogus, kuriem ikdienā viņi cauri nelaužas.» Tā kā strausiem nav arī mājās atgriešanās instinkta, parasti putni iet tur, kur acis rāda- īpaši nealkstot atgriezties fermā. «Pēc pēdējās izlaušanās viens putns bija aizstaigājis gandrīz līdz Skrundai,» stāsta P. Gobzemis.

Amatas novada Skujenes pagasta z/s Indrāni top dažādu neparastu veidu marmelādes – sākot no sarkanā āboliņa un pieneņu līdz pat alus un vermuta garšām

Tās īpašniece Liene Margeviča stāsta, ka šo biznesu sākusi, jo ar tradicionālo lauksaimniecību nevēlējusies nodarboties, viņu saistījušas radošas lietas.

Produkciju L. Margeviča tirgo vairākos eko veikaliņos, savukārt uz tirdziņiem nedodas, jo kopējie izdevumi sanāk lieli un nav prognozējams, kāds būs pieprasījums. Aktīvi attīstās arī tiešā pārdošana – produkti tiek piedāvāti interneta veikalos, kas tirgo gan tikai Latvijā ražotu produkciju, gan arī citus pārtikas produktus. «Agrāk savu produkciju piedāvājām arī Rimi Klēts stendos, taču pārtraucām, jo sākās tiešās pirkšanas pulciņi un sadarbība ar tiem ir pārpārēm. Reizi nedēļā braucam uz Rīgu, taču aizvien biežāk saprotam, ka tā viena reize ir par maz. Arī maršruts ir tik saspringts, ka no rīta agri izbraucam un vēlu vakarā atgriežamies,» viņa piebilst.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Sākas Vidzemes šosejas (A2) pārbūve posmā no Sēnītes līdz Siguldai (39,44.–46,30. km), kas turpināsies līdz nākamā gada rudenim.

Būvdarbu laikā vienu brauktuvi slēgs satiksmei un satiksmi organizēs pa otru brauktuvi, autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme šajā posmā būs palēnināta.

Darbu ietvaros paredzēts pārbūvēt ceļa segas konstrukciju, vietām tā tiks pārbūvēta pilnībā, tai skaitā izbūvējot salturīgo kārtu, vietām tiks izbūvēta reciklētā kārta. To visu nosegs jauns asfaltbetons trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu.

Pārbūvēs arī Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī gājēju un velosipēdistu tuneli zem Vidzemes šosejas Gaujas ciematā (42,77. km), savukārt pieturvietās “Indrāni” un “Gauja” atjaunos esošos paviljonus.

Pārbūvi sāks ar labās puses brauktuvi virzienā uz Siguldu. Augusta pirmajās nedēļās veiks nepieciešamos darbus, lai mēneša vidū satiksmi pārslēgtu uz kreisās puses brauktuvi. Šāda satiksmes organizācija saglabāsies līdz ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, kas atkarībā no laikapstākļiem ir plānots no novembra. Lai posmu ziemā varētu atvērt satiksmei, līdz tehnoloģiskajam pārtraukumam tur paredzēts izbūvēt asfalta apakškārtu.

Uz Vidzemes šosejas (A2) turpinās remontdarbi posmā no "Sēnītes" līdz Siguldai, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Darbi notiek labās puses brauktuvē virzienā uz Siguldu, to laikā satiksme organizēta par kreisās puses brauktuvi, kur noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā.

Labās puses brauktuvē pašlaik darbi notiek no "Sēnītes" līdz Egļupei, bet atlikušā labās brauktuves posma izbūvi plānots uzsākt tuvākajā laikā. Posmā sakārto ūdens atvadi, rok grāvjus un ceļa nodalījuma joslu atbrīvo no krūmiem. Vietās, kur paredzēta ceļa segas pilnā pārbūve, izbūvē drenējošo slāni. Citur notiek reciklētās kārtas izbūve, un pie Egļupes iesākta asfalta apakškārtas izbūve.

Gaujas ciematā atjauno gājēju un velosipēdistu tuneli zem Vidzemes šosejas, kur paredzēts sākt tuneļa hidroizolācijas un jauno dzelzsbetona atbalstsienu izbūvi. Paralēli šiem darbiem pie tuneļa notiek lietus kanalizācijas izbūve.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Lai kompensētu Rīgas Zoodārzam nodarītos zaudējumus par nodegušo zebru mītni šā gada janvārī, apdrošināšanas sabiedrība Baltijas Apdrošināšanas Nams ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību 37,5 tūkst. Ls apmērā.

Šogad 7.janvāra rītā Rīgas Zoodārza zebru mītnē izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā 200 kvadrātmetrus lielajā mītnē sadega trīs zebras, trīs strausi un dižantilope. Saskaņā ar ugunsdzēsēju ekspertīzes rezultātiem, aizdegšanās iemesls bija bojājumi Zebru mājas elektroinstalācijā.

Zebru mājas krāsmatu vietā jau drīzumā tiks iekārtota plaša ekspozīcija lamām. Par atlikušajiem līdzekļiem ir paredzēts uzsākt kritiskā stāvoklī esošās takinu mītnes rekonstrukciju, ziņo Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas dienests.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.

Ražotāji tramīgi par Rīgas piensaimnieka pievienošanu Food Union; apvienotais uzņēmums spēcīgāk mērķēs uz austrumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ietekme uz nozari būs līdzīga, kāda bija, apvienojot a/s Valmieras piens un a/s Rīgas piena kombināts (RPK), situāciju vērtē Latvijas Piena ražotāju asociācijas (LPRA) valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga. «Šis darījums tikai pastiprinās efektu, ka zemniekiem piedāvā ļoti diferencētas piena iepirkuma cenas un vidēji – ļoti zemas,» satraukusies I. Alpa-Eizenberga.

Noslīdēs par centu

«Ja viens ļoti liels piena pircējs maksā zemāku cenu, neviens cits augstāku nemaksās. Baltijas valstu piena tirgi ir ļoti saistīti, bet Lietuvā arī ir tikai pāris ietekmīgu kombinātu. Tādējādi viņiem savā starpā ir viegli risināma cenu politika,» uzskata I. Alpa-Eizenberga. «Zemnieki kā strausi galvu zemē iebāzuši negrib dzirdēt par to, ka jāveido pāris lielu piena ražotāju grupu, kurām jātirgo piens tieši kombinātiem. Pie tā agri vai vēlu nonāksim. Ja nē, Latvijas piena ražotājiem būs viena krīze pēc otras un piena pārstrādātāji turpinās mūs izmantot,» turpina LPRA vadītāja.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ieviesīs ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumus, kas palīdzēs uzlabot klientu apkalpošanu.

MI ļaus samazināt klientu gaidīšanas laiku, jo “Tele2” darbinieki ar MI risinājumu palīdzību varēs sniegt ātrākas un precīzākas atbildes uz klientu jautājumiem.

Tāpat MI risinājumi tiks ieviesti klientu tiešajā saziņā ar uzņēmumu digitālajā vidē, proti, klients digitālajā vidē varēs sarunāties ar MI, kas sniegs izsmeļošas atbildes uz visiem ar pakalpojumu saistītajiem jautājumiem.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, MI risinājums eldigen.ai klientu apkalpošanā tiks ieviests sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu asya.ai, kas darbojas ģeneratīvā mākslīgā intelekta zinātniskajā izpētē un biznesa risinājumu izstrādē.

“Ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, mums ir divi mērķi. Pirmkārt, atvieglot darbinieku ikdienu, jo MI risinājums ļaus daudz ātrāk atrast vajadzīgo atbildi uz klienta jautājumu. Tas ļaus darbiniekiem vairāk koncentrēties uz sarunu ar klientu nevis informācijas meklēšanu mūsu IT sistēmās. Otrkārt, uzlabot klientu apkalpošanas pieredzi, jo vairs nebūs vajadzība pašiem meklēt informāciju mūsu mājas lapā vai zvanīt uz klientu informatīvo tālruni. Tā vietā būs iespēja pajautāt MI konkrēto jautājumu un tas sniegs precīzu un izsmeļošu atbildi. MI risinājumi ne tikai uzlabos efektivitāti, bet arī nodrošinās, ka gan mūsu darbinieki, gan klienti jūtas novērtēti un atbalstīti,” saka “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.