Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

160 jaunu stacionāro fotoradaru piegāde, uzstādīšana un uzturēšana uzņēmumu apvienībai, kas uzvarēja konkursā, piecu gadu laikā varētu izmaksāt aptuveni 11,25 miljonus latu.

Tas secināms no šodien Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētā paziņojuma par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem, kur šāda summa minēta kā kopējā līgumcena. Paziņojuma V iedaļā "Papildu informācija" norādīts, ka «pretendenta piedāvātā līgumcena ir plānotā summa, pretendenta piedāvātais procents no saņemtās soda naudas ir 35%».

Kā paskaidroja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele, līgumcena - 11,25 miljoni latu - ir summa, kādā pretendents ir novērtējis savus ieguldījumus piecu gadu laika periodā -, piegādājot stacionāros fotoradarus, kā arī uzstādot un apkalpojot tos.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien neatbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz izvietot brīdinājuma ceļa zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem.

Komisija vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus nevirzīt, DB informē Saeimas Preses dienestā.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) uzsvēra, ka fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, taču šie grozījumi neveicinās mērķa sasniegšanu. Pēc viņa teiktā, izvietojot brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem, transportlīdzekļu vadītājiem zudīs motivācija ievērot atļauto braukšanas ātrumu, un viņu braukšanas paradumi nemainīsies. «Tāpat tas pārvietojamos fotoradarus pielīdzinātu stacionārajiem, un zustu pārvietojamo fotoradaru jēga. Ja tiktu pieņemts šāds grozījums, tad tāpat arī varētu paredzēt ceļu satiksmes dalībnieku informēšanu par ceļu policijas patruļu vietām,» norāda V. Dombrovskis.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Uzņēmums Vitronic Baltica, kas 110 stacionārās par fotoradariem dēvētās PoliScan Speed lāzerskenēšanas ierīces sākotnēji Latvijā bija apņēmies uzstādīt līdz pērnā gada 21. novembrim, līdz šim ir uzkrājis vairāk nekā 17,78 tūkst. Ls sodu par fotoradaru uzstādīšanas kavēšanos, aprēķināja Db.lv.

Saskaņā ar Valsts Policijas (VP) pārstāves Litas Jubertes pausto privātājam partnerim – Vācijas Vitronic Gmbh. Latvijas meitasuzņēmumam Vitronic Baltica - par katru kavējuma dienu, ieskaitot brīvdienas, tiek aprēķināta soda nauda 0,001% apmērā no kopējās projekta summas, respektīvi, 112,54 lati dienā. Soda naudas «skaitītājs» ieslēgts no pērnā gada 21. novembra, kas bija noteikts kā termiņš, kad uzņēmumam jāuzstāda visas 110 stacionārās ātruma mērīšanas ierīces.

Vitronic Baltica pārstāvji jau pirms nedēļas paziņoja, ka, visticamāk, arī līdz pagarinātajam termiņam – šā gada 20. maijam – stacionārie fotoradari netiks uzstādīti. Jāatgādina, ka 20. maiju kā termiņu šā gada janvāra beigās noteica VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Bēdīgi slavenie fotoradari kļuvuši par uzbrukumu upuriem visā pasaulē. Kamēr Austrālijā aizdedzināts kāds ļoti ienesīgs fotoradars, tepat Daugavpilī pagaidām vēl nenoskaidrotas personas fotoradaru sašāvušas.

Raidījums Degpunktā vēsta, ka šis ir bijis pirmais uzbrukums fotoradaram.

Šogad ar fotoradaru palīdzību fiksēti 11.2 tūkst. gadījumi, kuros transporta līdzekļu vadītāji pārkāpuši atļauto ātruma ierobežojumu. Šiem pārkāpējiem piespriesti naudas sodi kopumā par aptuveni 400 tūkst. latu. Iekasētais soda apjoms gan esot tikai puse.

Līdzīgā veidā sabojāts arī fotoradars Lielbritānijā.

Spānijā kādam autovadītājam piespriests 1 568 eiro sods par fotoradara sadauzīšanu.

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

VID uzskata, ka Valsts kontroles publiskotais paziņojums plašsaziņas līdzekļiem kārtējo reizi ir pārspīlēts un dramatizēts, jo nevar izdarīt secinājumus par VID darbību kopumā, balstoties uz dažiem revīzijas gaitā konstatētiem faktiem, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

VID uzskata, ka Valsts kontroles publiskotajā revīzijas ziņojumā un tajā iekļautajos secinājumos, ir pārspīlēta konstatēto atsevišķu gadījumu ietekme uz valsts budžeta ieņēmumu daļu. Valsts kontroles revīzijas rezultātā sagatavotie ieteikumi neapstiprina būtisku nepilnību vai pārkāpumu esamību VID darbā.

Revīzijas ziņojuma saskaņošanas laikā VID norādīja, ka nav saprotama metodika, pēc kuras secināts, ka izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus konstatēts, ka VID nav nodrošinājis nodokļu ieņēmumu iekasēšanu Ls 653 408 apmērā, kas ir tikai 0.01% no VID faktiski iekasēto nodokļu kopsummas 2007.gadā. Turklāt, balstoties uz revīzijas gaitā atsevišķiem konstatētiem gadījumiem, nevar izdarīt secinājumus par sistēmu kopumā. Revīzijas ziņojumā nav norādīts, vai šie atsevišķie konstatētie gadījumi ir radušies nepilnīgo normatīvo aktu dēļ vai citu apstākļu rezultātā.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Pēdējā laikā sabiedrībā aktuāla tēma ir fotoradari un aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Valsts Policijai jāpagarina līguma izpildes termiņs ar to ieviesējiem Latvijā – uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri. Kompānijas Betsafe bukmeikeri prognozē, ka līgums, visticamāk, vēl netiks lauzts un tā izpildes termiņš tiks pagarināts trešo reizi.

«Jau tagad var prognozēt, ka līguma par fotoradaru uzstādīšanu laušanas gadījumā sagaidāmi tiesu darbi. Lai arī līgums ir konfidenciāls, zināms, ka saskaņā ar to Vitronic ir tiesības pieprasīt valstij kompensāciju par ieguldījumiem, ja tiks pierādīts, ka līgums ir lauzts nepamatoti. Pēc neiekļaušanās iepriekšējos termiņos, Vitronic spēja pamatot un panākt termiņa pagarināšanu, un droši vien arī šoreiz uzņēmums spēs atrast nepieciešamos argumentus. Līdz ar to ir maz ticams, ka Valsts Policija vēlēsies tiesāties, it īpaši apzinoties, ka tas var beigties ar finansiāliem zaudējumiem. Turklāt būtiski, ka līguma laušanas gadījumā būtu atkal jāizsludina jauns iepirkuma konkurss, kas prasītu gan laika, gan finanšu resursus. Tāpat arī uz laiku būtu jāmaina policijas darba organizācija, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem, atjaunojot biežākas Ceļa policijas patruļas ar rokas radariem,» skaidroja Betsafe bukmeikers Roberts Egle.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Patlaban noslēgusies fotoradaru programmatūras pilnveidošana, kas ļaus fiksēt ne tikai ātruma pārkāpumus, bet arī gadījumus, kad transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē bez apdrošināšanas vai derīgas tehniskās apskates.

Speciāla fotoradaru programmatūra obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) un tehniskās apskates esamību transportlīdzekļiem pārbaudīs Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāzēs, skaidro sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Ozoliņa.

Ja tiks konstatēts pārkāpums, transportlīdzekļu īpašniekiem sods par pārkāpumu tiks nosūtīts pa pastu, piemērojot minimālo naudas sodu, kas par braukšanu bez OCTA ir 60 lati, bet par braukšanu bez tehniskās apskates - 40 lati. Ja fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu.

Aģentūra Bright sadarbībā ar karikatūristu Gati Šļūku ir izveidojusi 360° virtuālo karikatūru par fotoradariem.

Šī esot pasaulē pirmā 360° grādu karikatūra, norāda aģentūra. Virtuālās karikatūras unikalitāte ir tāda, ka skatītājam dota iespēja piedalīties karikatūras atklāšanā – rotējot panorāmu tiek nodots galvenais vēstījums. «Tādējādi karikatūra no parasta attēla kļūst par interaktīvu stāstu,» akcentē Bright.

«Aktīvās diskusijas par fotoradariem iedvesmoja mūs radīt jaunu notikumu atspoguļošanas veidu, kas ļautu pasmaidīt par situāciju vēl neredzētā un interesantā veidām,» sacīja Bright mārketinga direktore Zane Šneidere.

Karikatūru iespējams aplūkot šeit.

Jēdziens «fotoradars» Latvijā drīz vien būs kļuvis par lamuvārdu. Ne tikai tāpēc, ka daudzi ar saviem spēkratiem tagad vairs bez maksas nevar pārvietoties tik lielā ātrumā, kā varbūt gribētos, par ko vispār uztraukuma nekāda, bet arī tādēļ, ka mūsu iekšlietu sistēmas darboņi ar fotoradaru uzstādītājiem acīm redzami ir noslēguši tādu līgumu, ka visu vajadzīgo stacionāro radaru nav joprojām, bet ar to uzstādītājuzņēmumu Vitronic Baltica notiek auklēšanās kā mammai ar jaundzimušu bērnu - pasarg die's, ka tikai kaut kas nenotiek.

Jāatgādina, ka stacionāro radaru uzstādīšanai Latvijā vajadzēja sākties jau pagājušā gada oktobrī, bet to vietā parādījās tikai kaudze ar pārvietojamajiem fotoradariem. Tātad līgums jau netika izpildīts.

Būdami ļoti pretimnākoši cilvēki pēc savas dabas, mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki deva iespēju laboties, 110 stacionāros radarus uzstādot līdz šā gada 20. maijam. Jau pagājušajā nedēļā bija skaidrs, ka visus 110 radarus noteiktajā laikā Vitronic Baltica neuzstādīs gan. Un tad Valsts policijas šefs Ints Ķuzis pat pamanījās apgalvot, ka minētajam uzņēmumam esot objektīvi attaisnojumi, kāpēc darbs nav izpildīts laikā, - piemēram, Latvijas krājbankas krahs… Un tas nekas, ka pirmajiem stacionārajiem fotoradariem vajadzēja sākt strādāt jau pērnā gada oktobrī, bet Krājbankas krahs bija novembrī. Informācijai tiem, kas nav pamanījuši, - oktobris ir pirms novembra. Turklāt pat gadījumā, ja tiešām izrādītos, ka radaru uzstādīšana nav bijusi iespējama tāpēc, ka Vitronic Baltica naudiņa palikusi Krājbankā, tam nevajadzētu būt par pamatīgu traucēkli, lai vismaz vienotos ar zemes īpašniekiem par tiesībām uzstādīt šos radarus, kā arī nokārtot ar būvniecības darbu uzsākšanu saistītās formalitātes, jo tas nekādus lielos līdzekļus neprasa. Taču, kā jau ir plaši izskanējis, tas nav izdarīts, proti, vienā otrā pašvaldībā tā arī nav skaidrības par to, kur tad šos radarus iebetonēt.

Latvijā ar stacionārajiem fotoradariem pagājušajā gadā fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi, par kuriem Valsts policija pieņēmusi lēmumus un nosūtījusi sodus kopumā 8,9 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Tostarp pagājušajā gadā 63% gadījumu ātrumu pārsnieguši transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Latvijā, bet 37% - ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Vienlaikus 2022.gadā no ātrumu pārsniegušajiem transportlīdzekļiem Latvijā bija reģistrēti 67%, savukārt ārvalstīs - 33%.

Tāpat direkcijā informēja, ka starp trešajās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem visvairāk pārkāpumu ar stacionārajiem fotoradariem konstatēti ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem - ar šajā valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn fiksēti 28 150 ātruma pārkāpumu, kas ir par 1,2% mazāk nekā 2022.gadā.

Savukārt ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn konstatēti 9211 pārkāpumi, kas ir par 56,3% jeb 2,3 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad tika konstatēti 21 076 pārkāpumi.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Valsts policijas rīcībā esošie četri pārvietojamie fotoradari savu darbu uz Latvijas ceļiem atsāks pavasarī, kad tiks pabeigta esošo datu bāzu un programmatūras pielāgošana jaunajām likuma prasībām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Tajā teikts, ka 2013. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā. Izmaiņas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam, ja tas nav vadījis transportlīdzekli fotoradara fiksēta pārkāpuma brīdī, ir tiesības lēmumu par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēt augstākā iestādē.

Likuma grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā tika izstrādāti ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par Satversmes 92. pantam neatbilstošu tika atzīta likuma norma, kas liedza transportlīdzekļa īpašniekam fotoradara fiksētos sodus pārsūdzēt.

Tāpat 2014. gada 26. decembrī spēkā stājās grozījumi arī ceļu satiksmes likuma 49. pantā, kas nosaka pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā.