Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Valsts policija noslēgusi vairākus līgumus par 755 automašīnu nomu uz pieciem gadiem, šodien automašīnu prezentācijā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas pārstāvji.

Līguma kopējā summa ir aptuveni 22 miljoni eiro.

Šodien tiks saņemtas pirmās automašīnas. Lielākā daļa spēkratu tiks piegādāta šī gada laikā, bet atlikušās automašīnas likumsargiem tiks piegādātas līdz nākamā gada vidum. Daļa spēkratu tiks nodota reģionu policistu rīcībā. Jaunos spēkratus dažādu uzdevumu pildīšanai izmantos Kārtības policija, iecirkņu inspektori un Kriminālpolicija, kurai tiks piešķirti netrafarēti automobiļi.

Kā žurnālistiem skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), šis iepirkums deva iespēju iegādāties par 128 spēkratiem vairāk nekā iepriekšējā reizē un kopējā nomas maksa ir mazāka par 600 000 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā Valsts policija ir atklājusi, ka vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar Priedaines ielas 20. nama būvniecības procesu, ir viltoti paraksti. Šobrīd parakstu viltotājs ir noskaidrots un prokuratūra viņam jau piemērojusi sodu, Db.lv informēja Valsts policija.

Dokumentu viltošanas fakts atklājās pēc tam, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem radīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi. Turpmākās izmeklēšanas darbības un veiktās ekspertīzes šīs aizdomas pastiprināja – uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona – 1952. gadā dzimis vīrietis.

Kā liecināja izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, minētie dokumentu viltojumi ir veikti 2011. gadā un ir saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu. Lai nenovilcinātu šo izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma ir kvalificējams kā mazāk smags (Krimināllikuma 275. panta 2. daļa), tika pieņemts lēmums par šī nodarījuma izdalīšanu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Līdz šim Latvijā anulēts tikai viens viltus vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts, bet piektdien policija atbildīgajām iestādēm nosūtīs informāciju par vēl 11 šādām personām, ceturtdien vēstīja TV3.

Pēdējās nedēļās Valsts policija ir atklājusi trīs grupas, kas nodarbojās ar viltus sertifikātu tirgošanu. Samaksājot vairākos simtos mērāmas summas, pie Covid-19 drošības sertifikātiem nepamatoti tikuši vairāki simti cilvēku, iepriekš lēsa policija.

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju 

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas...

Kā atzīmē TV3, kad Valsts policija aizturēja pirmās divas organizētās noziedzības grupas par vakcinācijas fakta imitēšanu, esot iegūti saraksti ar vārdiem un uzvārdiem par vairāk nekā 200 viltus ceļā vakcinācijas sertifikātu ieguvušajiem, tomēr līdz šim policija Nacionālajam veselības dienestam nosūtījusi informāciju tikai par vienu cilvēku, kura sertifikāts jāanulē.

Kā skaidro Valsts policija, lai arī kratīšanu laikā izņēma sarakstus ar vārdiem un uzvārdiem, kam it kā veikta vakcinācijas fakta imitēšana, tas vēl automātiski nenozīmējot krāpniecību. Tālāko pārbaužu process esot laikietilpīgs, jo policija visas procesuālās darbības jāveic atbilstoši kriminālprocesa likumam.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālā references laboratorija ieviesusi jaunu sistēmu, lai izķertu iespējamos krāpšanas gadījumus, proti, slimnīcā dots rīkojums katram hospitalizētajam Covid-19 slimniekam, kurš datos parādās kā vakcinēts, veikt specializētās analīzes.

"Ir iespējams konstatēt, vai cilvēkam ir antivielas pret Covid-19 vīrusu, ir iespējams atšķirt vakcinācijas antivielas no antivielām, kas veidojas pēc pārslimošanas. Par katru no šiem gadījumiem būs atsevišķs ārstu konsīlijs," skaidrojis laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Valsts policija (VP) nav guvusi apstiprinājumu pilnsabiedrības A26 spējai izpildīt automašīnu iepirkuma procedūras rezultātā uzņemtās līgumsaistības, tāpēc policija nolēmusi vienpusēji atkāpties no līguma, šodien žurnālistiem paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Tāpat policija aprēķinājusi maksimālo līgumsodu 63 588 eiro, kas būs jāsedz automašīnu piegādātājam. Pilnsabiedrība šo līgumsodu uzaicināta segt līdz 6.februārim.

Šāds lēmums attiecas tikai uz 17 Citroen markas automašīnām, kuras neatbilst prasībām. Automašīnas policija atdos atpakaļ piegādātājam un, visticamāk, izsludinās jaunu konkursu. Spēkrati pilnsabiedrībai jāpārņem no 6.februāra.

«Ir bijušas vairākas tikšanās ar komersantu, taču diemžēl nekādas praktiskas darbības, kas būtu vērstas uz jautājuma sakārtošanu no komersanta puses nav saskatāmas. Es kā VP priekšnieks šodien parakstīju vēstuli komersantam par vienpusēju atkāpšanos no līguma un līgumsoda aprēķināšanu ar 6.februāri,» sacīja Ķuzis.

Taivānas policija aizturējusi trīs ārvalstniekus, tostarp Latvijas pilsoni, aizdomās par 81 miljona Taivānas dolāru (2,3 miljonu eiro) izkrāpšanu, ar ļaunprogrammatūras palīdzību piekļūstot lielas vietējās bankas bankomātu tīklam un nozogot naudu, vēstīja Austrālijas sabiedriskā raidorganizācija ABC.

Nauda izņemta no 41 bankomāta Taivānā, un policija paziņojusi, ka puse no nozagtās naudas ir atgūta, lai gan drošības apsvērumu dēļ lielākās bankas ir iesaldējušas naudas izņemšanu no gandrīz tūkstoš bankomātiem, kas ir tāda paša veida, kādi ir aplaupītie.

Aizdomās par notikušo aizturēti trīs ārvalstnieki, bet policija ir pārliecināta, ka 13 ar noziegumu saistītas personas jau ir paspējušas aizbēgt no valsts.

Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka laupītāji darbojās pa diviem vai pa trīs, Taivānas pilsētās apzogot 41 bankas First Commercial Bank bankomātu.

Pagaidām nav skaidrs, kā bankomātos nonāca ļaunprogrammatūra, bet piecu līdz desmit minūšu laikā zagļiem izdevās somās aiznest lielas naudas summas, informēja bankā.

Prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam.

Jau ziņots, ka pērn vasarā Valsts policija piemēroja aizdomās turētā statusu Sergejam Zaharjinam, toreizējam Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.

Sergeja Zaharjina advokāts Egons Rusanovs apstiprina, ka Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā. Šāds statuss atcelts arī Aleksejam Zaharjinam un Segalam.

Motivāciju, kāpēc Sergejam Zaharjinam atcelts aizdomās turētā statuss, Rusanovs nevēlējās komentēt. Lēmums par statusa atcelšanu pieņemts prokuratūrā, bet citas informācijas par kriminālprocesu un tā tālāko attīstību Rusanovam nav.

Slepkavības atklāšana nereti var būt atkarīga no katra jauna pavediena, kas atklātībā var nonākt pat pēc vairāk nekā 10 gadiem – šādi Valsts policija (VP) atklājusi divas slepkavības, kas pastrādātas 2000. un 2003.gadā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Abos savstarpēji nesaistītos notikumos bez vēsts bija pazuduši divi vīrieši un par viņu tālākajām gaitām nebija ne vēsts līdz pat 2017.gadam, kad policijas rīcībā nonāca iztrūkstošais «puzles gabaliņš». Abu pazudušo vīriešu mirstīgās atliekas tika atrastas un noziegumā aizdomās turētās personas, kā arī to motīvs un nodarījums faktiski atklāts. Abos kriminālprocesos izmeklēšanas vēl turpinās, bet kopaina izmeklēšanai ir skaidra.

2017.gada 20.aprīlī Aizputes novadā kādā saimniecībā veicot rakšanas darbus, tika atrasts zemē ierakts transportlīdzeklis, kurā atradās vīrieša mirstīgās atliekas. Par šo faktu Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Veicot izmeklēšanas darbības, policija guva apstiprinājumu tam, ka tās ir 2000.gadā bez vēsts pazudušā Aizputes iedzīvotāja mirstīgās atliekas. Toreiz Valsts policijā tika ierosināta izmeklēšana par 1968.gadā dzimušā vīrieša bez vēsts pazušanu un līdz tam brīdim nebija konkrētu pavedienu, kur vīrietis varētu atrasties.

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.