Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms.
Swedbank dati liecina, ka daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tai pat laikā lielai daļai cilvēku drošības spilvens joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/ vai pārāk mazos apmēros. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas.
Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos, tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,01 miljards eiro jeb 1932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2015.gada nogalē jau kopumā 5,4 miljardi eiro jeb 2708 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, nospiežot tās vēsturiski zemākajā līmenī (šobrīd noguldot naudu eiro valūtā uz termiņu, kas garāks par vienu gadu, tie ir 0,1-0,5% gadā. Salīdzinoši – 2011.gadā tie bija 1,5 – 2% gadā), vairums Latvijas iedzīvotāju (38%) uzskata, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 41% aptaujāto), un, vecumam palielinoties, optimisms būtiski sarūk (negatīvi noskaņoti 46% aptaujāto vecumā virs 65 gadiem).
Reālā krājēju rīcība gan rāda, ka aktīvāk uzkrājumu veidošanu izmanto tieši vidējā gada gājuma cilvēki un seniori. Tikmēr naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo 5 gadu laikā ir būtiski audzis - nauda kontos un depozītos par 32%, vērtspapīros par 47%, uzkrājošajā apdrošināšanā par 60%, savukārt pensiju uzkrājumos – pat augot dubulti.
Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana un iedzīvotāju izvēlē dominē īstermiņa depozīti (ar termiņu līdz 1 gadam vai mazāk). Tie šobrīd veido aptuveni 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem Swedbank. Termiņdepozītu vietā iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā. Salīdzinoši – 2013.gadā depozītus izmantoja 68% krājēju un līdzekļus krājkontā turēja ap 32% krājēju. Savukārt šogad redzams, ka krājkontā līdzekļus tur jau 63% krājēju.
«Jautājums par to, veidot vai neveidot uzkrājumus jau sen vairs nav vairuma iedzīvotāju dienaskārtībā, fokusu pārvirzot uz nākamo līmeni. Proti – kā veidot? Domājot par sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju zemo procentu likmju laikmetā, svarīgākais atbildēt uz pāris vienkāršiem jautājumiem. Kādi ir mani mērķi - kāds ir ieguldīšanas termiņš, kad šie līdzekļi būs nepieciešami? Kādas ir manas vēlmes – vai dodu priekšroku maksimālai drošībai, vai arī esmu gatavs vairāk riskēt lielākas peļņas nolūkos? Kādas ir manas zināšanas un iespējas – vai vēlos saņemt gatavu risinājumu vai veikt savus ieguldījumus pats? Svarīgākais priekšnosacījums, kas noder visās situācijās - izvēlēties savam riska profilam atbilstošu risinājumu un piemērotu stratēģiju,» uzsver Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir iecienītākie uzkrājumu/ieguldījumu produkti Latvijas iedzīvotāju vērtējumā šobrīd!