Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers", ieguldot aptuveni 30 000 eiro, atvēris jauna koncepta veikalu tirdzniecības centrā "Sāga". Tas ir pirmais "Forevers" veikals Latvijā, kurā tiek uzsākta uz vietas gatavotu sviestmaižu tirdzniecība, informē uzņēmums.

Tās tapušas sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo un to pagatavošanā tiek izmantoti uzņēmuma ražotie gaļas produkti.

"Forevers" jauno sviestmaižu piedāvājums kā pilotprojekts šobrīd tiks testēts tikai jaunatvērtajā tirdzniecības centrā "Sāga". Tur izvietotais "Forevers" veikals nodrošinās 4 darbavietas.

Jaunā koncepta tirdzniecības platība ir gandrīz 80 m2 liela, un šis ir pirmais "Forevers" veikals, kurā līdzās zīmola ražotajiem gaļas izstrādājumiem un ikdienā nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem, tiek piedāvātas ap 9 dažādām siltām desas un gaļas maizēm.

Šobrīd, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, jauno produktu līniju var iegādāties tikai līdzi ņemšanai, bet turpmāk šajā "Forevers" veikalā atradīsies arī zona maltītes baudīšanai uz vietas.

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, ieguldot vairāk nekā 115 000 eiro, šogad atvēris piecas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ogrē, informē uzņēmumā.

Ogrē atklātais veikals ir kopumā 100. veikals “Forevers” attīstītajā tirdzniecības tīklā. Uzņēmumā norāda, ka attīstība un tirgus pozīciju stiprināšana specializēto veikalu segmentā ir viens no “Forevers” stratēģiskajiem mērķiem jau vairākus gadus, savukārt šobrīd, pandēmijas laikā, nišas veikali turpina būt stabila pircēju izvēle iepērkoties.

"Šis ir sarežģīts laiks ikvienam uzņēmumam Latvijā, jo pandēmijas radītie apstākļi turpina ietekmēt ekonomiku. Nišas veikali nezaudē savu popularitāti. Analizējot pircēju paradumus, redzam, ka tiek novērtēta iespēja produktus pirkt par zemām - ražotāja cenām, kā arī pircējiem ir svarīgs daudzveidīgs sortiments," komentē Atis Blinds, “Forevers” tirdzniecības tīkla direktors.

Investējot 250 000 eiro, pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus.

Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, “Forevers” turpina stiprināt savas pozīcijas specializēto gaļas veikalu segmentā, kur pieprasījums pēc daudzveidīga gaļas sortimenta saglabājas nemainīgi augsts. Uzņēmums atzīst, ka pandēmija stimulējusi kāpināt darbības efektivitāti, ieviešot “777” principu - tas paredz, ka gan ražošana un loģistika, gan arī tirdzniecība tiek nodrošināta septiņas dienas nedēļā.

“Strādājot septiņas dienas nedēļā, esam kāpinājuši “Forevers” ražošanas kapacitāti, pārsniedzot 60 tonnu saražotās produkcijas dienā. Ar šādu jaudu spējam nodrošināt savu klātbūtni arī attālos Latvijas reģionos, kur līdz šim mūsu pārstāvniecība nav vai ir nepietiekama faktiskajam pieprasījumam. Izvērsta produkcijas realizācija ļauj pielāgoties tirgus vajadzībām un reaģēt kā uz pircēju pieprasījumu, tā arī atsauksmēm,” informē “Forevers” vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans.

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" apstiprina, ka uzņēmuma ražotnes trīs darbiniekiem aizvadītajā nedēļā tika atklāta Covid-19 saslimšana, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Mēs tūlītēji veicām visus nepieciešamos pasākumus ciešā sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC). Pirmkārt, apzinātās kontaktpersonas tika tūlītēji novirzītas uz pašizolāciju. Otrkārt, vakar saskaņā ar Veselības ministrijas rekomendācijām tika veikta apjomīga testēšana, kas tika organizēta noteiktā lokācijā, ievērojot epediomologu norādījumus par saskarsmes ierobežojumiem," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Testēšanā slimība konstatēta vēl 16 darbiniekiem, līdz ar to kopumā Covid-19 konstatēts 19 "Forevers" strādniekiem.

Ražotnē un visā uzņēmuma ēkā ir veikta pastiprināta telpu dezinfekcija, tiek uzturēti epidemioloģiskie drošības pasākumi – sociālā distancēšanās, sejas aizsargmasku un cimdu izmantošana, dezinfekcijas līdzekļu pieejamība, ķermeņa temperatūras mērīšana uzņēmuma darbiniekiem un apmeklētājiem un citi pasākumi.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" izsludinājis konkursu cūku kaušanas kompleksa izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plānojis izveidot cūku kaušanas kompleksu ar integrētu CO2 apdullināšanas un plaucēšanas sistēmu. Paredzamā līgumcena ir 400 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.jūnijam, bet komplekss jāizveido līdz 2021.gada 28.februārim.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam pasākuma "Investīcijas materiālajos aktīvos" apakš pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvaros.

Kā liecina "Lursoft" dati, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" pagaidām vēl nav iesniedzis 2019.gada pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 36,3 miljonus eiro, bet peļņa - 522 tūkstošus eiro. Kopējais darbinieku skaits bija 450.

Pārtikas uzņēmumos ir viens no augstākajiem Covid-19 izplatīšanās riskiem, turklāt lieli uzliesmojumi šādos uzņēmumos bijuši daudzās valstīts, tostarp arī Igaunijā, skaidro Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Tas esot izskaidrojams ar auksto gaisu, kas veicina vīrusa izplatīšanos. Līdz ar to, vadoties no eksperta paustā, šajos uzņēmumos liela uzmanība būtu jāpievērš distancēšanās ievērošanai, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanai, roku dezinfekcijai un savlaicīgai slimības simptomu atpazīšanai un analīžu veikšanai.

Infektologs gan piebilda, ka visos uzņēmumos, kur cilvēki ilgstoši strādā slikti vedināmās telpās, pastāv paaugstināts risks infekcijas izplatībai.

"Jāsaprot arī, ka uzņēmumi epidēmijas apstākļos var tikt apstādināti, jo daudziem jāatrodas karantīnā," skaidroja Dumpis, piebilstot, ka uzņēmumu darbiniekiem, iespējams, ir bērni, kuri mācās skolās, kā rezultātā karantīna vai pašizolācija var radīt problēmu ķēdi, kas var sākt ietekmēt arī ekonomikas attīstību.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem, pieļāva ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Līdz šim inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta atsevišķos uzņēmumos - "Kuldīgas tekstils", "Forevers" un "Līcis-99". Vaicāts, vai, pieaugot saslimstībai uzņēmumos un tādējādi ietekmējot to darbību, uzņēmumiem netiek plānots kāds atbalsta mehānisms, Vitenbergs atbildēja, ka pagaidām šādi mehānismi nav nepieciešami.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs atzina, ka gadījumā, ja situācija uzņēmumos pasliktināsies, Ekonomikas ministrija atbalsta iespējas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā meklēs iespējas šiem uzņēmumiem palīdzēt.

Vitenbergs arī atgādināja, ka joprojām ir spēkā virkne pavasarī ieviestu atbalsta pasākumu uzņēmumiem.

Tāpat ekonomikas ministrs aicināja uzņēmumos stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, piebilstot, ka augsti saslimšanas riski ir tieši ražojošajos uzņēmumos.

Kādā rūpnieciskās ražošanas uzņēmumā ārpus Rīgas saslimšana ar Covid-19 atklāta desmit darbiniekiem, atklāja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Centrā vēstīja, ka vakar iezīmējās divi saslimšanas gadījumi, kas bija saistīti ar šo uzņēmumu. Savukārt šodien inficēšanās atklāta vēl astoņiem darbiniekiem, tādējādi ar šo uzņēmumu saistīti jau kopumā desmit inficēšanās gadījumi.

Kopš vakardienas SPKC strādā ar uzņēmuma vadību, tostarp sniedzot rekomendācijas un nosakot kontaktpersonas. Atbilstoši SPKC paustajam, daļa uzņēmuma darbinieku, parādoties simptomiem, jau iepriekš nebija ieradušies darbā, kā rezultātā, iespējams, tika mazināta plašāka infekcijas izplatīšanās.

Centrā uzsver, ka relatīvi īsā laika posmā šis ir jau otrais uzņēmums, kur konstatēti vairāki saslimšanas gadījumi. Līdz ar to SPKC atgādina darba devējiem, ka Covid-19 raksturīgu simptomu parādīšanās gadījumā darbiniekam nevajadzētu ierasties darbā.

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.