Par Junkera plānu dēvētā investīciju veicināšanas sistēma no ideālistiska brīvā tirgus instrumenta kļūst par politisko apvedceļu citādi aizliegtām subsīdijām

Spriežot pēc sakāmvārda, latviešiem ir labi zināms, ka kopus cūka nebarojas. Tā noticis arī ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu jeb Junkera plānu, ko pirms gada tobrīd jaunā Eiropas Komisija ambiciozi pieteica kā savu atbildi stagnējošajai Eiropas ekonomikai. Vai, pareizāk sakot, ekonomikām.

Lūk, šai gramatiskajā niansē tad arī visa sāls – vienota ES ekonomika ir matemātiska, bet ne īsti dabā vērojama parādība, tāpēc arī ar Eiropas mēroga ekonomiskajiem plāniem un politiku ir un paredzami arī būs problemātiski. Nacionālās intereses ir un paliek noteicošās tā vienkāršā fakta dēļ, ka mums ir 28 dažādas un nereti pat ļoti atšķirīgas ekonomikas ar saviem ekonomiskajiem cikliem, tradīcijām, sociālajiem līgumiem. Tas nozīmē, ka Berlīnei, Londonai, Sofijai un Tallinai ir un būs atšķirīgas praktiskās prioritātes jeb praktiskā izpratne par izaugsmi, veicināšanu, attīstību un citiem jaukiem vārdiem.

Privātā medicīnas sabiedrība ARS 32 milj. eiro vērtā daudzprofilu medicīnas centra izveides projekta realizācijai centīsies piesaistīt finansējumu no daudzmiljardu Junkera investīciju veicināšanas plāna, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja pavērsies tāda iespēja, tad izmantosim arī izdevību aizņemties naudu no tā dēvētā Junkera investīciju plāna, kura iedzīvināšana tiek solīta jau tuvākajā laikā,» nostāju skaidro SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Iecerētā projekta realizācija jau ir uzsākta un tā pirmā kārta tiks pabeigta jau šovasar. «Nauda jau ir ieguldīta līdz šim – aptuveni 2 milj. eiro ir samaksāti par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu līdz rekonstrukcijas sākumam un iekārtas paredzēts uzstādīt līdz vasaras vidum, kas kopumā izmaksās ap 8,5 milj. eiro,» pašreizējo situāciju rāda M. Andersons. Viņš atzinīgi novērtē medicīnisko iekārtu iegādei atvēlēto ES struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas piešķirto atbalstu (projekts 3,4 milj. eiro, ieskaitot PVN). «Raudzīsimies, kāda būs situācija un kur varēsim aizņemties, tad arī varēs atbildēt, cik ilgā laikā iecerētais stacionāra un diagnostikas centra izveides projekts pilnībā tiks pabeigts,» tā uz jautājumu, cik daudz laika vajadzētu, lai pilnībā īstenotu ieceri, atbild M. Andersons.

Investīciju plūsmas atdzīvināšanas mēģinājums notiek «uz dullo»

Šonedēļ Latvijas prezidentūras ES Padomē vadībā sākta virzība vienam no prioritāri veicamajiem darbiem – par Junkera investīciju plānu dēvētās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas saskaņošana ar dalībvalstīm. Plāna ietvaros EK ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju palīdzību stratēģiski svarīgos Eiropas biznesa un ekonomikas projektos cer «izstumt» virs 300 miljardiem EUR banku līdz šim pieturētās naudas. Pašu aizdevēju acīs ar sevišķu jēdzīgumu šis plāns neizceļas. Dažs Eiropas politikas analītiķis Junkera plānu 15 reizes palielināt no EK un EIB piešķirto 21 miljardu EUR līdz plānotajiem vismaz 315 miljardiem dēvē par alķīmiju. Un visa šā pasākuma mērķa grupa – publisko un privāto investīciju projektu attīstītāji – arī pagaidām pēc iespējamās naudas piesakās pēc principa «un ja nu iedod?» ‒ katram gadījumam un diezgan haotiski. Latvijas iesniegumi uz šā fona izskatās salīdzinoši labi, bet no vairākām citām dalībvalstīm netrūkst pieteikumu, kas neatbilst uzstādītajiem jau tā visai plašajiem mērķiem.

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

It kā ekonomikas izrāvienam domātās ES līmeņa garantijas nozīmīgu projektu finansējumam izskatās pēc politiska un sociāla plākstera, no kā biznesam sevišķs labums diez vai būs.

Eiropas Komisijas atjautīgo ekspertu prātos ir izauklēts par Junkera investīciju plānu dēvētais ES ekonomikas un vienotā tirgus sapurināšanas projekts. Tomēr, kā nesen klātbūtnē pārliecinājās DB, pat šie gudrie prāti nespēj ticami argumentēt, ka Junkera plāns nav sevišķi lielo dalībvalstu politiskās elites vajadzībām radīta polittehnoloģiska konstrukcija.

Īsi sakot, Junkera plāns ar tā garantijām dažādiem vērienīgiem publiskiem projektiem no visai labi kapitalizētajām Eiropas bankām solās izvilkt finansējumu, un tas pats par sevi ir labi. Nelāgi ir tas, ka šādu lielu projektu radītā rosība un publicitāte īstermiņā radīs iespaidu, ka «viss notiek», un, ja jau viss notiek, tad uzminiet nu – kas nenotiek? Pareizi, nenotiek reformas, jo uz tādām politiķi ir spējīgi vienīgi spiestā kārtā. Jaunas naudas radītā rosība noteikti būs labs instruments dalībvalstu valdībām savu tautu dažādu flangu populisma kušināšanai, tomēr tā nerisinās fundamentālās – zemas konkurētspējas un ar regulējumiem un birokrātiju pārlieku apgrūtinātas ekonomikas – problēmas, un līdz ar to ilgākā perspektīvā Junkera plāns neko nedos.

Lai arī projektu, kam būtu nepieciešams investīciju atbalsts, Latvijā netrūkst, mūsu valsts iekļuvusi starp tām sešām ES valstīm, kas Junkera plāna piedāvājumu ignorē

Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas atklāsmes aģentūrai BNS par to, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām ES valstīm, kas līdz šim nav noslēgusi līgumus Eiropas Investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera plāna ietvaros, ir šokējošas un apbēdinošas. Jo vairāk tāpēc, ka šis Eiropas ekonomikas attīstības plāns tika pieņemts Latvijas ES padomes prezidentūras laikā. Tolaik mūsu valsts amatpersonas ar šo panākumu ļoti lepojās un sita sev pie krūts, cik svarīga šī plāna pieņemšana ir ekonomikas izaugsmei. Viens no šādiem «bungu rībinātājiem» bija tā laika finanšu ministrs un šā brīža labklājības ministrs Jānis Reirs, kas neskopojās ar epitetiem, ka «šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada (2015. gada – red.) vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu – tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem». Vai nav brīnišķīgi? Tikai praksē izskatās, ka šajā gadījumā rūpes bijušas par Vācijas, Austrijas, Francijas un citu Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu, bet Latvija kaut kā ir palikusi aiz borta.

Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena saka Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Fragments no intervijas

Runājot par tā dēvēto Junkera investīciju plānu, ar kuru saistītas arī daudzu uzņēmēju cerības, vai jau ir zināms Eiropas Investīciju bankas (EIB) viedoklis par ES dalībvalstu projektiem?

Vispirms jāsāk darbs Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), tikai tad sāksies praktiskā projektu vērtēšana. Iepriekš tiešām tika runāts par to, ka EIB atsevišķus projektus var sākt īstenot sava mandāta ietvaros, bet to EIB veic atbilstoši savām parastajām procedūrām. Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais ESIF. ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomes jeb ECOFIN līmenī vienošanās, kas saistīta ar jauno fondu, ir panākta jau pirms vairākām nedēļām. Notiek arī sarunas ar Eiroparlamentu. Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, vēl Latvijas prezidentūras laikā, tas arī būtu nosacījums, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto Junkera investīciju plānu, kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.

EK priekšsēdētāja Žana-Kloda Junkera pērn novembrī prezentētais investīciju plāns paredz izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Šajā fondā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt 16 miljardi eiro būs garantiju fonds. Garantiju fondam astoņus miljardus piešķirs no Eiropas Savienības (ES) budžeta. Iecerēts, ka sākotnējais ieguldījums ļaus piesaistīt vairāk nekā 300 miljardus eiro papildu investīcijās.

EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele aģentūru LETA informēja, ka likumdošanas sarunās ar ES Padomi EP izdevās pielāgot fonda finansēšanas struktūru, panākt ietekmi uz fonda vadītāju izraudzīšanos un nodrošināt vairāk demokrātiskās pārredzamības.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Investīcijas un naudas pieejamība ir tas pedālis, uz ko būtu jāspiež, lai mūsu IKP pieaugtu

Situācija, ka mūsu komercbankas nekreditē apstākļos, kad tām nav kur naudu likt, nav normāla. Valdībai ir komercbankām jājautā, cik objektīvi ir tie iemesli, kādēļ tās nekreditē tautsaimniecību. Savukārt, ja tās nevēlas uzņemties nekādu riska daļu, bet pelnīt tikai uz komisijām un kontu apkalpošanu, tad ir savi alternatīvie ceļi. Tā intervijā saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents dr. oec. Ojārs Kehris.

Kā Latviju ietekmēs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ekonomiku stimulējošie pasākumi – kvantitatīvā stimulēšana, negatīvā procentu likme, paplašinātā aktīvu pirkšanas programma?

Tie netiešā veidā jau ietekmē. Jo ECB noteiktās kvantitatīvās stimulēšanas, kas tika paziņotas janvārī un martā sāktas īstenot, bija pareizs risinājums pareizā laikā. Jau gaidas vien, ka kaut kas tāds notiks, deva savus rezultātus. Pirmie dati liecina, ka kreditēšana eirozonā uzlabojas – diemžēl Latvija te ir izņēmums – un kredīti ir pieejamāki. Uzlabojums jau ir. Ja pieprasījums pieaugs eirozonā, tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmēs arī mūs. Diemžēl mēs nezinām, cik ilgi šī politika turpināsies, jo tā ir atkarīga arī no inflācijas rādītājiem eirozonā. Gan ECB politika, gan Junkera plāns, – kas gan ir divas dažādas lietas, tomēr tēmētas vienā virzienā, – ir piemēri, ka Eiropa savas problēmas risina ļoti lēnām, ļoti novēloti, tomēr, kad tās tiek risinātas, lielais rullis tomēr strādā, un risinājumi dod rezultātu.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Latvija finansējuma saņemšanai no tā dēvētā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES), pieteikusi projektus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, informē Finanšu ministrija (FM).

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera BioPharmAlliance projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un Rail Baltica.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Investīciju iztrūkumu kompensējošajam plānam piešauj vēl pāris gadus un ambīcijas inovāciju jomā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju iztrūkums jūtamam ekonomiskajam izrāvienam pēckrīzes Eiropā ap 2014. gadu tika lēsts 700 miljardu eiro apmērā, un tā kompensēšanai tā laika jaunā Eiropas Komisija radīja Investīciju plānu Eiropai. Eiropas Komisijas prezidenta vārdā tas tika iedēvēts par Junkera plānu. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada vidū Junkera plāns trieciena tempā tika dabūts cauri, un tam pa pēdām sekojošais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir praktiskais instruments, kā tas tiek īstenots.

Tā uzstādījums ir ar ES budžetu garantēt Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda un dalībvalstu attīstības finanšu institūciju iesaisti to ekonomikai stratēģiski nozīmīgo projektu un virzienu kreditēšanā, kurus komercbankas un privātais sektors vispār finansēt ir atturīgs. Junkera plāna uzstādītais mērķis bija līdz šā gada beigām ES ekonomikai caur ESIF projektiem piesaistīt papildus 315 miljardus eiro. Tas ir gandrīz izdevies. Pēc EIB datiem, naudas izteiksmē tie ir 49,6 miljardi eiro īstenotās un 251,6 miljardi eiro vēl plānotās investīcijās, ko šajos divos ar pusi gados ir piesaistījušas dalībvalstis.

Runājot par Junkera plānam pieteiktajiem Latvijas dzelceļa projektiem, pašlaik jau nav nekā vairāk kā mūsu sākotnējie plāni. Tai skaitā nav pieņemti arī dokumenti, kas precizētu pašu Junkera plāna saturu.

To visu paredzēts sataisīt līdz gada vidum, tas nozīmē, ka Latvijas prezidentūras laikā. No mūsu puses interese par to varētu būt tikai par projektu nacionālā finansējuma daļu (kas mums jāmaksā papildus Kohēzijas Fonda un/ vai Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumenta (CEF) finansējumam), un arī tikai tādā gadījumā, ja tie ir ilgtermiņa (>10 gadi) finanšu instrumenti ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā pieejami tirgū.

No pirmdienas sarunām sapratu, ka Junkera plāns galvenokārt paredzēts lielajām dalībvalstīm, lai tās varētu apiet Māstrihtas kritērijus. T. i., tās iemaksā fondā, ar to nopērkot balsis lēmējinstitūcijā (proporcionāli ieguldījumiem), tad pielemj šos līdzekļus izmantot savas infrastruktūras būvei/ uzlabošanai, un šie līdzekļi formāli netiktu ieskaitīti budžeta deficīta ciparos. Ar vienu vārdu sakot, creative accounting (radoša grāmatvedība) ES līmenī.

Investīciju atdzīvināšanai iecerētais plāns kārtējās nakts sarunās Briselē ir dabūjis zaļo gaismu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas prezidentūras vadībā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgie pārstāvji diskusijās ar ES Padomes pārstāvjiem ir panākuši pagaidu vienošanos par t.s. Junkera plānu jeb Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulu, ziņo EP. Latvijas Finanšu ministrija norāda, ka pēdējās sarunas pirms vienošanās nodošanas visa EP balsojumam bijušas spraigas un ilgušas 12,5 stundas. Zināms kompromiss ir panākts arī Latvijā kritizētajā ESIF plāna daļā par tā bāzes finansējumu.

Drusku jēdzīgāk

Pērn novembrī ESIF tika pasniegts kā jaunās Eiropas Komisijas (EK) solītais Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas plāns. Junkera plāna pamatā ir ideja par 16 mljrd. EUR lielu garantiju fondu, no kura tiks garantēti banku kredīti dažādiem infrastruktūras, zinātnes u.c. projektiem, kuru konsultēšanai īpaši veidotā neatkarīgo ekspertu grupa būs atzinusi par Eiropas ekonomikas izrāvienam nozīmīgiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi līdz 30 miljonu eiro lielu aizdevumu Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu universitātes jaunās studiju pilsētiņas (Akadēmiskā centra) attīstību, īpaši koncentrējoties uz mūsdienīgu, jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju telpu celtniecību, informē EIB un LU pārstāvji.

Atzīmēts, ka šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB tiešā veidā piešķir aizdevumu augstākās izglītības iestādei. Aizdevums garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu un tā ir nozīmīga Investīciju plāna Eiropai jeb tā sauktā «Junkera plāna» daļa.

Norādīts, ka mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju centra celtniecība sekmēs universitātes pilsētiņas modernizāciju, apvienojot lielu daļu universitātes aktivitāšu vienā teritorijā un uzlabojot kā universitātes administrācijas, tā pasniedzēju un studentu darba efektivitāti. Šīs investīcijas nolūks ir radīt optimālus apstākļus studijām un pētniecībai. Pateicoties tai, radīsies iespēja palielināt studējošo skaitu, mazināt to studentu daudzumu, kas pārtrauc studijas un uzlabot absolventu sasniegtos rezultātus.

Junkera plāns viens pats bez Eiropas iekšējā tirgus izmaiņām rezultātu nedos

Vecās dalībvalstis ir pārāk pieradušas pie Eiropas Savienības (ES) subsīdijām, tāpēc Latvija arī pēc 2020. gada var rēķināties ar lielāku vai mazāku kohēzijas naudu, tomēr finansējuma kopējā pieeja mainās, DB saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 315 mljrd. eiro lielajai investīciju pakotnei paredzēts dot uzrāvienu ekonomikām, bet kā šī solītā nauda kļūs reāla?

Tas ir EK piedāvāts investīciju veicināšanas projekts, kā piesaistīt lielu naudu ar samērā nelieliem pašu ieguldījumiem. Atšķirība no līdzšinējās Eiropas naudas ir tajā, ka tā nebūs dāvināta nauda, grants vai kohēzijas finanses, bet gan līdzfinansējums privātās un publiskās partnerības (PPP) projektiem. Ieguldītā nauda caur vērtspapīriem, ko izplatīs Eiropas Investīciju banka (EIB), pārvērtīsies reāli nepieciešamajos 315 mljrd. Līdzīga sistēma ar vērtspapīriem ir praktiski visās finanšu institūcijās: reālā nauda ir viens apjoms, un caur garantiju mehānismu tiek veidots jau lielāks naudas apjoms. Latvijas Garantiju aģentūrā notiek tas pats – reālās naudas ir mazāk, nekā par to var izsniegt garantijas. EIB ir augstākais – AAA – kredītreitings, tāpēc caur to pavairot šos līdzekļus var daudz sekmīgāk.

Latvijai ES prezidentūras laikā vajadzētu censties nevis būt vislabākajam «čomam», bet gan parūpēties par savām interesēm

Mūsu prezidentūra Eiropas Savienībā ir iesākusies ar vērienīgiem iedzīvotāju brīvās kustības ierobežojumiem galvaspilsētā Rīgā, kā arī ar ieradušos ES amatpersonu draudzīgiem uzmundrinājumiem. Iespējams, tieši šie uzmundrinājumi Latvijas Prezidentam Andrim Bērziņam ļāva jūsmot par «mūsu lieliskajām attiecībām un ļoti, ļoti pozitīvajām sarunām» (BNS), bet premjerei Laimdotai Straujumai sacīt – ja mēs visi kopā kā komanda labi nostrādāsim, lai Latvijas prezidentūrai būtu rezultāts, tad viņai būšot liels prieks (Latvijas Radio). Tieši par šo rezultātu arī ir vērts parunāt, jo ir absolūti skaidrs, ka tas nebūs sasniedzams, tikai tēlojot labas namamātes un namatēvus augstajiem Eiropas ierēdņiem, kas latviešiem nenoliedzami labi padodas. Tāpat uz rezultātu nevar cerēt, tikai atkārtojot mantru, ka viss būs labi un mums kopā noteikti izdosies.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Ja nāktu krīze, uz valdībām cerēt ir lieki; vienīgā paļāvība ir pašu bilance

Eiropas biznesa vide pašlaik ir nebijušā situācijā, ko grūti prognozējamu padara «sadrukātā» nauda, vērtē Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) Grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna.

Oficiālā Eiropa cīnās par likviditāti – ECB kvantitatīvā mīkstināšana, Junkera investīciju plāns un arī Kapitāla tirgu savienība stumj tirgū aizvien vairāk naudas, bet tas kaut kā nepārliecina. Ko jūs par to domājat?

Pilnīgi piekrītu tādai skepsei. Esmu par to ļoti noraizējusies. Zviedrijā sarunās esmu šo pašreizējo stimulēšanas situāciju raksturojusi kā lielu balonu, kas tiek piepūsts ar bezmaksas likviditāti. Izskatās, ka šis balons pūšas tieši vērtspapīru un akciju tirgū. Jautājums ir, kā mēs šo gaisu jeb mākslīgo likviditāti spēsim pēc tam dabūt laukā, neuzspridzinot balonu? Kā šo likviditāti izlaist un absorbēt pamazām? Ne mazāka problēma ir tāda, ka šai situācijā, kādā esam mēs, neviens nekad agrāk nav bijis. Šī ir ekonomikas kartē neiezīmēta teritorija – visi šie stimulēšanas pasākumi, un nav vēstures grāmatas, kurā varētu paskatīties: jā, toreiz, 90. gados, tas bija tā.