Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.
Attiecīgi, ņemot vērā šos bāzes efektus, ko rada straujāka ekonomikas izaugsme 2018. gadā, IKP pieaugums 2019. gadā būs nedaudz lēnāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā. Sagaidāms, ka arī 2018. gada otrajā pusē un 2019. gadā turpināsies investīciju pieaugums, kas lielā mērā saistīts ar augošo ES fondu investīciju plūsmu, tomēr tas kļūs mērenāks, un kopējie ekonomikas izaugsmes tempi visā 2019.-2021. gada periodā stabilizēsies 3,0% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.
Gada vidējā inflācija 2018. un 2019. gadam prognozēta 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam prognozēm inflācijas prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,3 procentpunktiem, ko iespaidoja zemāks pārtikas cenu pieaugums, nekā iepriekš prognozēts. Inflācijas prognoze 2019. gadam savukārt ir paaugstināta par 0,1 procentpunktu.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks šogad un nākamgad būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018. gadā vidējais bezdarba līmenis prognozēts 7,7% apmērā un 2019. gadā – 7,4% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāk nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, šogad palielinoties par 1,2% un nākamgad par 0,1%. Nedaudz augstāks šogad būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze šim gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2019. gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, pamatojoties uz uzņēmumu pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski savukārt ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotos strādājošo resursus un produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu.
Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
