Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog, kas aprīkoti ar GoPro kameru, sākuši ceļu pie saviem pasūtītājiem Vjetnamā, Āfrikā, Jaunzēlandē, Eiropā. Tikmēr idejas autori jau ir iezīmējuši vīziju, kādam jāizskatās AirDog 2, pastāstīja AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Pirmos klientiem paredzētos lidaparātus AirDog ceturtdien prezentēja Lucavsalā. Drona spējas demonstrēja Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

AirDog attīstībā kopumā līdz šim ieguldīti 3,5 miljoni eiro. Investīcijas piesaistītas gan pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter, gan strādājot ar riska kapitālu.

Eiropā šāda lidaparāta cena ir aptuveni 1700 eiro, pastāstīja E.Rozentāls. Pašlaik AirDog iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, piegāde notiek aptuveni 90 dienu laikā. Bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, vispirms ASV. Interesei par AirDog izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs. Līdz gada beigām uzņēmums plāno piegādāt gan vairāk nekā 1100 produktus, kuri iegādāti iepriekšpārdošanā Kickstarter, gan tos, kuri pārdoti pēc šīs kampaņas.

Vienu no Latvijas startup veiksmes stāstiem, bezpilota lidaparātu ražotāju "AirDog", iegādājies viens no lielākajiem ASV gudro māju drošības risinājumu izstrādātājiem "Alarm.com".

"Nasdaq" biržā kotētais uzņēmums ar "AirDog" iegādi plāno sekmēt robotikas izpēti un attīstību "Alarm.com" viedajām mājām un biznesa tehnoloģijām un veicināt kompānijas starptautisko izaugsmi, tajā skaitā Baltijas valstīs.

Darījuma summu puses neatklāj.

"Mūsdienu mainīgajā un strauji progresējošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā robotika ir nozare, kurā nepieciešama daudzpusīga pieeja problēmu risināšanā," norāda "AirDog" līdzdibinātājs un izpilddirektors Agris Ķipurs. "Plecu pie pleca mēs sadarbojamies visās jomās, ko apvieno robotika, lai ikdienas problēmām kopīgi izstrādātu nākamās paaudzes risinājumus. Spēku apvienošana ar "Alarm.com" ir iespēja paplašināt mūsu inženieru komandu un pilnībā izmantot tās radošo potenciālu."

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas gatavojas ražot bezpilota lidaparātus Airdog, kolektīvās finansēšanas vietnē Kickstarter ir savācis jau vairākus miljonus ASV dolāru, tomēr pagaidām to piegāde interesentiem vēl nav uzsākta, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latviju pērn pāršalca ziņa, ka Latvijas uzņēmēji radījuši bezpilota lidaparātu AirDog, kas spēj autonomi sekot un reizē filmēt sportistus vai jebkuru citu objektu. Finansēšanas vietnē Kickstarter AirDog atrada daudz atbalstītāju. Sākotnēji bija plānots savākt 200 000 ASV dolāru, taču līdz ar solījumu, ka pirmo AirDog piegāde sāksies jau 2014. gada novembrī, īsā laikā šī ideja spēja piesaistīt vienu miljonu ASV dolāru.

Lai gan šā gada martā SIA Helico Aerospace Industries jau bija piesaistījusi 2 miljonus ASV dolāru lielas papildu investīcijas, pagaidām AirDog piegāde pircējiem nav sākusies. Uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds sacījis, ka lidaparātu piegāde klientiem tiks uzsākta šā gada augusta beigās.

Šā gada martā Eiropas Komisija Nīderlandē rīko gadskārtējo Eiropas start-up uzņēmumu forumu Ideas from Europe, kurā katru ES dalībvalsti pārstāvēs viens uzņēmums, prezentējot inovatīvu biznesa ideju, pie kuras īstenošanas tas strādā. Ekonomikas ministrija aicinājusi bezpilota lidaparātu ražotāju Airdog pārstāvēt Latviju šajā lielākajā Eiropas jauno uzņēmumu pasākumā.

No visiem prestižā foruma Ideas from Europe dalībniekiem 11 tiks pārstāvēti noslēguma konferencē TEDxBinnenhof, kas notiks šā gada 31.martā Nīderlandē. Latvijas sabiedrībai ir iespēja foruma interneta vietnē nobalsot par AirDog un līdz ar to palīdzēt nodrošināt, ka šo Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstu dzird visā Eiropā.

Informācija par TEDxBinnenhof atrodama pasākuma interneta vietnē tedxbinnenhof.lv, un nobalsot par Latvijas pārstāvi Jāni Spoģi, SIA Airdog līdzdibinātāju, var http://tedxbinnenhof.com/team/latvia-janis-spogis/ Balsošana notiks līdz 7.februārim. Lai AirDog stāsts izskanētu TEDxBinnenhof, nepieciešams aptuveni 20 000 balsu.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog patlaban ir ceļā pie beta testētājiem, kas atrodas ārpus ASV, ziņo kompānija.

Eksemplāri izsūtīti uz kompānijas loģistikas partneru izplatīšanas centru.

«Šis process ir aizņēmis vairāk laika nekā mēs vēlējāmies, un arī mūsu klienti gaida, līdz ar to mēs ar nepacietību gaidām, kādus piedzīvojumus mūsu klienti iemūžinās ar AirDog,» paziņojumā uzsver ražotāji.

Lai sāktu piegādes uz ASV nepieciešams sagaidīt FCC sertifikāciju.

Kā ziņots, šī gada sākumā AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 tika atzīts par labāko robotu un ieguva otro vietu Best of CES Awards 2015balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, ko vadīja Seraph Group, piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

Patlaban AirDog klientiem nosūtījis jau vairāk nekā 1000 produktu, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Kopējais produktu skaits, kas ir pasūtīts, pārsniedz 2000, tādējādi pirmspārdošanas posmā piesaistot vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru.

«Biznesa sākumā bijām grupa ar jauniem uzņēmējiem,» viņš stāsta par biznesa uzsākšanu. Sākotnēji bija grūti atrast kādu riska kapitāla naudu, tādēļ bija jāmeklē citi veidi, kā piesaistīt naudu, taču iesaistījāmies crowdfunding kampaņā Kickstarter, kas piesaistīja 1,3 miljonu eiro. Kampaņā prezentējām konceptu, tad izveidojām prototipu un izsūtījām pirmos modeļus. 2015.gada martā piesaistījām 2,5 miljonu dolāru investīcijas,» par uzņēmuma attīstību stāstīja A. Ķipurs.

2015.gada oktobrī kompānija nosūtījusi pirmos produktus klientiem, pēc testēšanas saņēmusi tūkstošiem atsauksmju, kā rezultātā produkts uzlabots, līdz produkta radītāji uzskatīja, ka to var tirgot mazumtirdzniecībā. Jūnijā uzņēmums uzsācis mazumtirdzniecību deviņās pasaules valstīs un pārdošanas apjomi pārspēj ražošanas kapacitāti, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Latvijas uzņēmuma SIA Airdog izstrādātie bezpilota lidaparāti sākuši ceļu pie saviem pirmajiem pircējiem.

Kā un kur top AirDog lidaparāti, kas autonomi seko sportistiem un filmē ar GoPro kameru, kāds ir to ražošanas cikls, kā veicies ar pirmo partiju ražošanu un izsūtīšanu, kādas ir pirmās atsauksmes no klientiem, kā arī, kādi ir uzņēmuma lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni – AirDog komanda sola atklāt šo ceturtdien, 15.oktobrī.

Tā kā SIA AirDog apvieno inženieru, uzņēmēju, aviācijas un programmēšanas ekspertu komandu, kurus vieno un aizrauj aktīvs dzīvesveids un ekstrēmie sporta veidi, arī AirDog demonstrēšanai talkā nāks viens no Latvijas labākajiem ekstrēmo sporta veidu pārstāvjiem – Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter sākta kampaņa, kuras mērķis ir savākt 250 000 ASV dolāru (219 010 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina kampaņas mājaslapā pieejamā informācija.

Dažas dienas pēc kampaņas sākuma to ar 102 672 ASV dolāriem (89 944 eiro) atbalstījis 101 cilvēks. Kampaņa ilgs līdz 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu kura piegāde, saskaņā ar plānu, sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

Kā ziņots, 2015.gada sākumā AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 tika atzīts par labāko robotu un ieguva otro vietu Best of CES Awards 2015 balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, kuru vadīja Seraph Group, piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Latvijā radītā bezpilota lidaparāta izstrāde tuvojas finiša taisnei; Latvijai iespēja būt priekšgalā šajā jomā

Ja lielajā aviācijā (lidmašīnu ražošana) mums nav nekādu izredžu, tad bezpilota lidaparātu (jeb tālvadības gaisa kuģu sistēmu – RPAS) jomā Latvija varētu būt pionieris, piemēram, kļūstot par vienu no liberālākajām (RPAS testēšanas, izmantošanas ziņā) valstīm pasaulē, norāda SIA Helico Aerospace Industries valdes loceklis Edgars Rozentāls, gatavojoties prezentācijai RPAS veltītajai konferencei Rīgā. Tas gan būtu jādara ambiciozi, skaļi pasakot to visaugstākajā līmenī, turklāt valstij šajā ziņā vajadzētu ilgtermiņa vīziju. Pirms to darīt, protams, veikt iespējamo risku izvērtēšanu, kā arī vieniem no pirmajiem sagatavot normatīvo aktu bāzi.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Par Latvijas uzņēmuma SIA Helico Aerospace Industries, kas izstrādājis bezpilota lidaparātu AirDog, jauno 100% īpašnieku kļuvis ASV reģistrēts uzņēmums Airdog, Inc. Delaware Corporation, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz ar īpašnieka maiņu ir palielināts arī Helico Aerospace Industries pamatkapitāls - no 2844 eiro uz 752 844 eiro.

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, dibināts 2012.gada jūnija beigās, un līdz 2015.gada 10.martam uzņēmuma īpašnieks bija SIA Innovatio Capital.

SIA Innovatio Capital īpašnieki ir SIA Rosenthal Investments (36,56%), SIA JS Investments (23,72%), Lielbritānijas uzņēmums Audrey Consulting LP (23,72%), SIA AK Capital (15%) un SIA Inspire (1%). Saskaņā ar Firmas.lv datubāzi Rosenthal Investments īpašnieks ir Edgars Rozentāls, JS Investments īpašnieks ir Jānis Spoģis, AK Capital īpašnieks ir Agris Ķipurs, Inspire īpašnieks ir Iļja Nevdahs.

A/s HansaMatrix jau no pirmā kursa praksē apmāca Ogres un Ventspils tehnikuma audzēkņus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s HansaMatrix galvenie darbības virzieni ir elektronisko, mehānisko un optisko sistēmu un to gala produktu izstrāde, projektēšana un ražošana.

Jaunajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspils elektronikas fabrikā tiek ražoti inovatīvi produkti, tostarp, piemēram, Lightspace telpisko attēlu displeja elementi, bezpilota lidaparāti AirDog un kompānijas Mikrotīkls datu maršrutētāji. Pērn saražoti vairāki simti AirDog, bet 2016. gadā plānots to skaitu būtiski palielināt.

«Ogres un Ventspils tehnikuma studenti jau no pirmā kursa apgūst praktiskās iemaņas uzņēmuma ražotnēs. No uzņēmuma puses tam tiek tērēti nozīmīgi cilvēku un materiālie resursi. Jauniešu atsauksmes par šāda veida apmācību ir ļoti pozitīvas. Viņi ātrāk un vieglāk iekļausies darba tirgū,» secina a/s HansaMatrix viceprezidents Alvis Vagulis.

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas izstrādājis bezpilota lidaparātu AirDog, piesaistījis divu miljonu ASV dolāru (1,88 miljonu eiro) lielas papildu investīcijas, raksta portāls labsoflatvia.com.

Investīcijas paredzētas produkta mārketingam un virzīšanai tirgū, lai tas kļūtu par populārāko un veiksmīgāko aktīvo sporta veidu filmētājlidaparātu.

Kopumā AirDog ir saņēmis investīcijas jau 3,3 miljonu ASV dolāru (3,09 miljonu eiro) apmērā no veiksmīgās KickStarter kampaņas un tagad investīciju piesaistes kampaņā, ko vadīja Seraph Group, arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

Šī gada sākumā AirDog,, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 atzīts par labāko robotu un ieguvis otro vietu Best of CES Awards 2015 balsojumā.

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz 5. maijam tā arī neatradās. Precedents radīja vairākus jautājumus, uz kuriem atbildēt aicinājām SIA "UAVFactory" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Konstantīnu Popiku.

Ar ko nodarbojas "UAVFactory" un kādēļ 2. maijā drons tika pacelts gaisā?

Uzņēmums ražo lidaparātus un videokameras, kas tiek pārdotas vairāk nekā 50 pasaules valstīs gan militārām, gan civilām, gan akadēmiskām vajadzībām. Mūsu produktu testēšana ir mūsu normāls ikdienas darbs.

Kopš 2009. gada, kad kompānija tika nodibināta, esam veikuši aptuveni 7000 stundu eksperimentālos lidojumus, un šis ir pirmais gadījums, kad testa laikā drons nekontrolēti iziet ārpus mūsu noteiktās teritorijas. Viens no testa drona uzdevumiem bija pārspēt pasaules rekordu, uzturoties gaisā pēc iespējas vairāk stundu.

2012. gadā mūsu uzņēmuma dronam tas izdevās, lidojumā pavadot 54 stundas.

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Pirmdienas pēcpusdienā uz stundu tika apturēti lidojumi no un uz Stokholmas Ārlandas lidostu, jo pamanīts drons, ziņo thelocal.se.

Drons radījos haosu un licis Zviedrijas noslogotākajā lidostā drošības nolūkos apturēt gaisa satiksmi.

Šajā laikā divas ielidojošās lidmašīnas brīdinājušas, ka tām ir maz degvielas, tādēļ tām dota atļauja piezemēties. Lidmašīnas sagaidīt devušies ārkārtas dienesti.

Policija tikmēr jau strādājusi lidostā, cenšoties izsekot dronu un noteikt tā pilotu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

LMT attīstīs jaunus dronu pakalpojumus

Latvijā izstrādātais bezpilota lidaparāts jeb drons Aerones izmēģinājumu laikā pacēlis 80 kilogramus smagu kravu, sacīja viens no lidaparāta izstrādātājiem Jānis Putrāms.

«Drons, kuru izmēģinājām, sver 60 kilogramus, un tā maksimālā kravnesība ir 100 kilogrami,» sacīja Putrāms. «Testa laikā pacēlām četras 18,9 litru ūdens pudeles, kas ir apmēram 80 kilogramus smagas.»

Viņš arī norādīja, ka testa laikā konstatētas nelielas tehniskas nepilnības. «Parasti ir redzēti četru līdz astoņu rotoru droni, bet 16 propelleru gadījumā atklājās neliela tehniska nianse, ko pāris nedēļu laikā novērsīsim, un tad gribam veikt vēl dažus testus, kas varētu būt saistīti ar sportu.»

Viņš arī atklāja, ka projektam izdevies piesaistīt investorus no Latvijas, kam Aerones projekts paticis un kuri ir gatavi investēt tajā savus līdzekļus.

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.