DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz 5. maijam tā arī neatradās. Precedents radīja vairākus jautājumus, uz kuriem atbildēt aicinājām SIA "UAVFactory" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Konstantīnu Popiku.

Ar ko nodarbojas "UAVFactory" un kādēļ 2. maijā drons tika pacelts gaisā?

Uzņēmums ražo lidaparātus un videokameras, kas tiek pārdotas vairāk nekā 50 pasaules valstīs gan militārām, gan civilām, gan akadēmiskām vajadzībām. Mūsu produktu testēšana ir mūsu normāls ikdienas darbs.

Kopš 2009. gada, kad kompānija tika nodibināta, esam veikuši aptuveni 7000 stundu eksperimentālos lidojumus, un šis ir pirmais gadījums, kad testa laikā drons nekontrolēti iziet ārpus mūsu noteiktās teritorijas. Viens no testa drona uzdevumiem bija pārspēt pasaules rekordu, uzturoties gaisā pēc iespējas vairāk stundu.

2012. gadā mūsu uzņēmuma dronam tas izdevās, lidojumā pavadot 54 stundas.

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace radījis novitāti dronu tirgū - vieglu, ātru un izturīgu trikopteri “Erida - ar mobilo viedtālruni vadāmu vieglu, dinamisku ierīci, ar kuru var filmēt un fotogrāfēt, un gaisā“Erida” var noturēties līdz pat 40 minūtēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma “Atlas Aerospace” īpašnieks un galvenais inženieris Ivans Tolčinskijs stāsta, ka oglekļa šķiedras trikoptera drons Erida ir aprīkots ar videokameru, saliekamām “ķepām. Tas ir vienīgais drons ar trīs propelleriem. Tas var uzturēties gaisā līdz pat 40 minūtēm, un vadāms ar mobilo viedtālruni vai tālvadības pulti.

Drons var sasniegt ātrumu līdz 120 km/h. Erida drons ir trikopteris nevis kvadrokopteris, un tam ir tikai trīs propelleri. Tas savukārt samazina bezpilota lidaparāta kopējo masu un padara to par manevrēt spējīgāku.

Kā pamatnostādnes izveidotajam dronam “Erida tika ņemtas vērā vienkāršība un vizuāla pievilcība, lai ikviens lietotājs bez jebkādām priekšzināšanām varētu ar to filmēt un fotogrāfēt,”uzsver I. Tolčinskijs. Viņš peibilst, ka vēlas lai jaunākās tehnoloģijas nav luksusa prece, bet gan saprotama un pieejama ikvienam.

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

Divas dienas paralizētā Londonas Getvikas lidosta plāno piektdien atsākt darbību ar ierobežotu skaitu lidojumu, teikts lidostas paziņojumā.

«Getvikas skrejceļš šobrīd ir pieejams un grafikā uz izlidošanu un ielidošanu ir ierobežots skaits lidmašīnu,» teikts lidostas paziņojumā tviterī.

Lidosta iesaka pasažieriem pirms došanās uz lidostu pārbaudīt internetā sava reisa statusu.

Lielbritānijas otrā noslogotākā lidosta ir slēgta vairāk nekā 30 stundu pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā no trešdienas vakara, kā rezultātā atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lielbritānijas policija nosūtījusi uz Londonas Getvikas lidostu snaiperus un izmanto helikopteru, lai notvertu personas, kas virs lidlauka lidina dronu, paralizējot tā darbību.

Palīgā policijai devušies arī armijas eksperti.

Pirmdienas pēcpusdienā uz stundu tika apturēti lidojumi no un uz Stokholmas Ārlandas lidostu, jo pamanīts drons, ziņo thelocal.se.

Drons radījos haosu un licis Zviedrijas noslogotākajā lidostā drošības nolūkos apturēt gaisa satiksmi.

Šajā laikā divas ielidojošās lidmašīnas brīdinājušas, ka tām ir maz degvielas, tādēļ tām dota atļauja piezemēties. Lidmašīnas sagaidīt devušies ārkārtas dienesti.

Policija tikmēr jau strādājusi lidostā, cenšoties izsekot dronu un noteikt tā pilotu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

LMT attīstīs jaunus dronu pakalpojumus

Moderno tehnoloģiju – dronu – izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzlabot ēku uzturēšanas procesus, kā arī būtiski ietaupīt resursus. Modernās tehnoloģijas palīdz ietaupīt līdz pat ceturtdaļai finanšu un laika, stāsta VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi izložņāt ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus – rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bija ļoti noderīgi – atklājām no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad būtiski palielinājām moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā,” skaidro Vārna.

Viņš atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Bezpilota lidaparātu ražotājs pasaulē DJI kopā ar tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu Tet prezentējuši jaunāko DJI modeli Mavic Mini – īpaši vieglu dronu.

Drons sver 249 gramus, un tas ir vismazākais un vieglākais jebkad radītais DJI drons.

Mavic Mini tiek pielietota DJI drošības tehnoloģija, tostarp ģeogrāfiskais redzējums, kas palīdz drona vadītājam izvairīties no ierobežotām teritorijām; AeroScope attālinātā identifikācija, kas ļauj monitorēt lidojumus; iebūvēts augstuma ierobežojums; automātiska atgriešanās drona palaišanas vietā situācijās, ja tas zaudē savienojumu ar vadītāju vai sasniedz kritiski zemu baterijas līmeni.

Mavic Mini ir pirmais DJI drons, kas sver mazāk par 250 gramiem. Mavic Mini ļauj iegūt 2,7K video ar 30 kadriem sekundē, 1080p ar 60 kadriem sekundē un 12 megapikseļu fotogrāfijas, izmantojot 1/2,3 collu sensoru. Trīs asu mehāniskā stiprinājuma sistēma balsta un stabilizē kameru.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Latvijā izstrādātais 28 motoru bezpilota lidaparāts jeb drons Aerones izmēģinājuma laikā pacēlis izpletņlēcēju 330 metru augstumā, no kura veikts lēciens, aģentūru LETA informēja viens no lidaparāta izstrādātājiem Jānis Putrāms.

Lēciens tika veikts Amatas novadā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), proti, drošības apsvērumu dēļ, izpletņlēcējs savienojās ar dronu uz 120 metrus augstas LVRTC torņa platformas.

Aerones autori norādīja, ka gatavošanās šim eksperimentam ilga sešus mēnešus, kuru laikā tika palielināta drona celtspēja līdz 200 kilogramiem un veikta virkne testu, ieskaitot lidojumus ar lēcēju virs Daugavas.

Veiksmīgi īstenotais sasniegums parāda drona tehnoloģijas uzticamību un celtspēju, kas apliecina neierobežotās iespējas tā pielietošanai cilvēku glābšanas darbos, ugunsdzēšanā, transportēšanā, kā arī sportā un izklaidē, sacīja Putrāms.

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta vadība, atrasts meža masīvā Garkalnes novadā, informē V/A "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) Aivis Vincevs.

Par drona atrašanās vietu 15.maijā ziņoja kāds aculiecinieks. Drons bija nolaidies koku galotnēs, tādēļ tā drošai nocelšanai tika piesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Pēc drona nocelšanas tas tika nodots (CAA) turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai.

Šobrīd tiek rūpīgi analizēta no drona datu nesējiem iegūtā informācija par lidojuma apstākļiem. Jau līdz šim CAA ir guvusi atbildes uz būtiskiem izmeklēšanas jautājumiem, piemēram, ir zināms, ka drons nolaidās 2. maijā plkst. 19.48. Šobrīd tiek restaurēta informācija par visu drona pārvietošanās trajektoriju pēc sakaru zaudēšanas ar vadības pulti.

Vienlaikus izmeklēšanas gaitā iegūtie dati ļaus saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kādi bija iemesli komunikāciju un navigācijas sistēmu darbības traucējumiem, kādēļ nenostrādāja automātiskā nosēšanās vai lidojuma pārtraukšanas funkcija avārijas gadījumā, un citiem. Informācija, kas iegūta no datu nesējiem, kopumā ar citu izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju ļaus izdarīt pilnvērtīgākus secinājumus par notikušā apstākļiem.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

Airbus izmēģinājis pirmos dronu lidojumus, piegādājot sūtījumu kuģim, informē Airbus.

Sūtījums piegādāts ar Skyways sūtījumu piegādes dronu, iezīmējot pirmo dronu darbību ostā, piegādājot mazus, taču steidzamus sūtījumus kuģiem, kas noenkurojušies konkrētā vietā.

Piegāde ar dronu veikta uz kuģi M/V Pacific Centurion, kas atradās 1,5 kilometru attālumā no Singapūras ostas. Drons kuģim piegādāja 1,5 kilogramu smagu 3D printētu preci, nolaidās uz kuģa klāja, un pēc tam pacēlās no tā, atgriežoties savā bāzes punktā. Kopējais lidojuma ilgums bija vien desmit minūtes.

Izmēģinājums notika sadarbībā ar vienu no pasaules vadošajiem jūras loģistikas un ostas pakalpojumu uzņēmumiem Wilhemsen Ships Services.

Izmēģinājumu laikā paredzēts, ka Airbus Skyways drons pacelsies ar kravu līdz 4 kg, lidos iepriekš noteiktā koridorā līdz kuģiem, kas atradīsies līdz 3 kilometru attālumā no krasta.

Mobilo sakaru operators «Tele2» ir radījis unikālu lidaparātu – 4G dronu, kas spēj pārvietoties visur, kur ir pieejams 4G tīkla pārklājums. Lai pārbaudītu «Tele2» interneta tīkla iespējas, unikālais drons ar ekspedīcijas komandu šķērsojis visu valsti no dienvidiem uz ziemeļiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ekspedīciju «Tele2» komanda sāka Pilsrundālē un divu dienu laikā nokļuva līdz Ainažu molam, vadot lidaparātu ar 4G tīkla atbalstu. Visa maršruta garumā drons tika darbināts, pateicoties «Tele2» inženieru radītajam 4G vadības blokam, kas tika uzstādīts uz drona un pieslēgts tā vadības sistēmai. Izmantojot šādu vadības bloku, dronu var vadīt no jebkuras viedierīces, instalējot tajā speciālu lietotni.

«Sākotnējais 4G drona radīšanas mērķis bija efektīvi apsekot «Tele2» bāzes stacijas, kā arī veikt interneta kvalitātes mērījumus tur, kur cilvēkam ir fiziski grūti vai pat neiespējami nokļūt. Tagad ar drona palīdzību aptuveni 5 minūšu laikā varam veikt vizuālu bāzes stacijas apskati, lai novērtētu, vai speciālistam tiešām ir nepieciešams kāpt tornī. Tāpat ražošanas un testēšanas stadijā sapratām, ka, pateicoties iespējai vadīt dronu no jebkuras vietas un ātri apsekot lielas teritorijas, tas var tikt izmantots arī citiem mērķiem, piemēram, pazudušu cilvēku meklēšanai vai robežu apsekošanai. Savukārt ideja par ekspedīciju radās darba procesā, lai izaicinātu pašiem sevi un pārliecinātos par «Tele2» 4G tīkla pārklājuma kvalitāti,» stāsta Normunds Lazdāns, «Tele2» tehniskais speciālists un 4G drona izstrādātājs.

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Land Rover laidis klajā apvidus auto, kurš kalpos arī kā dronu pacelšanās un nolaišanās platforma. Austrālijas Sarkanais Krusts šo īpašo Land Rover modeli sāks testēt jūnijā.

Speciālā automašīna paredzēta cietušo atrašanas un glābšanas operācijām, un drīzumā nonāks Austrālijas Sarkanā Krusta īpašumā. Dronam būs iespējams pacelties un nolaisties uz braucoša auto, kā arī raidīt uzņemto video reālā laikā.

«Drons tiks izmantots, lai simulētu dažādas ārkārtas situācijas. Ar tā palīdzību tiks attīstītas inovatīvas metodes dabas katastrofu seku likvidēšanai. Drons dos arī iespēju apgūt jaunas un sarežģītas glābšanas tehnikas nakts laikā un biezos mežos», teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace nācis klajā ar jaunu produktu grupu - izlūkdienestu droniem, kuru tirdzniecība sākotnēji tiks uzsākta ASV. Iepriekš uzņēmums jau informēja par izstrādāto dronu Erida, kura tirdzniecība tiks uzsākta šī gada jūlijā.

Atlas PRO tehniskie dati ir sekojoši: drona lidojuma ilgums 3 reizes ilgāks nekā entuziastu vajadzībām ražotie, tas ir vairāk nekā viena stunda, savukārt lidojuma rādiuss ir neskaitāmas reizes apjomīgāks. Atlas Pro var aptvert 50 km rādiusu.

«Uzsākot pirmā produkta izstrādi, gan konceptuāli, gan idejiski, mēs saskārāmies ar tirgus segmenta iespējām, šajā gadījumā - dronu pielietojums drošības dienestiem. Lai atvieglotu un efektivizētu to darbību un ņemot vērā, ka tehnoloģiskie risinājumi šobrīd ir ļoti aktuāli, mēs esam radījuši dronu, kura kapacitāte un vadāmības funkcijas tiek pielāgotas un aktualizētas konkrētām drošības novērošanas vajadzībām.