Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Francija ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas ir atzinusi Lībijas nemiernieku izveidoto Lībijas nacionālo padomi (NLC) kā vienīgo Lībijas leģitīmo valdību.

Par Francijas lēmumu paziņoja valsts prezidents Nikolā Sarkozī dienu pēc Eiropas premjeru izplatītā aicinājuma Eiropas Savienībai atzīt nemierniekus kā vienīgo Lībijas valdību. ES diplomāti norādīja, ka ar nemierniekiem ir jāsadarbojas kopīgi ar Arābu Līgu.

Pēc ilgākām sarunām arī Eiropas Savienība ir vienojusies noteikt arī plašas sankcijas pret Lībiju – tās ieguldījumu fondu un centrālo banku. ASV jau ir iesaldējusi Lībijas Ieguldījumu pārvaldes aktīvus vismaz 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Līdz šim ES bija iesaldējusi Lībijas līdera un dažu tā ģimenes locekļu kapitālus, tomēr par plašāku sankciju noteikšanu tā nespēja vienoties galvenokārt Maltas iebildumu dēļ.

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook), informē Valsts kase.

Aģentūra informē, ka kredītreitingu esošā līmenī uztur spēcīgā institucionālā pārvaldība, kā arī veiksmīgā publisko finanšu vadība, kas atspoguļojas mērenā budžeta deficītā un zemā vispārējās valdības parāda līmenī. Fitch norāda, ka, lai arī pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā ir negatīvi iespaidojuši Latvijas reputāciju, tomēr institūciju veiktās darbības riska mazināšanai un sektora attīstībai atstāj pozitīvu iespaidu, kā rezultātā 2018. gada februārī nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sektorā bija 30 %, pretēji 55 % 2015. gada nogalē.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kas pēdējo piecu gadu laikā sasniegusi vidēji 2,8 % un ir vienlīdzīgā līmenī ar līdzvērtīgām augstās «A» kredītreitingu grupas valstīm. «A» grupā esošo valstu vispārējais valdības parāds vidēji ir 47,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Latvijas vispārējais valdības parāds 2017.gadā bija 40,1 % no IKP, kas apliecina valdības īstenoto fiskālās politikas disciplīnu.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Arī starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, turklāt nosakot arī pozitīvu kredītreitinga nākotnes prognozi.

Latvijas valsts novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināts no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings savu lēmumu pamato ar Latvijas panākto ievērojamo progresu, nodrošinot ekonomikas līdzsvarošanu, eksporta un investīciju diversifikāciju, norāda Latvijas Finanšu ministrija.

Reitingu aģentūra atzinīgi novērtē Latvijas valdības noteikto fiskālo disciplīnu, kas palīdzējusi samazināt pārmērīgo valsts budžeta deficītu. Aģentūras eksperti arī prognozē, ka Latvija turpinās īstenot līdzšinējo piesardzīgo makroekonomikas politiku.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, visticamāk, palielinās Latvijai patlaban piešķirto zemākās pakāpes investīciju kredītreitingu Baa3 – pēc tam, kad reitingu Latvijai palielinājušas arī aģentūras Standard & Poor’s un Fitch Ratings, uzskata Royal Bank of Scotland (RBS).

«Pēdējiem uzlabojumiem, visticamāk, sekos arī Moody’s, tam gan ir nepieciešams, lai Latvija turpinātu uzņemto kursu fiskālās konsolidācijas un eiro ieviešanas virzienā,» citējot RBS stratēģi jauno tirgu jomā Mohamedu Kazmi (Mohammed Kazmi), vēsta Bloomberg.

Jau ziņots, ka gan Fitch Ratings, gan Standard and Poor’s (S&P) novembrī palielināja Latvijas kredītreitingu.

Fitch Latvijas valsts novērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināja no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Lībijas jaunā valdība tomēr noliedz, ka ir apsolījusi Francijai iegūt naftu 35% no Lībijas naftas atradnēm, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka Francijas laikraksts Liberation publicēja it kā 3. aprīli parakstītu vēstuli, kurā Lībijas nemiernieki sola ļaut Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm. Apmaiņā pret naftas ieguvi Francijai jāsniedz pilnīgs un pastāvīgs atbalstu NPP, bija teikts vēstulē, kas it kā saņemta no Lībijas nemierniekiem. Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) savukārt norādījis, ka viņš nav infromēts par «oficiālu vienošanos». Krievija un Ķīna, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejakšanās Lībijas nemieru risināšanā, paziņojušas, ka turpinās cīnīties par savu ekonomiski ietekmju saglabāšanu Lībijā.