Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.
Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.
Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.
DNB bankas eksperts stāstīja, ka citu ieskatu par Latvijas maksātspēju un to riskiem sniedz finanšu tirgi, precīzāk, parādzīmju procentu likmes, kā arī Latvijas parāda apdrošināšanas cena (CDS).
«Šie riska indikatori Latvijai un Lietuvai kopš 2011.gada sākuma ir bijuši gandrīz identiski. To līmeni nosaka investori, kas par lēmumiem atbild ar savu naudu, tāpēc viņu vērtējams ir vienlaikus praktiski svarīgāks un arī ticamāks nekā reitingu aģentūru viedoklis, tas arī daudz operatīvāk atspoguļo situācijas izmaiņas. Latvijas parāda apdrošināšanas cenas likmju līmenis gada vidū bija nokritis gandrīz līdz 200 bāzes punktiem, tātad tuvu līmenim, kurā patlaban ir Igaunijas parāda apdrošināšanas cenas likmes. 9.decembrī Latvijas parāda apdrošināšanas cenas likmju līmenis bija 366 bāzes punkti, ievērojami mazāk nekā Spānijai (423), Itālijai (519) vai Slovēnijai (408) un nedaudz mazāk nekā Lietuvai (368),» teica Strautiņš.
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidroja, ka Fitch Latvijas nākotnes vērtējuma samazināšana nebūtu jāuztver kā negatīvs solis vai kā signāls, ka ir mazinājusies Latvijas uzticamība. Reitingu aģentūras vērtējums ir kļuvis piezemētāks, bet tam pamatā ir ārējo faktoru jeb gaidāmās recesijas eirozonā iespējamā ietekme, teica eksperts.
Gašpuitis norādīja, ka investoru interese par Latviju ir aktivizējusies. Reitings izmaiņas situāciju nepasliktina, bet raksturo sarežģīto fonu. Lai iegūtu investīcijām priekšzīmīgu vietu, ar reitinga paaugstināšanu vien nekas nebūs līdzēts. Ir nepieciešama lielāka uzticamība, ko iegūst vien ilgākā laika posmā. Tāpat jāturpina uzlabot tiesiskā vide un normatīvā bāze un jāveic atbilstošas infrastruktūras izveide utt., sacīja SEB bankas ekonomists.
Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds sacīja, ka patlaban Latvija ir netieši kļuvusi par upuri eirozonas valdību parādu krīzei. Ņemot vērā, ka Latvijas un eirozonas ekonomikas ir saistītas, stagnācija vai atkārtots ekonomikas kritums eirozonā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un budžeta situāciju arī Latvijā, kas, protams, atspoguļojas arī reitinga aģentūru vērtējumos, teica Strazds.
Vērtējot Fitch Baltijas valstu vērtējumu, Gašpuitis stāstīja, ka patlaban Lietuva saskaras ar lielu izaicinājumu finanšu sektora un valsts finanšu stabilizācijas jomās, kas ir risks, ka tuvākajā laikā nākotnes vērtējums varētu tikt vēl pazemināts. Savukārt Igaunija atrodas labākās pozīcijās, ko apliecina tās spējas īstenot pārdomātu ekonomisko politiku straujās izaugsmes gados, prasmīgi pārvarēt krīzi un izpildīt kritērijus, lai pievienotos eirozonai.
Strašuna norādīja, ka Igaunijas riska novērtējums ir daudz labvēlīgāks, atspoguļojot spēcīgāku ekonomiku un valsts finanses. Ja Latvija grib veiksmīgi sacensties ar Igauniju investīciju piesaistē, vēl ir daudz darāma, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, veidotu sabalansētu valsts budžetu, sekmētu ēnu ekonomikas samazināšanos, mazinātu administratīvus šķēršļus uzņēmējdarbībā utt., teica Swedbankas ekonomiste.
Viņa arī atzina, ka, īstenojot minētās reformas, ir iespējams uzlabot valsts kredītreitingu pat svārstīgas ārējas vides apstākļos. Pēc viņas sacītā, tas ne tikai var palīdzēt piesaistīt papildu investīcijas, bet arī padarītu valsts parāda apkalpošanu lētāku.
Jau ziņots, ka starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings Latvijai noteiktais ilgtermiņa kredītreitings saistībām ārvalstu valūtā ir zemākais no visām Baltijas valstīm.
Latvijai noteiktais ilgtermiņa reitings ir BBB- ar stabilu nākotnes perspektīvu.
Augstākais Fitch noteiktais kredītreitings ir Igaunijai - A+ ar stabilu nākotnes perspektīvu.
Tikmēr Lietuvas ilgtermiņa kredītreitings saistībām ārvalstu valūtā ir BBB ar stabilu nākotnes perspektīvu.
Kā ziņots, Fitch Ratings otrdien no pozitīvas uz stabilu pazemināja kredītreitinga perspektīvu gan Latvijai, gan Lietuvai, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar ārējās ārējās izaugsmes un finanšu vides pasliktināšanos.