Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Aprīļa vidū Rīgā, Ķīpsalā notiks jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija 2015. Plānots, ka tajā savas tērpu kolekcijas demonstrēs 40 jaunie modes mākslinieki no aptuveni 10 valstīm, informē BT 1 pārstāve Inese Libere.

Līdz šim brīdim atlases kārtu individuālajā un skolu konkursā ir izturējuši vairāk nekā 35 jaunie talanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Horvātijas, Turcijas.

Habitus Baltija uzskatāms par atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem – ar šo konkursu savu karjeru ir sākuši daudzi šobrīd jau pasaulē atzīti dizaineri – kostīmu māksliniece Trīnu Pungitsa (Triinu Pungits) un modes dizainere Trīna Isaka (Triin Isak) no Igaunijas, poļu tērpu dizaineres Magdalena Smielaka (Magdalena Smielak) un Pegi Pavlovska (Peggi Pavlovski), latviešu tērpu dizaineri Anita Altmane, Indra Miklāva, Agnese Narņicka, Agnese Oleskāne, Reinis Ratnieks u. c.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Aizvadīta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā 22 jaunie mākslinieki demonstrēja savas tērpu kolekcijas.

Arī šogad uz mēles varēja redzēt gan oriģinālus “gatavs valkāšanai” apģērbus, gan arī avangarda dizaina risinājumus, kuru centrā tika izvirzīts cilvēks.

Īpašu lomu modes skates vizuālajā koncepcijā ieņēma arī telpas scenogrāfiskais noformējums, kas šogad tika interpretēts caur spēcīgām gaismas un tumsas saspēlēm, lauzto spoguļu projekcijām, kā arī baltā un melnā mijiedarbību.

Kā galvenās vienojošās tendences jauno modes mākslinieku kolekcijās iezīmējās abstraktas, asimetriskas formas, ķermenim pieguloši un arī izteikti masīvi silueti -, koši toņi un raibi raksti, dažādu faktūru un materiālu kombinācijas, neordināri aksesuāri un galvassegas, kā arī sejas aizsegi, kas simboliski pauda tieksmi uz esības un patiesības meklējumiem un izteiktu robežu nojaukšana starp šķietami pareizo un nepareizo.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes mākslas katedra sadarbībā ar Galeriju Centrs un dizaineru apvienību Butterman atklājusi pirmo studentu pop-up veikalu, kurā varēs iepazīties ar jauno modes dizaineru jaunākajiem darbiem.

Pop-up veikala mērķis ir izveidot neatkarīgu reprezentācijas platformu, atklāt jaunus reprezentēšanas rīkus un aspektus, kā arī attīstīt sadarbības un mākslinieciskās jaunrades iespējas.

«Pēdējā desmitgadē modes un mākslas industrija ir strauji mainījusies. Tradicionālais ceļš no mākslinieka līdz patērētāju ar trade-show palīdzību zaudē aktualitāti, jo lielu auditoriju ātrāk un ērtāk var uzrunāt interneta vidē. Jaunajā pieejā trūkst iespējas dizainu un mākslu redzēt klātienē, kas ir īpaši būtiski, iepazīstot vēl nezināmu autoru darbus no jaunas un radošas valsts. Jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem Latvijā ir īpaši problemātiski uzsākt radošo darbību, jo ir lielas izmaksas un lēna atdeve. Mazajiem zīmoliem un jaunajiem māksliniekiem grūti atrast noieta tirgu, ne tikai vietējā tirgus mazā apjoma dēļ, bet arī tādēļ, ka nav pietiekami attīstījusies specializēta attieksme sadarbībā ar jaunajiem dizaineriem, jo tiem nepieciešama īpaša pieeja darbu reprezentēšanā, kā arī jāveido dialogs ar apmeklētājiem,» norādīja veikala izveidotāji.

Rundāles pilī aizvadīts bērnu modes pasākums, kur tika demonstrēti Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas dizaineru darbi, informē organizētaja - modes un stila žurnāla L’Officiel Latvija – pārstāvji.

Savas aktuālās kolekcijas demonstrēja tādi Latvijas zīmoli kā Aristocrat Kids, Loverain by Nadia Kirpa, Leny Tomy Factory. Lietuvu pārstāvēja Diāna Rūta Stankjavičiene, Egle Ališauskiene, Jolanta Kudeļska, Daļa Audejaitiene, Jūlija Dremene, Egle Valavičiene un dizaina studija Mēs. Krieviju pārstāvēja Leather club Begimod un Lilas by Ekaterina Kormich no Maskavas, kā arī dizainere Svetlana Zlotņikova un Leya.me no Sanktpēterburgas.

Līdztekus dizaineriem savas kolekcijas piedāvāja arī Latvijas multizīmolu veikali Deepy Sleepy un Next. Savukārt mazie mākslinieki no Minskas modeļu skolas Kids Podium savas kolekcijas skati pārvērta par teātra izrādi. Tērpus demonstrēja modeļu skolu SV Models (Lietuva, Latvija), Ultra Kids (Krievija) un modes studija Santarves (Lietuva) audzēkņi.

Strādājusi par dizaineri citiem zīmoliem, lietuviete Jūlija Janus (Julia Janus) saskatīja iespēju izveidot savējo. Lai gan uzņēmums nosaukts viņas vārdā, šodien tas ir pārtapis platformā, kurā apvienojušies vairāki Baltijas dizaineri. Šogad Jūlija atvēra veikalu arī Latvijā, kas ir pirmais ķēdes veikals ārpus Lietuvas.

Pati Jūlija ar zīmolu Julia Janus rada apģērbu cilvēkiem, kurus pati raksturo kā laimīgā vidējā izmēra valkātājus, kuri nesmādējot ne glāzi vīna, ne garšīgu ēdienu.

Kā izlēmāt strādāt kopā ar citiem dizaineriem, nevis viena pati?

Zīmols sākās kā viena dizainera apģērbu līnija, bet sešu gadu laikā uzņēmums ir attīstījies par modes un kultūras platformu, kur sadarbojas dažādi mākslinieki un kompānijas – keramika top sadarbībā ar mākslinieku Roku Dovidenu (Rokas Dovydenas) un NUC keramikas darbnīcu Viļņā, bet mūsu veikalu mūzikas skaņu celiņš ir radīts kopā ar komponistu un skaņu mākslinieku Vilius Gerai Gerai, savukārt juvelierizstrādājumi tiks gatavoti kopā ar lietuviešu mākslinieci Ausru Bankauskaiti (Ausra Bankauskaite) no Ņujorkas,

Arvien vairāk Latvijas vīriešu lutina savas dāmas ar Amoralle pikanto veļu un zīda naktstērpiem, intervijā DB stāsta zīmola Amoralle radītāja Inese Ozola. Pašlaik top jaunā Amoralle tērpu kolekcija, kura nākamā gada sākumā tiks prezentēta modes izstādē Curve Expo Ņujorkā. Jo lielāki mērķi, jo vieglāk tajos ir trāpīt, – atzīst uzņēmēja.

Fragments no intervijas:

Vai Amoralle plāno iekarot ASV modes tirgu?

Jā. ASV mūsu veļa jau tiek pārdota. Varētu teikt, plānojam plašāk atvērt ASV modes pasaules durvis. Es regulāri rakstu darbu plānu. Nesen pārlasīju pirms pāris gadiem rakstīto, bija interesanti. Varētu apstiprināt jau zināmo, proti, cilvēks plāno... (Pauze.)...un Dievs dara... Kur tas ceļš aizvedīs, tas vēl nav zināms...Esam daudz kļūdījušies, daudz no savām kļūdām mācījušies. Tas ir normāls evolūcijas process.

Vai dienaskārtībā ir vēl kādi jauni eksporta virzieni?

Būtu priecīga, ja mums izdotos apgūt to, kas jau ir aptverts šobrīd! Domāju, kad pienāks laiks, viss atnāks, mums tikai vajag labi izdarīt savu darbu. Pašlaik mēs esam ļoti aizņemti ar tērpu radīšanu operas pirmizrādei Jevgeņijs Oņegins, kas 8. decembrī notiks Latvijas Nacionālajā operā. Līdz šim esam līdzdarbojušies dažādos mākslas projektos, mūsu kostīmu mākslinieki divas sezonas ir taisījuši tērpus Cabaret izrādēm. Veidot tērpus operas izrādēm ir citādi.

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Šosestdien, 14.septembrī, Mežaparkā, Atpūtas alejā (pie Rīgas ZOO), notiks “Rudens kārumu festivāls”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 110 vietējie mājražotāji, dizaineri un amatnieki, kā arī būs īpaša street food un kārumu iela.

“Uz festivālu sabrauks mājražotāji no visas Latvijas, kas apmeklētājiem piedāvās mājas kūpinājumus - gaļu un zivtiņas -, svaigi ceptu maizi, dažāda veida sierus, mērces, sukādes, mājas vīnu un sidru. Ikviens varēs nogaršot tikko vārītus vēžus!” atklāja pasākuma organizatore Maira Ādmine.

Uz street food ielas festivāla apmeklētāju acu priekšā ceps dažnedažādas picas, gatavos latviešu nacionālo ēdienu, vārīs ukraiņu boršču.

Bērniem būs īpaša kārumu iela, kur varēs nobaudīt dažādu augļu burbuļlimonādi, konfektes, zefīru, saldējumu, popkornu, kartupeļu čipsus, cukurvati u.c.

“Mazos apmeklētājus izklaidēs cirka mākslinieki, animatori un retro karuseļi. Dienas garumā darbosies modes stūrītis, kur meitenes un zēni varēs uzlikt tattoo,” turpināja M. Ādmine.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Trešdien Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja Olimpiskās komandas jauno vizuālo identitāti, kā arī iepazīstināja ar jaunajiem apģērbu un aksesuāru piegādātājiem.

Kā informē LOK, iepirkuma konkursā par ekipējuma piegādi Latvijas Olimpisko delegāciju vajadzībām laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam uzvarēja Polijas sporta apģērbu ražotājs OTCF S.A. un tā pārstāvētais zīmols 4F.

«Esam panākuši vienošanos un vēlos paziņot, ka, sākot ar Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm, Latvijas Olimpiešiem tērpus piegādās Polijas sporta apģērbu zīmols 4F. Esmu pārliecinājies par Polijas kompānijas augstajiem kvalitātes standartiem un priecē fakts, ka uzņēmums apģērbu veidos speciāli Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām,» prezentācijas pasākumā atklāja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis

LOK pasūtījums paredz, ka 4F nodrošinās Olimpisko komandu ar visu nepieciešamo apģērbu un aksesuāru ekipējumu, kas ir vajadzīgs atlētiem, pārstāvot Latviju Olimpiskajās spēlēs. Vienošanās paredz, ka sadarbība starp LOK un OTCF S.A. ilgs līdz 2020.gadam, kas paredz pasūtījumus deviņiem sarīkojumiem – Olimpiskajām spēlēm (vasara/ziema), Eiropas un Pasaules Jaunatnes Olimpiādēm (vasara/ziema) un II Eiropas Spēlēm.

«xcelsior» dizaina telpā, Rīgā, Raņķa dambī 1 atklāta Edra in Raw dizaina izstāde, kas aicina apmeklētājus ielūkoties leģendārās dizaina rūpnīcas aizkulisēs, demonstrējot dizaina procesu stadijas no konstrukcijas līdz gatavam priekšmetam, informē pasākuma rīkotāji.

Līdzās laikmetīgā dizaina ikonām ir skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku tērpu kolekcijas.

Izstādē «Edra in Raw» ir eksponēti slavenākie «Edra» dizaina rūpnīcas modeļi un demonstrētas unikālās patentētās ražošanas procesa detaļas. Izstādē ir skatāmas mēbeļu konstrukcijas, materiāli un tehnoloģiskie eksperimenti, kas ir rūpnīcas globālā veiksmes stāsta pamatā. Paralēli priekšmetu ekspozīcijai, savu veikumu prezentē Latvijas modes industrijas talantīgākie jaunie mākslinieki, demonstrējot Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu skates «Portāls» darbus.

«Edra» rūpnīca ir dibināta 1987. gadā Toskānā, Itālijā. Meistarīgi savienojot amatniecības tradīcijas ar tehnoloģiju, materiālu un formu inovācijām, zīmols ir iekarojis dizaina industrijas līderpozīcijas.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»

Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.

«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.