Jaunākais izdevums

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

«Froosh» ir Zviedrijas uzņēmums ar strauji augošu eksporta biznesu, kura biroji atrodas Ziemeļvalstīs. «Froosh» tika pārņemts no riska kapitāla grupas «Unilever Ventures», kas ir «Unilever» apakšuzņēmums. Kopš sākotnējā ieguldījuma 2008. gadā «Unilever Ventures» bija «Froosh» uzņēmuma lielākās daļas īpašnieks.

«Froosh» piedāvā smūtijus no 100% dabīgām augļu sastāvdaļām bez pievienota cukura vai konservantiem. Uzņēmumam ir vairāk nekā 50 darbinieku visā Ziemeļvalstu reģionā, un ar 35% tirgus daļu tas ir stabils līderis Ziemeļvalstu smūtiju tirgū. Papildus tam, «Froosh» smūtiji tiek eksportēti arī uz Islandi, Baltiju, Vāciju, Franciju, Īriju un citām valstīm, nesen eksports uzsākts arī uz Japānu.

«Fazer» ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kas specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā.

«Fazer Latvija» ir viens no maizes tirgus līderiem, kas strādā ar diviem zīmoliem – «Fazer» un «Druva». Maize tiek cepta Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīca SIA "Fazer Latvija" apgrozījums pērn palielinājās par 19% un sasniedza 32 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Fazer Latvija" pārstāvošā uzņēmuma "Fazer Bakery Baltic" vadītāja Anne Mere atzīst, ka, tā kā maizes ražošanas nozarē gala produkta cenu ietekmē mainīgās izejvielu, transportēšanas, ražošanas, enerģijas un darbaspēka izmaksas, gada laikā nācās īstenot efektivizācijas un optimizācijas pasākumus, kā arī pārskatīt produktu cenas.

"Papildu izaicinājums ir pakotās maizes ilgtermiņa tirgus kritums un sīvā konkurence, taču nepārtraukti pielāgojoties un radot jaunus risinājumus, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu pakotās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%," norāda A.Mere.

Vienlaikus "Fazer Group" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 13% un bija 1,1 miljards eiro, savukārt uzņēmuma peļņa (EBITDA) samazinājusies par 10% - līdz 101,4 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā

Db.lv,14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un “Druva” - investējis 3,8 miljonus eiro jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā.

Šis solis palielinās ražošanas jaudu par 30%, tādējādi nodrošinot pircējus ar jau pieprasītiem un jauniem produktiem ar pievienoto vērtību.

“Tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju, lai patērētājam spētu piedāvāt labāko no tā, ko maize var mums sniegt,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma “Fazer Latvija” ražotnē Ogrē atklāta jauna tostermaižu produkcijas ražošanas līnija, kuras izveidē investēti 3,8 miljoni eiro un ar kuras palīdzību plānots palielināt ražošanas jaudu par 30%.

“Lai arī maizes ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti strādāt sarežģītos apstākļos, maizes tirgum kopumā piedzīvojot lejupslīdi, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu svaigi fasētās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%. Kopumā tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju,” saka “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā 

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un...

Ceptuvē Ogrē dienā tiek saražotas ap 21 tonnu dažādu tostermaizes vienību un nonāk pie pircējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, papildina “Fazer Latvija” ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

“Jaunās līnijas uzstādīšanas process sākās ar nokalpojušās 45 gadus vecās baltmaižu līnijas demontāžu un tās uzstādīšanā kopumā tika investēti 3,8 miljoni eiro, kas padara šo par līdz šim lielāko investīciju ražotnē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība,” turpina K. Fjodorovs.

2021.gadā "Fazer Latvija" strādāja ar 27,05 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 38,5% un bija 476 303 eiro.

Kompānija "Fazer Latvija" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer group" uzņēmumiem. Uzņēmums Latvijā strādā ar diviem zīmoliem - "Fazer" un "Druva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Likvidējot ceptuvi Kauņā, Fazer Bakery Baltic plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē

Db.lv,23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa,03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere,03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu uzņēmuma stratēģiskos mērķus un uzlabotu procesu efektivitāti, “Fazer Latvija’’ ir uzsākusi investīciju projektu Ogres maizes ražotnes noliktavas paplašināšanā, kur tiks būvētas jaunas telpas saldētu un svaigu produktu uzglabāšanai, produktu atkausēšanai un sagatavošanai komplektēšanas procesam, kā arī komplektēšanas zonas paplašināšanā un iekārtu modernizācijā.

“Fazer” stratēģiskais mērķis ir stiprināt savas pozīcijas visos tā darbības tirgos, attīstot pircēju pieprasītus, augstas kvalitātes un modernus produktus. Šīs stratēģijas ietvaros uzņēmums sistemātiski atjauno savas ražošanas iespējas un loģistikas risinājumus, tādējādi nodrošinot arvien jaunas patērētāju vajadzības.

Īstenotais investīciju projekts uzlabos “Fazer” piegādes ķēdi, kas ir būtiska visiem trim Baltijas tirgiem, ļaus efektīvāk apmierināt pircēju vajadzības un vēlmes, uzlabot klientu apkalpošanu, darbinieku darba drošību un ikdienas darba procesus.

“Mūsu mērķis ir efektīvi attīstīt maizes biznesu Baltijā, uzlabot procesus, produktus un attīstīt biznesu jaunos maizes kategorijas segmentos. Mērķa īstenošanai nepieciešams paplašināt produktu sortimentu, izmantojot produktu ražošanas sinerģijas “Fazer” grupas ietvaros, kā arī attīstot sadarbību ar citiem piegādātājiem. Šī investīcija tiešā veidā veicinās mūsu stratēģiskā mērķa īstenošanu un palielinās mūsu konkurētspēju Baltijas tirgos,” saka Anne Mere, “Fazer Bakery Baltic” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektora amatā un «Fazer Bakery» biznesa jomas vadības komandas locekļa amatā no novembra darbu sāks Klāvs Bērziņš, informē uzņēmumā.

«Pēdējo gadu laikā «Fazer» bizness Baltijas valstīs ir veiksmīgi attīstījies. Es esmu pārliecināts, ka Klāva pieredze un zināšanas, strādājot kopā ar Baltijas vadības komandu, ļaus veiksmīgi vadīt mūsu biznesu un sasniegt vēl labākus rezultātus nākotnē», komentē «Fazer Bakery» biznesa jomas rīkotājdirektors Petri Kujala.

«Kad man bija iespēja pievienoties «Fazer», es nekavējoties piekritu, jo uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām vērtībām. Esmu priecīgs pievienoties «Fazer» komandai», komentē K. Bērziņš.

Kā liecina «Fazer Bakery Baltic» sniegtā informācija, tad K.Bērziņam ir starptautiska pieredze un zināšanas FMCG biznesa jomā. Viņš ir 19 gadus strādājis dažādos amatos un valstīs uzņēmumā «Philip Morris International». Pašreiz Bērziņš strādā Šveicē un ir atbildīgs par uzņēmuma pārdošanas stratēģiju pasaulē. Pirms tam viņš ir bijis «Philip Morris International» tirdzniecības direktors Polijā un rīkotājdirektors Zviedrijā un Islandē, kā arī strādājis kā mārketinga vadītājs Baltijā un uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» valdes priekšsēdētāja Marija Katarīna Firstena atstājusi amatu pēc nepilniem četriem tajā pavadītiem mēnešiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viņa par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelta tikai 2018.gada 1.oktobrī.

Tagad par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Santtu Tuomas Kallionpā. Viņš SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas šī gada 16.janvārī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Marko Kristians Bergholms pēc amatā pavadītiem sešiem gadiem to atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelta Maria Katarīna Firstena. Viņa SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.oktobrī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fazer Bakery Baltic» vadītājs Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis) paziņojis par došanos projām no uzņēmuma, izmaiņām uzņēmuma vadībā stājoties spēkā šā gada jūlija beigās.

Viņš ir pieņēmis piedāvājumu turpināt savu profesionālo izaugsmi citā uzņēmumā.

«Ņemot vērā 2017. gadā sasniegtos labos rezultātus un veiksmīgi uzsākto 2018. gadu, esmu pārliecināts, ka komanda turpinās nostiprināt »Fazer Bakery Baltic« pozīcijas tirgū. Savukārt man šis ir piemērots brīdis doties tālāk pretī jauniem profesionālajiem izaicinājumiem,» gaidāmās pārmaiņas komentē Mindaugs Snarskis.

Kopš 2014. gada maija Mindaugs Snarskis kā rīkotājdirektors vadījis «Fazer» maiznīcu biznesa struktūrvienību Baltijā. Viņa vadības laikā uzņēmums ir paplašinājies, izveidojot jaunas darba vietas jaunizveidotajā kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnē Ogrē un sausmaizīšu ražotnē Kauņā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas maizes tirgū visās Baltijas valstīs. 2017.gadā «Fazer Latvija» ieguva starptautiski atzītus sertifikātus pārtikas drošības un energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane

Monta Šķupele,14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskolas telpās ciemojās 150 jaunieši no visas Latvijas, kurus vienoja viens mērķis – pusfināls cīņai par «Biznesa Guru 2018» titulu uzņēmējdarbības konkursā «Bizness 24H».

Konkursa pirmajā kārtā, kura norisinājās no 5. līdz 9.februārim, piedalījās 600 dalībnieki, no kuriem sīvā konkurencē tika atlasīti 150 veiksmīgākie konkursa turpināšanai. 2. kārtas ietvaros dalībniekiem bija jāizspēlē biznesa simulāciju spēle «Prezidents», lai noskaidrotu tās 20 spēcīgākās un stratēģiski veiksmīgākās komandas, kuras turpinās cīņu konkursa finālā.

Ja konkursa pirmajā kārtā tika pārbaudītas katra komandas dalībnieka individuālās spējas simulāciju spēles laikā, tad šoreiz komandas dalībnieki beidzot varēja cīnīties kā vienots veselums. «Prezidents» ļāva dalībniekiem izjust realitātei pietuvinātu biznesa simulāciju – dalībnieki darbojās dažādās valstīs, kurās ieņēma dažādus amatus, sākot no loģistikas kompānijas vadītāja, beidzot ar valsts tiesnesi. Kopumā 16 stundu ilgā simulācijā dalībnieki savā starpā piedzīvoja 5 mēnešus aktīvā biznesa un politikas pasaulē, kur savā starpā bija gan jāsadarbojas, gan jākonkurē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors,10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā iecienītāko zīmolu TOP 10

Monta Glumane,01.06.2018

Tālāk galerijā: Latvijā desmit iecienītākie zīmoli. 10.vieta - Tele2

Foto: SCANPIX SWEDEN/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs,15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru