Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot banku vai nebanku kredītdevēju pakalpojumus, patēriņa aizdevumus Latvijā ir saņēmuši 43% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica šā gada jūlijā. Pētījums parāda, ka tipiskākie nebanku aizdevumi ir līdz 500 eiro, savukārt banku aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 2000 eiro.

Iedzīvotāju aptauja parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā patēriņa vajadzībām finanšu līdzekļus no kredītkartes ir ieguvuši 19% iedzīvotāju, 18% iedzīvotāju kredītu ir saņēmuši bankā, savukārt 16% aptaujāto aizdevumu ņēmuši no nebanku kredītdevēja. Daļa respondentu ir izmantojuši gan banku, gan nebanku kredītdevēju sniegtos patēriņa aizdevumus. Aptauja vienlaikus arī parāda, ka patēriņa kredītu pēdējo trīs gadu laikā nav izmantojusi vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju Latvijā.

«Ja aizdevums ir nepieciešams neliels – līdz 500 eiro, tad primārā izvēle būs nebanku kredītdevēji, jo bankas lielākoties šādus aizdevumus neizsniedz vispār, savukārt, ja aizdevums nepieciešams lielāks, tad patērētājs izmantos banku piedāvājumu,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.