Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.
Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.
Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.
Baļčūns piebilda, ka Baltijā cenu kāpumu ietekmē arī Lietuvas lēmums no 15.septembra ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas un Baltkrievijas.
"Lietuvas lēmums ir saistīts ar politisku vēlmi nodrošināt, lai Lietuvā nenonāk nesen uzceltās Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) elektroenerģija. Tā emocionāli šo Lietuvas lēmumu var ļoti labi saprast, jo AES atrodas netālu no Viļņas, un Lietuvas politiķu dienaskārtībā šis jautājums ir bijis ļoti augstu. Taču diemžēl elektroenerģijas piegāžu ierobežošana no Krievijas ir notikusi ļoti nepiemērotā brīdī, kad elektrības cenas jau tāpat ir ļoti kāpušas. Tas, ko mēs redzējām ikdienas tirdzniecībā, ir, ka uzreiz pēc ierobežojumu ieviešanas Krievija savas elektroenerģijas piegādes samazināja kādas trīs reizes. Kopumā Baltija no Krievijas gadā importē aptuveni 15-20% no patērētās elektroenerģijas, tādēļ apjomu samazinājums atstāj ietekmi arī uz elektrības cenām. Mūsu eksperti ir novērtējuši, ka Krievijas piegāžu ierobežošana var palielināt cenu Baltijā par aptuveni 10-15%," sacīja Baļčūns.
Viņš atzina, ka tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu jeb apstākļus, kas ļautu cerēt uz energoresursu cenu kritumu.
"Manuprāt, dramatiskāka situācija ir tieši dabasgāzes tirgū. Šobrīd Āzija ar Ķīnu priekšgalā un Eiropa cīnās par sašķidrinātās gāzes (LNG) piegādēm. Rezultātā mēs redzam, ka gāzes cenas turpina augt līdz šim neredzētos augstumos. Ja senāk gāzes cenām augstākais punkts bija ap 30 eiro, tad tagad tie jau ir 100 eiro par megavatstundu. Tas ir kaut kas līdz šim neredzēts. Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tas nozīmē, ka bargākas ziemas gadījumā, kad gāzes patēriņš ir lielāks, Eiropai var rezultēties ar dabasgāzes deficītu. Tādēļ Eiropa ir diezgan nepateicīgā situācijā, un tai ir jācer, ka šogad nebūs bargas ziemas, kas Eiropai ļautu izvairīties no vēl augstākām gāzes cenām. Latvijā situācija ir daudz labāka - Inčukalnā gāze ir iesūknēta pietiekamā apjomā," teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.
Runājot par faktoriem, kas varētu veicināt gāzes cenu kritumu, Baļčūns minēja, ka analītiķi runā par "Nord Streem 2" gāzes vada darbības sākšanu. "Vēl ir jāveic šī gāzes vada sertifikācija, un arī šis vēl ir stipri neskaidrs un Eiropas līmeņa politisks jautājums. To ilustrē kaut vai tas, ka Krievija šogad caur Ukrainu ir transportējusi un Eiropas gāzes krātuvēs iesūknējusi neparasti mazus gāzes apjomus. Es tiešām neņemos spriest, kā un kad šis jautājums atrisināsies," pauda Baļčūns.
Tāpat viņš norādīja, ka atbilstoši gāzes finanšu kontraktiem, pēc apkures sezonas gāzes cenas samazināsies līdz 30-40 eiro par megavatstundu. "Tas, protams, ir dārgāk nekā 2020.gadā, bet dod cerību, ka turpmākie gadi varētu būt ar gāzes cenu kritumu," sacīja Baļčūns.
Jautāts, kā "Latvenergo" šajos apstākļos plāno savu termoelektrocentrāļu (TEC) darbību, kuras strādā ar dabasgāzi, Baļčūns norādīja, lai arī cik Eiropa gribētu paļauties tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem, šobrīd tehnoloģiski nozare tam nav gatava, un vēl arvien ir nepieciešamas bāzes jaudas. To apliecina arī "Nord Streem 2" starpsavienojuma izbūve. Tāpat Eiropā ir izbūvēti LNG termināļi.
"Dabasgāze ir dabai draudzīgākais fosilais energoresurss ar viszemāko CO2 izmešu apjomu. Mēs pat redzam, ka atsevišķās vietās tiek būvētas jaunas gāzes stacijas ar mērķi mazināt ogļu izmantošanu. Saule un vējš ir nākotnes tehnoloģijas, taču, lai mēs iztiktu tikai ar saules un vēja enerģiju, ir nepieciešams izstrādāt arī komercializējamas un pietiekami efektīvas šo resursu radītās elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, kuras spēs kompensēt patēriņu tajos brīžos, kad ir samazināta atjaunojamo energoresursu izstrāde. Tādēļ, mūsu skatījumā, pārejas procesā gāze būs ļoti nozīmīgs energoresurss. TEC ražotā enerģija ir pieprasīta un pieprasīta arī pie tik augstas gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas," atzīmēja Baļčūns.
