77% eiropiešu uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nāk par labu visiem ES iedzīvotājiem, liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas rezultāti.

Turklāt 90% aptaujāto atbalsta jaunās KLP pamatvirzienus. 92% atbalsta, ka finansējums ir taisnīgāks un mērķtiecīgāks un 91% - ka lauksaimniekiem piešķirtā finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no tā, vai viņi izmanto videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs saka, ka rezultāti liecina, ka eiropiešiem ir svarīgi, lai tiktu atbalstīta lauksaimniecība un lauku rajoni. Tie arī rāda, ka reformētās KLP ievirze ļoti lielā mērā atbilst tam, ko gaida pilsoniskā sabiedrība. Jaunā KLP nostiprinās šo būtisko saikni starp iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, jo tā padarīs jūtamākas un vairos visas sociālās, ar vides aizsardzību saistītās un ekonomiskās priekšrocības, ko Eiropas lauksaimniecība dod gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam Eiropas nodokļu maksātājam viņa ikdienā.

Panāktā vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem par kopīgu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) ir nozīmīga un svarīgi, lai tā nepaliek uz papīra, to db.lv atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: «Šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis saistībā ar nākamo KLP. Pēc dažiem mēnešiem tiks pieņemti lēmumi saistībā ar nākotnes budžetu, kā arī EK nāks klajā ar nākamās KLP likumdošanas priekšlikumiem. Visas dalībvalstis šobrīd pauž savu nostāju un cer, ka lēmumu pieņēmēji likumdošanas izstrādes procesā viņos ieklausīsies. Latvijai kā mazai dalībvalstij ir ļoti svarīgi atrast lielākus «draugus». Trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks. Tādēļ vakar parakstītā deklarācija, kurā svarīgākais mums ir punkts par maksājumu izlīdzināšanas pabeigšanu, ir īstajā laikā un ar īsto svaru! Svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.»

Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājums zemniekiem ir jārisina īpaši, veicot vienreizēju finanšu pasākumu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP galvenais ziņotājs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tirgus stabilizācijas sadaļu Mišels Dantēns.

Pēc M. Dantēna domām, vienreizējs finanšu pasākums izlīdzinātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiešmaksājumu līmeni ar nākamās grupas valstu maksājumu līmeni, un tikai pēc tam varētu veidot vienotu un līdzsvarotu Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu sistēmu un pieņemt galējo lēmumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu sistēmu.

M. Dantēns viesojās Latvijā, apmeklējot vairākas zemnieku saimniecības un pārrunāja ar zemniekiem KLP jautājumus. Viņa vizīte notika pēc Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un EP deputātes Sandras Kalnietes ielūguma.

«Tieši Vācija un Francija būs tās valstis, kurām būs lielākā ietekme pār KLP līdzekļu sadali,» norāda S. Kalniete. «M. Dantēns uztur ļoti ciešas attiecības ar savas valsts - Francijas - valdību un jauno lauksaimniecības ministru par KLP reformas jautājumiem, tāpēc viņa teiktais par īpašo risinājumu Baltijas jautājumam ir ļoti svarīga vēsts, kas iezīmē iespējamo Francijas valdības nostāju Baltijas jautājumā,» viņa norāda.

Šodien vizītē Latvijā ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte austriete Elizabete Kēstingera, kas veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas Lauku attīstības sadaļu.

Deputāti apmeklēt Latvijas laukus ielūdza Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Sandra Kalniete. Kopumā KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

Pārleicību, ka Latvija «var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,» pauda S. Kalniete, norādot, ka svarīgs jautājums ir tiešie maksājumi, tomēr nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas.

Šogad šī ir trešā šāda līmeņa eirparlametāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.

Trešdien Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki protestējot vienlaicīgi paudīs savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības (ES) sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) reformu 2014. – 2020. gadam.

KLP paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020.gadā varētu saņemt tiešmaksājumus, kuru lielums būtu tikai 50% no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES dalībvalstīs.

Trešdien Rīgas centrā iepretim ES Mājai notiks protesta mītiņš, kurā Latvijas lauksaimnieku organizācijas aicinājušas piedalīties ikvienu savas organizācijas biedru, lauku iedzīvotāju, jebkuru iedzīvotāju, kurš ir par Latvijas lauksaimniecību un vienlīdzīgiem platību maksājumiem Eiropas Savienībā. Vienlaicīgi šādi protesta mītiņi notiks Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Mītiņu laikā lauksaimnieku organizācijas Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem iesniegs 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina ES pārskatīt tiešmaksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās ES dalībvalstīs. 12.oktobris izvēlēts par protesta mītiņu rīkošanas datumu, jo šajā dienā Eiropas Komisija pirmo reizi dalībvalstis oficiāli iepazīstinās ar likumdošanas aktu projektiem attiecībā uz KLP reformu 2014.-2020. gadam. Visas ES dalībvalstis vienlaicīgi tiks iepazīstinātas ar reformas nostādnēm, Eiropas Komisijas pārstāvjiem ierodoties katras dalībvalsts galvaspilsētā, tostarp Rīgā.

Šoruden Latvijas lauksaimnieki kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas zemniekiem gatavojas rīkot protesta akciju, lai iebilstu pret nevienlīdzīgiem maksājumiem.

Akciju gatavojas rīkot biedrība Zemnieku Saeima sadarbībā ar kaimiņvalstu lauksaimnieku organizācijām un tā varētu notikt rudenī. Detalizētāka informācija par gaidāmo akciju būs zināma augusta beigās, septembra sākumā, DB uzzināja Zemnieku saeimā. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gaidāmo akciju jau nodēvējis par otru Baltijas ceļu.

Trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemnieku saeimas vadība un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs parakstīja aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, aicinot izveidot Eiropas lietu padomi, kurā darbotos Valsts prezidents un padomnieki, Ministru prezidents, Zemkopības ministrijas pārstāvji (zemkopības ministrs un lauksaimniecības atašeji Briselē), Ārlietu ministrijas pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Šādas padomes izveide veicināšot regulāru savstarpējas informācijas apmaiņu un sadarbības koordinēšanu, dažādu ietekmes kanālu pilnīgāku izmantošanu un koalīciju veidošanu ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniecība saņemtu taisnīgu ES finansējumu un būtu konkurētspējīga Eiropas vienotajā tirgū.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministri trešdien apspriedās par to, kādi grozījumi būtu nepieciešami Eiropas Komisijas (EK) regulas priekšlikumā par tiešajiem maksājumiem, lai ES atbalstu saņemtu ražojošie lauksaimnieki, nevis tā saucamie «dīvāna zemnieki».

Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas tikšanās laikā ar Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri (Mindaugas Kuklierius) un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu (Helir-Valdor Seeder) pārrunāta Baltijas valstu kopīga nostāja par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.

Attiecībā uz EK priekšlikumiem par obligātu tiešo maksājumu t.s. «zaļo pasākumu» piemērošanu Baltijas valstu nostāja sakrīt – ieviešot šos pasākumus, jāņem vērā dalībvalstu specifikas un šiem pasākumiem jābūt saimnieciski saprātīgiem, lai tie neradītu nesamērīgu slogu lauksaimniekiem, informē Zemkopības ministrija.

Nule kā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri, parakstot īpašu deklarāciju, panākuši kopīgu nostāju par vienotu pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Ministri aicina Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka lauku attīstības finansējuma nosacījumiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī cer, ka, ieviešot jauno, vienkāršoto KLP, tiks samazināts administratīvais slogs zemniekiem un valsts pārvaldei, lai gan pašmāju eksperti jau norādījuši uz pretējo.

Vienošanās un kopīga deklarācija ir laba lieta, taču šobrīd svarīgākais – lai viss labi domātais un plānotais nepaliek uz papīra. Latvijai kā mazai dalībvalstij bija svarīgi atrast lielākus partnerus, tāpēc Polijas un Baltijas valstu kopīgajai prasībai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau ir lielāks svars. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādījusi, ka trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks, tāpēc svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet ir katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.

Skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Otrdien, 15. novembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, lauksaimnieku pozīcijas uzlabošanu pārtikas ķēdē un par ES lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās, informē Zemkopības ministrija.

KLP nākotnes jautājumā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais jautājums sarunās par KLP nākotni būs Latvijas lauksaimniekiem patiesi līdzvērtīgi tiešie maksājumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tika uzsvērts arī tas, ka ir svarīgi izveidot efektīvus un uzlabotus risku pārvaldības instrumentus krīžu situācijas risināšanai. Ņemot vērā to, ka vēl joprojām Latvijas lauku teritoriju dzīves līmenis nozīmīgi atšķiras no ES vidējiem rādītājiem, ir nepieciešams turpināt spēcīgu Lauku attīstības politiku un tam nepieciešams adekvāts ES finansējums arī nākamajā plānošanas periodā. Latvijas lauksaimnieki tuvākajā nākotnē sastapsies ar izaicinājumu klimata izmaiņu mazināšanai nepieciešamiem ieguldījumiem, taču svarīgi atcerēties vienu no galvenajiem KLP mērķiem, kas vēl joprojām ir aktuāls – nodrošināt ES ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku.

Lai arī sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu noslēgušās un Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojās par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas, galīgais naudas apjoms Latvijai nākamajam plānošanas periodam, visticamāk, tiks apstiprināts oktobrī.

EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka vienošanās par KLP reformu Latvijai ir viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūs taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Lai arī šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nevarot aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā, S. Kalniete pēc viņas rīcībā esošās informācijas aplēsusi, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai Latvija saņems ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā šajā plānošanas periodā.

Pirmdien, 16. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā Eiropas Komisija (EK) sniegs pārskatu par padarīto ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

KLP vienkāršošanas nepieciešamība aktualizējās pēc tās ieviešanas 2015. gadā, jo ieviešanas procesā tika konstatēti vairāki pasākumi un atbalsta instrumenti, kurus nepieciešams bez vilcināšanās vienkāršot. Arī 2014. gada beigās amatā apstiprinātais jaunais ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans KLP vienkāršošanu izvirzīja kā vienu no savām prioritātēm.

«Latvija jau vairākkārt ir norādījusi, ka nedrīkst kavēties ar Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm, lai lauksaimnieki mērķtiecīgāk un bez kavēšanās varētu izmantot dažādus Eiropas Savienības atbalsta pasākumus un finansējumu. Tāpēc arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tā bija viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm lauksaimniecības jomā,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Lai arī Eiropas Komisijas izstrādātā vīzija lauku attīstībai pēc 2020. gada ir vienkāršota un paredz lielākas pašnoteikšanās tiesības savu mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij, pagaidām nav skaidrs, kā būs iespējams visus priekšlikumus īstenot.

Eiropas Komisija norādījusi, ka jāsamazina atšķirības starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā nepasakot, kā to izdarīt. Kā – tas jau nu būtu katras dalībvalsts ziņā. Atbildīgais ministrs uzskata, ka vienlīdzība tiešajos maksājumos jāsasniedz jau 2021. gadā, bet, spriežot pēc nesen notikušās konferences Lauksaimniecības politika pēc 2020. gada, var secināt, ka tas nenotiks tik drīz. Proti, jau tagad redzams, ka 2020. gadā plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts, jo pieaugusi apsaimniekojamā zemes platība un līdz ar to maksājums saruks līdz 182 eiro/ ha. Savukārt ES vidējais līmenis augs līdz 267 eiro/ha, līdz ar to mēs attālināmies no šī vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Lai to sasniegtu, būtu nepieciešami ne vairāk, ne mazāk kā 1,4 miljardi eiro.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete iesniegusi grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu izlīdzināšanai, kuri nosaka, ka neviena dalībvalsts nedrīkstēs saņemt mazāk nekā 80% un vairāk kā 120% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā.

Priekšlikumu iesniegšana EP noslēdzas šonedēļ un tiek paredzēts, ka kopumā tiks iesniegts rekordliels grozījumu skaits. Kalnietes izstrādātos grozījumu piedāvāja parakstīt arī citiem Baltijas valstu deputātiem, lai tādējādi uzsvērtu Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā.

Sandra Kalniete komentē: «Es vēlējos, lai mani kolēģi Lauksaimniecības komitejā redz, ka mēs, Baltijas valstu deputāti no visdažādākajām politiskajām grupām, esam vienoti mūsu zemnieku interešu aizstāvēšanā. Mums ir nepieciešama visaptveroša un taisnīga KLP reforma, jo šā brīža Eiropas lauksaimniecības politika nav ilgtspējīga.» Kalnietes sagatavotos grozījumus no Latvijas deputātiem ir parakstījuši Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

Pirmdien, 6. martā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kurā dalībvalstis diskutēs par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prioritātēm lauksaimniecības attīstībai pēc 2020. gada, informē ZM.

Plānots, ka Eiropas Komisija (EK) 2017. gada otrajā pusē dalībvalstis iepazīstinās ar savu redzējumu par KLP nākotni pēc 2020. gada.

Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāvecina lauku dzīvotspēja un lauku saimniecību konkurētspēja. Viena no mūsu prioritātēm ir pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, nodrošinot taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem, garantējot Eiropas Savienības vidējo tiešo maksājumu līmeni, uzsver Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Zemkopības ministrija uzskata, ka, nosakot finansējuma nepieciešamību tiešajiem maksājumiem, EK ir jāņem vērā aktualizētāka un mūsdienu situācijai atbilstoša informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, kas Latvijā ar katru gadu pieaug.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums kopējās lauksaimniecības politikas reformām pēc 2013. gada šobrīd nav izraisījis iebildumus no ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta, taču to vērtē ar piesardzību, raksta Latvijas Avīze.

«Pirmais EK piedāvājums ir diplomātisks. Pirmās atsauksmes, ko esmu dzirdējusi, liecina par pozitīvu ES dalībvalstu politisko viedokli. Neapmierinātas ir tikai lielās lauksaimnieku organizācijas,» tā aizvadītajā nedēļā publiskoto pirmo EK piedāvājumu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Pagājušajā nedēļā EK sniedza pirmo paziņojumu par KLP reformu, lauksaimniecības atbalstam piedāvājot izvēlēties trīs variantus. Viens no tiem paredz tiešo maksājumu sadalē ieviest vairāk objektivitātes, būtiski nemainot pašreizējo maksājumu sistēmu. Otrais variants piedāvā būtiski mainīt maksājumu sistēmu, nosakot, ka atbalsts lauksaimniekiem varētu sastāvēt no četriem maksājumu veidiem – bāzes likmes, maksājuma par videi draudzīgu saimniekošanu, atbalsta par saimniekošanu īpaši grūtos apstākļos un nomaļās vietās un īpaša maksājuma atsevišķiem ražošanas veidiem, kas būtu stimulējami. Trešais piedāvājums – pakāpeniski atteikties no tiešajiem maksājumiem, tos aizstājot ar specifisku atlīdzību par videi draudzīgu saimniekošanu.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Svarīgi ir atbalstīt tos lauksaimniekus, kam atbalsts ir vajadzīgs, lai tie attīstītos un spētu funkcionēt, tādējādi nodrošinot arī lauku apdzīvotību un lauku infrastruktūras attīstību.

Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka tiešo maksājumu atbalstu nākotnē vajadzētu orientēt uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī ieviest jaunu shēmu mazām lauku saimniecībām. Tāpēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) organizētās darba grupas diskusijā par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013.gada spriests par definīciju un kritērijiem, kas ir aktīvs lauksaimnieks un kas ir maza saimniecība.

Vairākums atzina: nevar domāt individuālā līmenī, jo ir jāatbalsta tie, kam atbalsts ir vajadzīgs – attīstībai un izaugsmei, un ir jāņem vērā Latvijas reālā situācija, kur 90% ir mazas un vidējas saimniecības.

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze - gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

«Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi - tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,» uzsvēra politiķis.