No neiespējamās misijas līdz enerģētiskās neatkarības garantam - tik plašs ir viedokļu spektrs par Eiropas Savienības (ES) 2012. gadā pieņemto Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Tās būtība ir pasākumu kopums, lai ES enerģijas patēriņu līdz 2020. gadam samazinātu par 20%. Direktīva paredz dzīvojamo māju siltināšanu, energoapgādes uzņēmumu efektivitātes vairošanu, regulārus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī energoefektivitātes kritēriju iestrādi publiskajos iepirkumos. Saskaņā ar direktīvu katrai ES dalībvalstij jānodrošina gala patērētājiem energoefektivitātes pasākumi, kas ļautu katru gadu uzkrājoši ietaupīt 1,5% no valstī galapatērētājiem piegādātās enerģijas. Tas nozīmē, ka pirmajā gadā jāietaupa 1,5%, otrajā - 3%, trešajā - 4,5% un tā tālāk, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Latvijā par direktīvas ieviešanas sekām satraukumu paudusi Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija (LSUA), prognozējot, ka siltuma tarifi varētu kāpt pat par 20%. Tas tiek skaidrots ar to, ka saskaņā ar direktīvas prasībām šiem uzņēmumiem būs jāveic investīcijas dzīvojamo māju siltināšanā un šīs izmaksas tiks iekļautas tarifā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs teic, ka tarifu kāpums ir patiesība, taču ne visa. «Energoefektivitātes pasākumu mērķis ir mazināt siltuma patēriņu. Tas nozīmē - ja veikto darbu rezultātā izmaksas par vienu patērēto vienību kāpj, to kompensē tas, ka samazinās patērēto vienību daudzums,» skaidro J. Spiridonovs.
LSUA prezidents un uzņēmuma Bauskas siltums valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rūsis pauž satraukumu, ka energoefektivitātes rezultātā saruks patērēto enerģijas slodžu daudzums un uzņēmums būs vai nu spiests celt tarifus, ja to atļaus regulators, vai nonāks finanšu grūtībās. Viņš skaidro, ka, piemēram, Rīgā vai citās lielajās pilsētās mājsaimniecību patērēto slodžu samazinājumu kompensē jauni pieslēgumi, piemēram, jaunām ražotnēm, taču tas nav iespējams visā Latvijā - daudzviet nekādi jauni pieslēgumi nevar rasties, jo ekonomiskā aktivitāte ir tuvu nullei. Turklāt Bauskas siltums veicis investīcijas, lai varētu nodrošināt lielas slodzes, kuras, kā izrādās, nebūs kur likt. I. Rūsis atzīst, ka risinājumu situācijai neredz un Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu dēvē par neiespējamo misiju..
Auditorkompānija Ernst&Young pēc LSUA pasūtījuma veikusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz siltumapgādes uzņēmumiem un secinājusi, ka tā būs negatīva, jo šie uzņēmumi būs spiesti veikt ieguldījumus māju siltināšanā, kas tiem nebūs rentabli, jo šo investīciju rezultātā siltuma patēriņš ruks un uzņēmumiem būs mazāka peļņa.
Plašāk lasiet pirmdienas, 15. septembra, laikrakstā Diena!