No neiespējamās misijas līdz enerģētiskās neatkarības garantam - tik plašs ir viedokļu spektrs par Eiropas Savienības (ES) 2012. gadā pieņemto Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Tās būtība ir pasākumu kopums, lai ES enerģijas patēriņu līdz 2020. gadam samazinātu par 20%. Direktīva paredz dzīvojamo māju siltināšanu, energoapgādes uzņēmumu efektivitātes vairošanu, regulārus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī energoefektivitātes kritēriju iestrādi publiskajos iepirkumos. Saskaņā ar direktīvu katrai ES dalībvalstij jānodrošina gala patērētājiem energoefektivitātes pasākumi, kas ļautu katru gadu uzkrājoši ietaupīt 1,5% no valstī galapatērētājiem piegādātās enerģijas. Tas nozīmē, ka pirmajā gadā jāietaupa 1,5%, otrajā - 3%, trešajā - 4,5% un tā tālāk, pirmdien raksta laikraksts Diena.