«Investējām energoefektivitātes pasākumos un esam apmierināti,» to DB saka SIA Kokpārstrāde 98 valdes loceklis un līdzīpašnieks Gunārs Dzenis.
Kādēļ jūsu uzņēmumam bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumi?
Darbojamies kokapstrādes nozarē, strādājam uz eksportu. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 16 miljoni eiro gadā. Mēnesī par elektrību vien maksājam ap 70 tūkstošiem eiro. Enerģijas izdevumi ir viena no lielām uzņēmuma izdevumu pozīcijām. Apmēram pirms pieciem gadiem nonācām pie atziņas, ka energoefektivitātes pasākumi noteikti būs nozīmīga iespēja ietaupīt gan energoresursus, gan līdz ar to naudas līdzekļus. Vispirms – renovējot un nosiltinot ēkas. Virkne rūpnīcas ēku bija padomju laikos būvētas, dzelzbetona, ar vāju siltumizolāciju un sliktiem logiem. Tāpēc arī siltuma zudumi, kilovatos rēķinot, bija lieli. Lieki tērējām kurināmo un naudu.
Kas jūs pamudināja pievērsties energoefektivitātes pasākumu īstenošanai?
Ievēroju, ka siltināšanai ir iespēja piesaistīt Eiropas līdzekļus. Tāpēc veicām energoauditu. Mums to veica SIA CMB – konsultēja un daudz ar praktiskiem ieteikumiem palīdzēja šī uzņēmuma vadītājs Artis Dzirkalis. CMB veica gan auditu, gan atspoguļoja ar skaitļiem mūsu potenciālo ieguvumu no energoefektivitātes pasākumu veikšanas. Skaitļi izskatījās labi, un tas mūs motivēja rīkoties tālāk. Turklāt CMB deva arī priekšlikumus, ko darīt un kādi no tā varētu būt ieguvumi, kāds būs periods, kurā tas viss atpelnīsies. Tālāk sekoja mūsu aprēķins, kādi ieguldījumi ir nepieciešami, lai veiktu renovācijas, siltināšanas un citus energoefektivitātes pasākumus. Piesaistot līdzfinansējumu, projekts izskatījās ļoti pozitīvs un visnotaļ akceptējams. Mūsu uzņēmums raugās uz ilgtermiņa stratēģiju, tāpēc nolēmām investēt. Un esam apmierināti.
Kādi darbi tika veikti pimie?
Vispirms nolēmām renovēt un siltināt divas ražošanas ēkas. Jāatzīst, ka vienu ēku jau bijām renovējuši paši pēc savas iniciatīvas iepriekš. Šīs divas ēkas bija nākamās rindas kārtībā. Vārdu sakot, veicām energoauditu, rakstījām projektu, kad to akceptēja, slēdzām līgumu ar firmu, kas veic remontdarbus. Nosiltinājām ar paneļiem un akmens vati angārus, jumta konstrukcijas, tika nomainīti logi.
Vai bez siltināšanas domājāt arī par elektrības taupības pasākumiem?
Jā, otra energoefektivitātes pasākumu pozīcija bija saistīta ar elektrības jomu. Divas transformatoru stacijas mums bija ar vecajiem sadales skapjiem vēl no «Brežņeva laikiem», ja ne vēl senākiem. Lieli skapji, pastiprināti elektrības zudumi uz kontaktiem un pārvadiem. Tāpēc nolēmām transformatoru stacijās nomainīt visus centrālos sadales skapjus. Vēl viena ietaupījuma pozīcija bija apgaismojums ražošanas angāros. Tika uzstādīti LED prožektori, kas ieekonomē vismaz divas, trīs reizes un vairāk.
Vai jūtat jau pirmos rezultātus no šiem pasākumiem, ko veicāt enerģijas taupības jomā?
Ir pagājis gads, kopš noslēdzies šis mūsu projekts. Pēc apkures patēriņiem jūtam, jo mums ir siltuma skaitītāji, ka tiešām ir ļoti ievērojama ekonomija, novēršot siltuma zudumus. Redzam arī elektrības ietaupījumu, īpaši tajā, kas saistīts ar apgaismojumu, bet arī sadales skapju nomaiņa noteikti ir devusi rezultātu.
Daudzi uzņēmumi pašlaik domā par energoaudita veikšanu. Vai energoaudits bija lietderīgs un atmaksājās?
Mūsu uzņēmumā ir labs enerģētiķis, galvenais elektriķis, profesionāla elektriķu komanda. Protams, arī agrāk viņi ir devuši savus ieteikumus elektrības ekonomijas pasākumu veikšanai. Tomēr profesionāls energoaudits sniedz citas iespējas. Vispirms jau specializētai energoaudita veikšanas firmai ir virkne komplicētu mērinstrumentu, kuru mūsu pašu uzņēmuma arsenālā nav. Ir mērījumi, kurus var veikt tikai ar šādiem profesionāliem instrumentiem. Paši mēs to nemākam. Un, ja paši mēs kaut ko nemākam, tad uzticam tiem, kas to māk. Skaidrs, ka energoaudits ir izmaksas. Taču, lai kaut ko ieekonomētu, vispirms ir jāinvestē. Tā ir klasika. Taču, jau kaut kas tiek dokumentēts, tiek veikts audits, bet pēc tam neko neizdara, tad gan tas paliek tikai kā izdevums.
Cik ilgā laikā rēķināt, ka jūsu ieguldījumi atmaksāsies?
Tas ir ilgtermiņš, tie nav divi, trīs gadi. Bet mēs neinvestējam kaut kur, kas atmaksāsies tikai kādos divdesmit gados vai vairāk, kad nav zināms, kas vispār līdz tam notiks. Tie ir saprātīgi termiņi, kuros rēķināmies ar investīciju atdevi. Energoresursu cenas pasaulē pašlaik ir nokritušās. Bet nedomāju, ka šis brīdis būs ilgs. Kopumā energocenām tendence ir kāpjoša.