Jebkura investīcija prasa noteiktu atbildību. Mūsdienu tehnoloģijas nodrošina arvien jaunas investīciju iespējas, kā arī nodrošina samazinājumu izmaksām, kas saistītas ar investīcijām, tādējādi padarot investīcijas pieejamas arī tiem, kam ir mazāk līdzekļu, ko investēt, norāda savstarpējo aizdevumu platformas AS Mintos valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
Investīcijas nozīmē meklēt atbilstošu riska un atdeves profilu. Tāpēc iespēju investēt ieteiktu apsvērt pārdomāti, meklējot tieši sev piemērotākos risinājumus.
Ir vairāki aktīvi, ko iespējams izvēlēties atkarībā no esošajiem līdzekļiem un izvirzītās stratēģijas. Investēt var, sākot pat no neliela naudas daudzuma, lai saprastu, vai konkrētais finanšu instruments ir piemērots. Tāpat ir ļoti būtiski sākt investēt pēc iespējas ātrāk, lai maksimāli realizētu salikto procentu spēku, pelnot procentus no procentu ieņēmumiem. Tā kā cilvēki M. Šultem regulāri jautā, kur vislabāk investēt esošos līdzekļus, viņš piedāvā piecus ieteikumus, kur būtu vērtīgi investēt nākamajā gadā.
Galerijā augstāk iespējams ielūkoties, kur M. Šulte iesaka ieguldīt!
#1/5
Izglītība
Pirms veikt nopietnas investīcijas, es ieteiktu investēt izglītībā un vispirms izglītot sevi. Nav pat būtiski, vai tā ir informācija par investīcijām, vai par kādu citu tēmu, galvenais ir pats izglītošanās process. Laba izglītība paver iespējas nākotnē, un tas ir viens no drošākajiem investīciju veidiem, vērtējot plānoto atdevi. Tomēr būtu jāņem vērā, ka laba izglītība vien nenodrošina darbavietu un nesniedz garantijas kādā brīdī nezaudēt darbu.
Šodien izglītība prasa daudz mazāk papildu līdzekļu, nekā sākotnēji varētu šķist, jo izglītībā var investēt ne tikai mācoties klātienē, bet arī iegādājoties grāmatu pašmācībai, piedaloties dažādos online kursos vai izmantojot citus viegli pieejamos resursus internetā. Piemēram, masveida tiešsaistes atvērtie kursi jeb MOOCs (Massive Open Online Course), kas ir pieejami tādās tehnoloģiju platformās kā Udacity, edX vai Coursera, nodrošina iespēju daudz plašākai auditorijai par krietni zemākām izmaksām nekā būtu jāmaksā, mācoties klātienē, iegūt augsta līmeņa zināšanas no tādām pasaulē atzītām skolām kā MIT, Harvard vai Berkeley.
Laba investīcija ietver jebkuru jaunu zināšanu kopumu, kas var būt gan valoda, gan jauna datora programma vai prasme izgatavot jaunu ierīci, turklāt šī investīcija var sākties kā vienkārša vēlme kaut ko apgūt bez papildu komerciāla nolūka. Investējot izglītībā, cilvēks saņem 3 būtiskus ieguvumus. Pirmkārt, tas sniedz morālo gandarījumu. Otrkārt, tā ir iespēja apgūt jaunas iemaņas. Tas palīdzēs nākotnē, jo šobrīd mēs pat, iespējams, nezinām, kuras būs tās funkcijas vai zināšanas, kas cilvēkiem būs nepieciešamas pēc 10 vai 15 gadiem. Trešais, bet ne mazsvarīgākais aspekts, investējot izglītībā, ir esošo lietu novērtēšana no jauna skata punkta, kas palīdz atrast aizvien labākus risinājumus un pilnveidot esošo sniegumu dažādās dzīves jomās.
#2/5
Zeme
Zeme ir viena no labākajām investīcijām, tomēr jāuzsver, ka šis investīcijas veids ir piemērots cilvēkiem, kas plāno savas darbības ilgtermiņā. Zemes vērtības pieaugums nākotnē ir saistīts ar pārapdzīvotību. Zeme daudzās valstīs kļūst aizvien ierobežotāks resurss, līdz ar to celtnes tiek celtas aizvien augstākas.
Tādas pilsētas kā Londona, Ņujorka, Mumbaja ir uzskatāmi piemēri cilvēku lielajam skaitam un zemes vērtībai. Ne velti Ķīna tik aktīvi jau šobrīd būvē salas jūrā, savukārt Indijā, Mumbajā, lielu daļu pilsētas veido no jauna sabērta zeme Arābu jūrā. Tādējādi tiek nodrošināta pilsētas paplašināšanās. Atsaucoties uz žurnāla Spiegel 2015. gadā analizēto ANO prognozi par iedzīvotāju skaita izmaiņām, secināts, ka 2100. gadā uz planētas dzīvos aptuveni 11,2–16,6 miljardi cilvēku. Tas nozīmē, ka zemes vērtība ik gadu pieaugs.
#3/5
Uzņēmumu akcijas
Protams, ir dažādi uzņēmumi, kuru akcijās iespējams investēt, tomēr vēlētos īpaši izcelt uzņēmumus, kas darbojas pārtikas un tehnoloģiju nozarēs. Pārtika, tāpat kā zeme, kļūs aizvien pieprasītāka tieši iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ. Piemēram, jau šobrīd dažādi start-up uzņēmumi radikāli maina to, kā mēs domājam par pārtiku, izgudrojot un piedāvājot jaunus produktus, kas ir maksimāli viegli lietojami un nodrošina sabalansētu un pietiekamu barojošo vērtību.
Tas nozīmē, ka tehnoloģiju straujā attīstība atvieglo un turpinās atvieglot cilvēku dzīvi arī turpmāk. Savukārt dažādi tehnoloģiju uzņēmumi, no kuriem vairums vēl pat nav izveidoti, piedāvās pakalpojumus, ko lietos arvien lielāks cilvēku skaits. Šobrīd mēs pat nezinām, kādi pakalpojumu veidi nākotnē būs nepieciešami, bet, manuprāt, tos visus varēs piedāvāt ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Lielu potenciālu saskatu virtuālās realitātes industrijā, kas ar tehnoloģiju palīdzību jau tagad veido reālai dzīvei ļoti pietuvinātu paralēlo pasauli, kura tiek nodota cilvēkiem caur viņu maņām. Šī nozare attīstās strauji, un arī nākotnē tās attīstība turpināsies straujiem soļiem. Nav aiz kalniem brīdis, kad virtuālās pasaules un reālās pasaules robežas saplūdīs – aizraujoši, bet tajā pašā laikā arī nedaudz baisi, kādas pārmaiņas tas radīs.
Pozitīvi, ka ar uzņēmumu akcijām iespējams veidot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa investīcijas, līdz ar to cilvēks var izvēlēties sev piemērotāko variantu. Jārēķinās, ka investēšana akcijās prasa pacietību, nemitīgu sekošanu līdzi izvirzītajai stratēģijai, un jo īpaši psiholoģiskā noturību rīkoties racionāli, kas, kā pierādīts lielākajā daļā gadījumu, nav investoru stiprā puse.
#4/5
Investīciju fondi
Investēšana fondos ir salīdzinoši vieglāka, tomēr arī tai, protams, nepieciešama izpēte un jāizvēlas atbilstošākais investīciju fonds. Manuprāt, tādi investīciju fondi, kas seko kādam konkrētam tirgum (tracker funds), ir laba izvēle, jo investējot būs mazākas komisijas izmaksas, un tas arī neprasīs pārlieku lielu iedziļināšanos. Mūžam tiek diskutēts par to, kurš investīciju veids ir labāks – aktīvais vai pasīvais. Tomēr arvien vairāk ekspertu sliecas par labu pasīvai investēšanai, kas nemēģina pārspēt tirgu un ļauj ietaupīt uz komisijas izmaksām.
Kopumā investēšana fondos rezultējas sabalansētā atdevē, tomēr jārēķinās, ka papildus nepieciešams veikt maksājumus par konkrēto fondu uzturēšanu, līdz ar to arī atdeve būs mazāka.
Taču jāņem vērā, ka pastāvīgi notiek pārmaiņas. Tehnoloģiju attīstība un ienākšana tirgū attīsta šo procesu, padarot investēšanu lētāku un pieejamāku. Tas nozīmē, ka iespējams sākt investēt ar ievērojami mazākām summām. Tādi jauni pakalpojumi kā Betterment un Wealthfront, kas piedāvā automatizētus investīciju pārvaldes pakalpojumus, padara investēšanu maksimāli pieejamu visiem.
#5/5
Augsta ienesīguma investīcijas
Augsts ienesīgums, protams, nozīmē arī augstāku risku. Pie augsta ienesīguma investīcijām pieskaitāmas augsta riska pakāpes obligācijas (junk bonds) un akcijas, nekustamo īpašumu investīciju trasti. Papildus minētajam savu nozīmību finanšu pakalpojumu sektorā arvien vairāk pierāda arī tādas jaunas aktīvu klases kā kolektīvā finansēšana (crowdfunding) un savstarpējie aizdevumi (peer-to-peer lending).
Kolektīvas finansēšanas platformās ar interneta starpniecību jebkurš var finansiāli atbalstīt kāda cita cilvēka vēlmes īstenošanu dzīvē. Pagājušā gadā šādā veidā tika savākti 2.66 miljardi ASV dolāru. Lielākās platformas šajā jomā ir Kickstarter un Indiegogo. Tieši ar Kickstarter palīdzību Latvijas uzsācējbiznesa veiksmes stāsts AirDog savāca 1,3 miljonus ASV dolārus, lai 2014. gada vidū sāktu pašsekojošu bezpilota lidaparātu ražošanu.
Savukārt savstarpējo aizdevumu platformas palīdz vienuviet satikties investoriem un aizņēmējiem. Tas nozīmē, ka investori, kuri vēlas investēt brīvos līdzekļus, sastopas ar aizņēmējiem, kuriem ir nepieciešami līdzekļi savu mērķu īstenošanai. Šādas, uz tehnoloģijām balstītas, platformas piedāvā ne tikai jaunu aktīvu klasi ierindas investoriem, bet arī būtiski samazina izmaksas un līdz ar to nodrošina iespēju investēt ar krietni mazākām summām, kas nav mērāmas vairākos tūkstošos eiro. Savstarpējo aizdevumu industrija ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, sasniedzot gandrīz 25 miljardus ASV dolāru finansēto kredītu apjomu 2014. gadā, kas, pēc Morgan Stanley bāzes prognozēm, pieaugs līdz 290 miljardiem 2020. gadā.