Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.
Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.
- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?
Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.
- Raksturojiet to mirkli, kad cilvēks saprot, ka vairs nevēlas strādāt citu pakļautībā, bet gan dibint pats savu uzņēmumu?
Tas ir atkarīgs no katra cilvēka psiholoģiskajām īpašībām. Lai noskaidrotu precīzas atbildes, jājautā pašiem uzņēmējiem. Es varu izteikt tikai savus minējumus. Domāju, ka tie cilvēki, kas ir aktīvi, ar iniciatīvu, turklāt viņiem ir pietiekami liela drosme, īsāk sakot, uzņēmīgi cilvēki, kas nebaidās, agrāk vai vēlāk, tad, kad ir savākuši zināmu līmeni ar praktiskajām un teorētiskajām zināšanām attiecīgajā jomā, izvēlas uzsākt paši savu biznesu. Bieži vien ir tā, ka cilvēks strādā kādā jomā, bet vadība viņam neļauj pilnībā izpausties. Tad rodas domas, kāpēc man jāstrādā citiem, ja es varu pats to visu darīt. Parasti ir tā, ka tieši šajā jomā uzsāk arī savu biznesu. Ļoti reti ir tādi gadījumi, ka strādā algotu darbu un pēc tam savu biznesu uzsāk pilnīgi svešā jomā. Kā jau teicu, ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka psiholoģiskajām īpašībām - ja cilvēks ir apmierināts ar algu un darbu, kas viņam jādara, tad ir jābūt kaut kādam impulsam izrauties no tā loka ārā, jo savā biznesā ir jāriskē, jādomā. Atalgotā darbā tomēr ir vieglāk - nav tik plašs jautājumu spektrs jārisina. Teortiski katrs to var, ja tikai ir zināšanas un uzņēmība.
- Kādi, pēc Jūsu domām, ir uzņēmējdarbību aktivizējošie un bremzējošie faktori patlaban Latvijā? Vai tiek veikti kaut kādi uzņēmumu dibināšanu veicinoši pasākumi un vai tādus vajadzētu?
Tādus pasākumus noteikti vajadzētu un tādi arī tiek veikti. Regulāri notiek pētījumi, kuru ietvaros tiek noskaidrots, kādi, raugoties no uzņēmēju viedokļa, ir bremzējošie faktori Latvijā, kas kavē uzņēmējdarbību. Šo jautājumu risināšana ir Ekonomikas ministrijas kompetences joma, ar kuru aktīvi strādā gan pati ministrija, gan ēkas, kur atrodas Uzņēmumu reģistrs, saimnieki - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiek veikti arī vairāki aktivizējošie pasākumu. Pirmkārt, valdības līmenī regulāri tiek sagatavots uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns. Tajā ir virkne pasākumu, kuri tiek definēti, atbilstoši gan uzņēmēju ieteikumiem, gan valsts iestāžu viedokļiem. Pasaules banka to ir atzinusi par ļoti labu praksi. Latvija ir viena no nedaudzajām vietām, kur ļoti veiksmīga dialoga ceļā veido šādu plānu un to realizē. Tāpat - kā uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi - jāmin arī finanšu atbalsta instrumenti, Eiropas Savienības finanses, Latvijas Garantiju aģentūras piedāvātās iespējas un citi.
Tas ir pasākumu kopums, kas ir ļoti nepieciešams. Tas darbs nekad nebeigsies. Mums vajadzēs visu laiku strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības vide būtu maksimāli laba, pretīmnākoša un izdevīga, īpaši tādēļ, ka mēs esam Eiropas kopējā telpā. Uzņēmumu reģistra kompetence šajā ziņā ir šaurāka - mūsu uzdevus ir radīt visus priekšnoteikumus, lai biznesa uzsākšana būtu maksimāli vienkārša. Par cilvēku parasti pirmais iespaids ir ļoti svarīgs. Līdzīgi ir arī uzņēmējdarbībā. Ja cilvēks, reģistrējot uzņēmumu, saskartos ar sarežģtām birokrātiskām procedūrām, kuras viņš nesaprot, tad daļa teiktu - labāk, nē - ja tā tas viss sākas, kas vēl tur tālāk būs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jau pašā sākumā neatsistu cilvēkam vēlmi nodarboties ar biznesu. Šobrīd biznesa uzsākšana, manuprāt, ir ļoti vienkārša.
Runājot par bremzējošajiem faktoriem, jāmin vairāki momenti. Pirmkārt, Latvijā - kā tas ir raksturīgs arī citām postsociālisma valstīm - ir brīžam nevajadzīgs imperatīvais regulējums. Ir tendence uzņēmējam pateikt priekšā, kā viņam ir noteikti jārīkojas. No teorijas viedokļa cilvēkiem biznesā ir jāļauj maksimāla rīcības brīvība un imperatīvi ir jāmēģina regulēt tikai tās jomas, kuras skar citu sabiedrības locekļu intereses. Piemēram, nesenie bēdīgie notikumi ar ugunsgrēku Alsungā liecina, ka tā ir joma, kur nepieciešams ļoti stingri un imperatīvi pateikt arī uzņēmējiem, ka ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas. Ir jomas, kur vajag jaukties iekšā, bet biznesa veikšanas procesā nu gan valstij vajadzētu pēc iespējas mazāk iesaistīties. Manuprāt, šur tur pašlaik valsts ar savu regulējumu par daudz iejaucas.
Otrkārt, regulējums, kas skar biznesu, pārāk bieži mainās. Mainība ir tik bieža un nepārskatāma, ka uzņēmējam ir neadekvāti daudz laika jāvelta, lai saprastu, kādi ir spēles noteikumi, turklāt viņam ir jāstrādā lielas nenoteiktības apstākļos. Skaidri spēles noteikumi ilgākam laika periodam no attīstības viedokļa jebkurā jomā ir ļoti svarīgi un nešaubīgi tas pats ir biznesā.
Treškārt, bieži vien ir neadekvāta kontroles iestāžu darbība, kad prasības tiek pārspīlētas - bieži vien tiek kontrolēts tas, ko nemaz nevajadzētu kontrolēt un tai pat laikā lietas, kuras vajadzētu kontrolēt, nemaz netiek kontrolētas. Bet es domāju, ka tas viss ir attīstības posm, un lēnām jau iet uz labo pusi.
- Jūs minējāt imperatīvo regulējumu, miniet kādu piemēru, kur valsts patlaban pārāk jaucas uzņēmējdarbībā.
Kā piemēru varu minēt Komerclikumu, kurā ir normas, kas, manuprāt, nevajadzīgi imperatīvi vienu otru jautājumu noregulē. Piemēram, ir paredzēts, ka akciju sabiedrībās obligāti jābūt padomei, bet, ja akciju sabiedrībā ir tikai daži akcionāri, tad padomes loma nav nekāda lielā. Cita lieta, protams, ja akcijas tiek kotētas biržā. Tad droši vien šādas normas ievērošana ir nepieciešama, bet citos gadījumos es neredzu vajadzību. Tomēr likumdevējs imperatīvi ir pateicis, ka vajag. Komerclikums arī nosaka, kas obligāti ir jāraksta uzņēmuma statūtos. Bet bieži vien mēs nepadomājam, kāda jēga ir imperatīvi pateikt, ko uzņēmējam darīt - ja nu viņš izdomā kādu muļķību - pats būs vainīgs, tāpēc jau viņš ir uzņēmējs.
- Kas ir būtiskākais, kas pirms uzņēmuma reģistrācijas jāņem vērā topošajiem uzņēmējiem?
Pirmkārt, ir jāsaprot - īstenībā tas ir sarežģītākais, ko cilvēks taisās darīt. Var ļoti viegli noreģistrēt uzņēmumu, bet ja nav idejas, kā to naudu pelnīt, tad tam nav nekādas jēgas. Līdz ar to pirmais, kas ir nepieciešams, - biznesa plāns, jo tas, ka man uz galda stāv SIA reģistrācijas apliecība, nekādā veidā negarantē to, ka man bizness izdosies.
Otrkārt, raugoties no juridiskā viedokļa, ir jāizdomā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties, vai reģistrēties kā individuālam komersantam, vai varbūt tikai kā individuālā darba veicējam bez reģistrācijas komercreģistrā, vai arī dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tās ir trīs lielās izvēles, ja runājam par maziem uzņēmumiem. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka vienkāršāk ir reģistrēties kā individuālajam komersantam, Latvijā ir tendence, ka cilvēki aizvien vairk izvēlas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Tādā veidā mazinās risks - cilvēks biznesam nošķir daļu savas mantas, ar kuru viņš riskē, bet pārējais, kas viņam pieder - māja, dzīvoklis, zeme, ja tas ir palicis viņam kā fiziskai personai, tad ar to viņš neriskē. No riska viedokļa daudz prātīgāk ir dibināt tieši SIA. Turklāt ir arī virkne darbības veidu, kur ir jāsaņem licences, un vēl pirms kāda laika bija daudzas jomas, kur licenci varēja saņemt tikai tad, ja ir SIA statuss. Populārākā uzņēmējdarbības forma neapšaubāmi Latvijā ir SIA - vairāk nekā 90% jauno uzņēmēju izvēlas šo formu - un es arī aicinu domāt šajā virzienā.
- Cik no reģistrētajiem uzņēmumiem pašlaik Latvijā aktīvi strādā? Kādēļ ir tādi uzņēmumi, kas tiek reģistrēti, bet komercdarbību neveic?
To, cik no reģistrētajiem uzņēmumiem aktīvi strādā, precīzi pateikt ir ļoti sarežģīti, tomēr ir skaidrs, ka aktīvi strādā tikai daļa. Varētu spriest pēc iesniegtajiem gada pārskatiem, kas bija pāri par 60 tūkstošiem, tomēr - no otras puses - dažkārt ir redzams, ka pārskats ir iesniegts, bet nekāda aktivitāte uzņēmumā nenotiek. Līdz ar to daļa no šiem uzņēmumiem ir jāskaita nost. Tai pat laikā jāpluso klāt vēl daļa uzņēmumu, kuri strādā, bet gada pārskati tiem nav jāiesniedz. Tā kā tas skaits varētu būt ap 60 tūkstošiem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai daļa uzņēmumu strādā - viena daļa ir tādi, kuriem biznesa plāns kaut kādu iemeslu dēļ ir izjucis. Doma ir bijusi laba, bet kaut kas kaut kādu iemeslu dēļ nav sanācis, vai nu nav iegūts finansējums, vai izrādījies, ka tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Aptuveni puse no tiem, kas juridiski uzsāk biznesu, turpina strādāt. Tas ir tā, kā makšķērējot - vizuli tu iemet ūdenī, bet ne jau katra metiena rezultātā zivs pieķeras. Tas ir atkarīgs no vairkiem faktoriem un ir daudzas reizes, kad jāiemet tā makšķere iekšā un jāizvelk tas vizulis ārā, bet pa tukšo. Te arī ir līdzīgi - dažreiz bizness aiziet un citreiz neaiziet.
- Vai neizdevies biznesa plāns ir vienīgais iemesls?
Nē, ir vēl citi iemesli. Ir tādas situācijas, kad tiek reģistrētas sabiedrības, kuru patiesais nolūks nav nodarboties ar komercdarbību. Nav noslēpums, ka bieži vien cilvēki ir arī negodprātīgi un mēģina visādos veidos naudu iegūt nelikumīgā ceļā. Piemēram, tiek reģistrētas sabiedrības, lai izveidotu kādas noziedzīgas shēmas, lai atmazgātu naudu, izkrāptu no valsts pievienotās vērtbas nodokli, vai piesegtu kaut kādas citas noziedzīgas darbības, piemēram, kontrabandu. Tiek arī izmantota likuma nepilnība - sabiedrības tiek dibinātas, nevis, lai nodarbotos ar komercdarbību vai noziedzīgām darbībām, bet gan tādēļ, lai caur tām veiktu tirdzniecību ar īpašumiem. Tas ir diezgan raksturīgi Latvijai. Šādas sabiedrības juridiski eksistē, bet aktīvu komercdarbību neveic - uz to vārda tiek nofiksēts īpašums, piemēram, mašīnas vai nekustamais īpašums, un, pārdodot šīs sabiedrības, pie cita īpašnieka pāriet arī konkrētais īpašums.
- Pirms kāda laika medijos tika aktualizēts jautājums par bezpajumtnieku izmantošanu uzņēmējdarbībā? Vai un kā šī problēma tika/tiek novērsta un cik tā ir aktuāla patlaban?
Tas jautājums ir diezgan sarežģīts, jo grūti pateikt, kā pašā sākumā pie reģistrācijas noteikt, kurš ir tas bezpajumtnieks. Parasti, kad par šīm tēmām runā plašsaziņas līdzekļos, tad nofotografē vai nofilmē kādu kadru, par kura statusu nevienam šaubas nerodas. Tomēr realitātē nenotiek tā, ka pilnīgi deklasēts elements nāk uz reģistru un gatavojas uz sava vārda reģistrēt uzņēmumu. Skaidrs, ka šos cilvēkus turpina izmantot negodprātīgos nolūkos - sarunā ar viņiem, lai viņi kļūst par amatpersonām sabiedrībās, paraksta dokumentus, un vēlāk visa vaina gulstas uz viņiem. Šī problēma joprojām ir aktuāla un tā īstenībā ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Ko darīt? Tā vienkāršoti šķiet, - ja šādus uzņēmumus nereģistrētu, tad viss būtu kārtībā. Tomēr bieži vien nevar viennozīmigi pateikt, ka tieši šis ir tas gadījums, turklāt jebkurai fiziskai personai, lai cik tas šķistu jocīgi cilvēkiem bez jurista izglītības, ir tiesības - ja vien tās nav noņemtas. Vienalga, kādu dzīvesveidu šis cilvēks piekopj - kārtīgāku vai ne tik kārtīgu, šis tiesību apjoms viņam tāpat ir. Demokrātiskā valstī viņam neļaut kļūt par uzņēmuma dibinātāju vai amatpersonu tāpēc vien, ka izskatās - viņš mazliet par daudz dzer, nevar, pretējā gadījumā mēs staigāsim pa Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Likums mums tagad ļauj, tad, kad mēs apliecinām parakstus dibinātājiem un amatpersonām, to nedarīt, ja mums nav pārliecības, ka tāda ir šī cilvēka griba. Piemēram, viņš ir atnācis uz reģistru un viņam pašam nav skaidrs, ko viņš vispār grib, jo kāds ir pateicis, ka jāatnāk un kaut kas jāparaksta. Tādos gadījumos mēs varam šādi rīkoties, bet tādi patiešām ir reti. Sliktākais ir tas, ka šādi cilvēki netiek sodīti. Varbūt cietumā uzreiz viņus nevajadzētu sēdināt, jo daži to, iespējams, pat vēlētos, bet vajadzētu noteikt aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Skaidrs, ka šī tendence, izmantot bezpajumtniekus, turpināsies, bet, manuprāt, aktīvāk veicot analītisko un operatīvo darbu mēs vairāk tiktu pie tiem cilvēkiem, kas bezpajumtniekus izmanto savās shēmās. Tā ir valsts pārvaldes kompetence. Valstij ir kontroles iestādes, kuru funkcijās ietilpst arī šādu uzdevumu veikšana. Šajā ziņā vēl ir daudz darāmā, daudz kas jau notiek, bet tas darbs ir jāattīsta un jāturpina.
- Pagājušā gada sākumā Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests paziņoja par sadarbību fiktīvās uzņēmējdarbbas apkarošanā. Kā izpaudās šī sadarbība, kādi ir rezultāti un plāni turpmākai rīcībai?
Būtiskākais, ka ir sagatavoti normatīvo aktu projekti tam, lai, konstatējot fiktīvās uzņēmējdarbības situācijas, ātri varētu apturēt sabiedrību darbību. Pašlaik šie projekti ir skaņošanas stadijā, bet, manuprāt, tas būs labs instruments, lai ātri no aprites izslēgtu tos uzņēmumus, kur, veicot pārbaudes, tiek konstatēts, ka viengais īpašnieks un vadītājs ir bezpajumtnieks, kurš nesaprot, par ko ir runa. Šādos gadījumos ir jābūt mehānismam, lai šādu sabiedrību izslēgtu no spēles maksimāli ātri. Šobrīd to nav iespējams izdarīt. Precīzi, kad stāsies spēkā šie normatīvie akti, grūti pateikt. Es personīgi ceru, ka tas varētu notikt pusgada laikā.
- Kādu nozaru uzņēmumi pēdējā laikā Latvijā tiek reģistrēti visvairāk? Par ko tas liecina?
Uz šo jautājumu es nevarēšu atbildēt, jo darbības veidu norādīšana, reģistrējot uzņēmumu, pēc likuma šobrīd nav obligāta - daļa uzņēmēju to norāda, daļa nenorāda. Turklāt bieži vien norādītie darbības veidi ir ļoti vispārīgi, piemēram, ir sabiedrības, kas norāda, ka nodarbosies, sākot ar sabiedrisko ēdināšanu un beidzot ar ieroču tirdzniecību.
- Kādēļ netiek prasīts norādīt uzņēmuma darbošanās veidu?
Tieši par šo jautājumu patlaban noris diskusija, vai likumu nevajadzētu grozīt. Iespējams, turpmāk darbības veids būs jānorāda. Savulaik statūtos uzņēmuma darbības veidi bija jānorāda, bet Latvijā bija aizsākusies absolūti neadekvāta prakse - pastāvēja uzskats, ka, ja sabiedrība ir norādījusi darbības veidu, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, tad ar neko citu tā nedrkst nodarboties. Diemžēl šāda prakse - es ceru, ka šobrīd tāda vairs nav - bija daudzviet pie licenšu izsniegšanas. Komisija skatījās, vai sabiedrības statūtos konkrētais darbības veids ir norādīts. Ja nebija, tad licenci neizsniedza. Tam īstenībā nav nekāda juridiska pamata. Privāttiesībās ir pamatprincips, ko vajadzētu lieliem burtiem visiem pie sienas turēt, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Tas nozīmē, ka, pat ja SIA īpašnieks ir norādījis statūtos, ka viņš nodarbosies ar sabiedrisko ēdināšanu, viņš īstenībā var nodarboties ar pilnīgi visu, kas nav aizliegts. Audzinošos nolūkos šī obligātā prasība tika izņemta.
- Lūdzu, raksturojiet, kā notiek uzņēmuma reģistrācija - ar cik ilgu laiku un kādām izmaksām ir jārēķinās? Kādi ir UR plāni, lai atvieglotu uzņēmumu reģistrāciju?
SIA reģistrācijas gadījumā cilvēkam ir jāsagatavo dokumentācija un statūti. Lai to izdarītu, ir vairāki veidi: var iet pie juristiem, lai viņi palīdz, var nākt uz reģistru, jautāt, lai palīdz uzrakstīt - tas gan maksā naudu - un trešais ceļš, ko daudzi lieto un kas arī būtu pareizākais - izmantot Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapas iespējas. Mūsu interneta mājaslapā ir pieejams gan visu iesniedzamo dokumentu uzskaitījums, gan šo dokumentu paraugi aizpildītā un neaizpildītā formā. Es ar pārliecību varu apgalvot, ka, lai sagatavotu uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus, nav nepieciešama juridiskā izglītība - to mierīgi var izdarīt pat vidusskolnieks. Arī gadījumā, ja dokumentos ir kļūda, atsakot šo reģistrāciju, lēmumā tiks norādīts, kas ir jāpilnveido. Līdz ar to atliek tikai paņemt šo lēmumu kā špikeri, pilnveidot un iesniegt atkal. Viena īpašnieka SIA gadījumā, ja nekad ar šiem dokumentiem nav bijusi saskarsme, es domāju stundu ilgs laiks aizpildīšanai ir pilnbā pieteikams. Ja tas jau ir darīts - tad aptuveni 20 minūtes.
SIA reģistrācijas gadījumā ir jāapmaksā pamatkapitāls - vismaz divu tūkstošu latu apmērā, bet var paredzēt, ka līdz reģistrācijai obligāti tiek apmaksāti vismaz 50%. Ir divi veidi, kā to izdarīt - vai nu iet uz banku, atvērt pagaidu kontu, iemaksāt naudu un paņemt izziņu, vai ieguldīt mantisko ieguldījumu. Atvērt bankā kontu un paņemt izziņu, es domāju, prot ikviens.
Tālākajā procesā visi dokumenti jāsniedz uz reģistrāciju. Paraksts uz reģistrācijas pieteikuma ir jāapliecina pie zvērināta notāra, bet, ja ir viens dibinātājs, tad kopš pagājušā gada jūlija, cilvēks ar visiem dokumentiem var nākt uz Uzņēmumu reģistru un mūsu cilvēki apliecinās parakstu. Viena īpašnieka SIA gadījumā process ir ļoti vienkāršs. Iesniedzot dokumentus, ir jāsamaksā valsts nodeva- 100 lati, kā arī par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis - 24lati. Paraksta apliecināšana maksā aptuveni piecus latus.
Saskaņā ar likumu mums dokumenti ir jāizskata trīs darbadienu laikā. Pagājušajā gadā vidējais dokumentu izskatīšanas laiks bija 2,7 darbadienas. Ja lēnām viss tiek darīts, tad var teikt, ka, ja es pirmdien no rīta pieceļos ar domu, ka man vajadzētu nodibināt savu SIA, tad piektdien es jau varu dzert šampanieti, svinot uzņēmuma reģistrāciju.
Mēs pastāvīgi virzāmies uz to, lai reģistrācija kļūtu vēl vienkāršāka. Sākot ar šā gada 1.oktobri, viena īpašnieka SIA un individuālā komersanta gadījumā plānojam nodrošināt tūlītēju reģistrāciju. Tas nozīmē, ka cilvēks ar pasi kabatā un dokumentiem atnāk uz reģistru un aiziet prom ar reģistrācijas apliecību. Mēs turpināsim darbu arī pie tā, lai samazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu. Mana nākotnes vīzija ir tāda, ka viena īpašnieka SIA gadījumā reģistrācijas pamatā varētu būt tikai viens dokuments. Trešais solis, kdā veidā reģistrācija tiks atvieglota - iespēja lietas kārtot, izmantojot elektroniskos dokumentus. Šī attīstība notiek un mēs ceram, ka sāks strādāt drošā elektroniskā paraksta ideja. Reģistrāciju veikšana, izmantojot elektronisko parakstu, ir izdevīga gan mums, gan uzņēmējiem. Tas ir nopietns attīstības virziens un, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad piecu gadu periodā es ceru, ka vismaz puse no visiem dokumentiem mums būs elektroniski iesniegti.
- Vai atvieglota reģistrācija nerada risku?
Viss ir atkarīgs no tā, uz kāda rēķina tiek nodrošināts ātrums. Ja ātrums tiktu nodrošināts uz tā rēķina, ka mēs kaut ko nepārbaudām no tā, ko vajadzētu pārbaudīt, tad - jā, tad risks varētu rasties, bet pie mums ātrums tiek panākts ar pareizu darba organizāciju. Ir laiks, kas ir nepieciešams, lai dokumentus izskatītu, un ir laiks, cik ilgi dokuments guļ iestādē neskatīts. Parasti ir tā, ka tas kādu laiku iestādē noguļ, tad cilvēks to skata un stundas laikā izskata. Bet tas, vai papīrs divas nedēļas guļ vai neguļ, drošību nekādā veidā neietekmē. Tas ir elementārs darba organizācijas jautājums. Ir jāpanāk, lai papīrs ienāk, tas uzreiz tiek izskatīts un iet prom, lai nav visu laiku tas pastāvīgais uzkrājums. Es ar pārliecību varu teikt, ka tas, kādā veidā mēs varam nodrošināt ātrumu, ne mazākajā veidā nerada risku, ka vairojas pelēkā uzņēmējdarbība, jo tam nav nekāda sakara. Mēs esam gājuši šķietami neiespējamā virzienā, jo esam panākuši izskatīšanas ātrumu un paralēli esam pastiprinājuši visas pārbaudes. Bailes par to, ka ātrums rada kaut kādas problēmas ir absolūti nepamatotas.
- Kādi bija būtiskākie notikumi UR pagājušajā gadā un vai jauninājumi gaidāmi arī šogad?
Jūlijā aizsākām parakstu apliecināšanu. Ļoti būtisks solis bija arī tas, ka informāciju no Komercreģistra sākām sniegt tūliņ, piemēram, cilvēks atnāk pēc izziņas par pārstāvības tiesībām kādai SIA un uzreiz var iegūt šo izziņu. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo mūsu galvenā funkcija ir nodrošināt informācijas pieejamību.
Šogad, kā jau minēju, plānojam tūlītēju reģistrāciju, kā arī elektroniskos pieteikumus. Patlaban testējam elektronisko dokumentu iesniegšanas sistēmu. Tādējādi cilvēks pieteikumu varēs aizpildīt interneta versijā, kā rezultātā informācija, kas tiks atsūtīta Uzņēmumu reģistram, uzreiz automātiski tiks ievietota datubāzē. Tādējādi mums vairs nevajadzēs informāciju no statūtiem ievadīt reģistrā. Tas būs būtiski tieši no resursu un laika ekonomijas viedokļa.
- Kā šobrīd veicas ar uzņēmumu arhīva digitalizāciju?
No šā gada, atbilstoši Eiropas prasībām, mums ir jānodrošina iespēja, ka cilvēks dokumentus var pieprasīt arī elektroniskā formā. Vienīgais veids, kā to izdarīt - tos dokumentus, kas ir papīra formātā, pārveidot elektroniskā. Pagājušā gada otrajā pusē tika veikts liels darbs, lai šim procesam sagatavotos un sākām dokumentu skenēšanu. Šogad sākām skenēt visu informāciju par jaundibinātajiem komersantiem un arī pieprasījumi tiek izsniegti elektroniski.
Nākotnē plānots, ka uzņēmumu lietas varēs skatīties ar datora palīdzību, kas būs daudz drošāk, kā arī nodrošinās to, ka vienu lietu varēs skatīties vairāki cilvēki vienlaicīgi.
Šogad vasarā pirms Jāņiem notiks Eiropas Komercreģistru foruma jubilejas pasākums. Foruma ietvaros katru gadu sanāk kopā visu Eiropas valstu komercreģistru iestāžu pārstāvji, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un vienotos par kopējām nostādnēm. Pirmā Eiropas Komercreģistru foruma sēde notika Rīgā pirms desmit gadiem, šogad tā atkal būs Rīgā. Jūnijā pie mums viesosies visu Eiropas valstu komercreģistru pārstāvji un stāstīs par saviem sasniegumiem, priekšlikumiem, idejām, ko vajadzētu mainīt. Šīs konferences moto ir: "Komercreģistri strādā elektroniski." Tas ir jauns izaicinājums.
- Kad dokumentu skenēšana varētu noslēgties?
Es stipri šaubos, vai mēs mēģināsim to procesu pabeigt. Tas būs nepārtraukts, jo nāks jaunas lietas, kas būs jāskenē. Bet, ja ir runa par arhīvu, tad patiesībā es šobrīd neesmu pārliecināts, vai mēs mēģināsim noskenēt visas lietas. Jautājums, vai ir jēga saskenēt visas tās lietas, kuras sen nevienu neinteresē, kuras netiek cilātas un guļ plauktā. Ieskanēt milzīgus kalnus ar papīriem nav lēti un tas ir arī ievērojams darba apjoms, jo kopā ir reģistrēti pāri par 200 000 uzņēmumu.
Daži no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem:
SIA Diena pirms Jāņu nakts;
SIA No nekā nekas nerodas;
SIA Pieci ezeri kur vilcenei dzert;
Individuālais uzņēmums Mans Krikumiņš;
Individuālais uzņēmums Mans mājoklis - mans cietoksnis;
Individuālais uzņēmums Mans Lats.
(Avots: UR)
