96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Viesnīca Radisson Blu Elizabete Hotel, kura atrodas pašā Rīga centrā, Elizabetes ielā 73, mēneša garumā sadarbībā ar biškopjiem no Baltu Dravas realizēja unikālu projektu, izvietojot uz 8 stāvus augstās viesnīcas ēkas jumta 12 bišu stropus, informē viesnīcas pārstāvji.

Bites uz viesnīcas jumta rosījās no 17. jūnija līdz 18. jūlijam, un šī mēneša ietvaros blakus esošais Vērmanes dārzs ļāva tām saražot vairāk nekā 30 kg medus, kas turpmāk tiks ne tikai pasniegts viesnīcas visiem, bet no tā plānots gatavot arī īpašu Radisson Blu Elizabete Hotel medalu.

Viesnīcas vadītājs Gerhards Erasmus stāsta: «Rīga ir ļoti zaļa pilsēta, kas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tā tik ļoti patīk tūristiem. Bišu stropu izvietošana mums ļāva ne tikai ienest vēl vairāk dabas pilsētā, bet arī parādīt mūsu viesiem, ka esam zaļi domājoša viesnīca un vēlamies sniegt viņiem pašu labāko – ekoloģiski tīrus un dabīgus produktus. Radisson Blu Elizabete Hotel vienmēr ir bijusi viena no zaļākajām viesnīcām Rīgā. To apliecina gan starptautiskais ekosertifikāts Green Key, gan arī citi piešķirtie novērtējumi, tāpēc šādas aktivitātes noteikti plānojam realizēt arī turpmāk.»

Telpas konferencēm un semināriem ir jārezervē savlaicīgi; pieaugot dažādām izmaksām, to cena ir kāpusi.

Latvijā joprojām nav multifunkcionāla konferenču centra ar ietilpīgām zālēm, kuras var uzņemt patiešām lielu apmeklētāju skaitu; uz vērienīgiem pasākumiem – starptautiskām konferencēm un kongresiem – telpas tiek aizrunātas jau gadu vai pat divus uz priekšu. Tās tiek rīkotas viesnīcās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, augstskolās, Rīgas Latviešu biedrības namā un citviet. DB aptaujātie telpu pārvaldnieki šogad ir paaugstinājuši maksu par telpām vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

Pēdējos piecos gados Radisson Blu cenu politiku ir mainījusi tikai reizi – šā gada sākumā. Par aptuveni 10% ir augusi telpu nomas maksa Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel, Ridzene Hotel un Elizabete Hotel. Cenas pieaugumu galvenokārt ietekmējuši ārējie faktori – piegādātāju izmaksas un dažādas ekonomiskās un finanšu norises valstī.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Lai saistībā ar zivju konservu kvalitāti inspicētu Latvijas ražošanas uzņēmumus, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, šodien Latvijā ieradušies četri Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju Krievijas inspektoru pārbaužu sarakstā iekļauti uzņēmumi Gamma A, Unda, Rānda, Līcis 93 un Roja F.T.C..

Tāpat zināms, ka delegācijas vidū nav inspektoru no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas, kā iepriekš tika ziņos. Latvijā ieradušies dienesta inspektori no Murmanskas, Brjanskas un Tjumeņas apgabaliem.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis apliecināja, ka Krievijas inspektoru vizīte ilgs līdz nedēļas beigām, savukārt vēl četri zivju pārstrādes uzņēmumi, kuriem pagaidām nav Krievijas eksporta sertifikāta, labprātīgi izteikuši vēlmi uzņemt pie sevis minēto delegāciju.

Lai iepazītu Latvijas pieredzi fermu darba organizācijā, veterinārā un meža dienesta darbībā, kā arī lauku tūrisma nozarē, aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās Ukrainas lauksaimniecības eksperti, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Vizīte notika Valsts Attīstības sadarbības politikas plāna ietvaros realizētā projekta Zināšanu un pieredzes pārnese ES likumdošanas ieviešanā lauksaimniecības konsultāciju sistēmas izveidei un lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai Ukrainā laikā. Ar dažādo nozaru pārstāvjiem ukraiņus iepazīstināja LLKC speciālisti.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: «Šis bija pirmais Latvijas pilnībā finansētais palīdzības projekts ukraiņiem. Decembra sākumā plānota vēl 20 cilvēku vizīte Latvijā. Viņi pārstāvēs kooperatīvus un vietējās pašvaldības, kas strādā ar lauksaimniekiem. Esmu pārliecināts, ka ukraiņiem mūsu pieredze noderēs, un mēs labprāt tajā dalīsimies.»

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Iepirkšanās un izklaides centra “Akropole Rīga” vadītāja amatā no 1.aprīļa stājas Valdis Portnajs, kuram ir teju 20 gadu pieredze viesmīlības jomā, un iepriekš viņš ir vadījis virkni lielo viesnīcu Latvijā.

Jaunais vadītājs izraudzīts konkursa kārtībā.

“Viens no iepirkšanās un izklaides centra “Akropole Rīga” mērķiem ir līdera pozīcijas stiprināšana starp iepirkšanās centriem Latvijā un Baltijā – no šodienas tas būs manā pārziņā. Savu pienesumu turpmākā attīstībā saredzu teju 20 gadu gaitā viesmīlības nozarē uzkrāto zināšanu pārnesē uz iepirkšanās centra ikdienas darbību, jo ticu, ka abās sfērās ir daudz kopīga. Manu uzdevumu lokā būs arī klientu lojalitātes veicināšana un arvien jaunu klientu piesaiste, kā arī visaugstāko apkalpošanas standartu saglabāšana un turpmākā attīstīšana,” saka V.Portnajs.

Iepriekš V.Portnajs savu karjeru saistījis ar viesnīcu un viesmīlības nozari.

Lielbritānijas Karaliskais pasts trešdien laidis klajā pirmo pastmarku, uz kuras attēlots Lielbritānijas karalis Čārlzs III, kurš kāpa tronī septembrī pēc mātes karalienes Elizabetes II nāves.

Jaunā pastmarka nonāks vispārējā pārdošanā 4.aprīlī. Uz pastmarkas attēlota karaļa galva un pastmarkas vērtība uz vienkrāsaina fona.

Čārlzs III pats personīgi apstiprināja attēlu, kas redzams uz pastmarkas. Tas ir tas pats Čārlza III attēls, ko radījis skulptors Mārtins Dženings un kas redzams uz jaunajām monētām, bet pielāgots pastmarkai.

Mazumtirgotāji turpinās pārdot pastmarkas, uz kurām attēlota Elizabete II, un jaunās pastmarkas tiks piegādātas, kad būs beigušies pašreizējie Karaliskā pasta krājumi.

Karaliskā pasta direktors Saimons Tompsons sacīja, ka britu pastmarkas ir unikālas ar to, ka uz tām nav uzdrukāta izcelsmes valsts, "jo pietiek ar monarha tēlu".

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos pirmdien Lielbritānijas parlaments tika iepazīstināts ar premjerministra Borisa Džonsona valdības programmu nākamajam leģislatūras periodam, un karaliene Elizabete II apliecināja, ka britu valdības prioritāte ir valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī.

Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Turklāt pieaug spekulācijas par parlamenta ārkārtas vēlēšanām.

Karaliene Elizabete II savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan Brexit līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.

«Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī,» 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Karaliene Elizabete II ceturtdien oficiāli apstiprināja likumu, kas pilnvaro Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju sākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs parlamentā pavēstīja par karalienes akceptu, kas izraisīja valdošās Konservatīvās partijas likumdevēju sajūsmu.

Karalienes paraksts uz likumprojekta ļauj Mejai jebkurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu.

Lielbritānijas parlaments likumprojektu atbalstīja jau pirmdien.

Meja ir paziņojusi, ka līdz marta beigām nosūtīs vēstuli Eiropadomei, informējot bloka līderus par Lielbritānijas izstāšanos no ES

Meja arī pavēstīja, ka informēs parlamentu par to, ka ir iedarbinājusi 50.pantu. Sākotnējā reakcija no Eiropas Komisijas (EK) ir gaidāma 48 stundu laikā.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.