96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Lielbritānijas valdība ceturtdien atlikusi jūnija sākumā parlamentā iecerēto balsojumu par breksita likumprojektu.

«Mēs sniegsim palātai jaunāko informāciju par izstāšanās vienošanās likuma publicēšanu un iesniegšanu pēc mūsu atgriešanās no vasarsvētku brīvdienām,» deputātiem pavēstīja valdības amatpersona Marks Spensers.

Pēc viņa teiktā, valdība bija plānojusi balsojumu parlamentā par breksita vienošanos rīkot 7.jūnijā.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā parlamentā bija plānots iesniegt jaunu breksita likumprojektu.

Iepriekšējās trīs reizes parlaments noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem.

Jaunajā likumprojektā veikti vairāki labojumi, tostarp iekļauts piedāvājums sarīkot balsojumu parlamentā par to, vai nodot breksita vienošanos apstiprināšanai referendumā.

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

#Tā dēvētais Breksita likums ir tikai viens no vairākiem likumiem, kuru apstiprināšana jāpanāk valdībai līdz 2019.gada martam, kad paredzēta Lielbritānijas aiziešana no ES.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis Breksita likumprojektu.

Par likuma apstiprināšanu balsoja 324 deputāti, bet pret – 295.

Breksita ministrs Deivids Deiviss pirms balsojuma norādīja, ka likums nodrošinās «netraucētu un sakārtotu» Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Likums, kas tagad tiks nosūtīts izskatīšanai Lordu palātā, paredz 1972.gadā pieņemtā likuma par iestāšanos ES atcelšanu un ES tiesību normu pārnešanu uz Apvienotās Karalistes likumiem.

Debatēm par likumprojektu parlamenta apakšpalātā tika atvēlētas 80 stundas, un deputāti iesniedza vairāk nekā 500 labojumus.

Tomēr arī lordi, kas likumprojekta izskatīšanu sāks 30.janvārī, var pieprasīt izdarīt tajā jaunus grozījumus.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss otrdien paziņojis, ka gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Briseles panākto Breksita vienošanos, sarunas turpināsies.

Taču Māss brīdināja britu likumdevējus negaidīt būtiskas izmaiņas Breksita līgumā, ko Meja novembrī parakstīja Briselē.

Pēdējās nedēļās un mēnešos darīts viss, lai signalizētu mūsu interesi par pozitīvu lēmumu, sacīja Māss, piebilstot, ka ir skeptiski noskaņots pret iespējamību vēlreiz atvērt jau noslēgto vienošanos.

Domājams, ka Lielbritānijas parlaments noraidīs Mejas panākto Breksita vienošanos, taču atbalsts premjerei konservatīvo vidū varētu pieaugt, ja pārējo ES valstu līderi piekristu izmaiņām šajā līgumā.

Vislielākos iebildumus pret Breksita vienošanos izsaucis tā dēvētais pagaidu risinājums Īrijas robežas jautājumā, kas paredz Lielbritānijas faktisku palikšanu vienotajā ES tirgū, gadījumā, ja pēc pārejas perioda beigām netiks noslēgts jauns tirdzniecības līgums.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

ASV un Eiropas fondu biržās akciju cenas otrdien kritās, mazinoties cerībām uz ASV-Ķīnas vienošanos tirdzniecības kara izbeigšanai, bet breksita sarunām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) esot tuvu izjukšanai.

Kritums ASV fondu tirgos ilga visu tirdzniecības sesiju pēc Tirdzniecības ministrijas pirmdienas vakara paziņojuma par sankciju noteikšanu pret 28 Ķīnas valsts iestādēm un privātfirmām par līdzdalību musulmaņu minoritāšu, galvenokārt uiguru un kazahu, cilvēktiesību pārkāpumos.

Kritumu sekmēja arī ASV Valsts departamenta otrdienas paziņojums par jauniem ierobežojumiem vīzu piešķiršanā Ķīnas valdības un komunistu partijas amatpersonām, kas vajājušas musulmaņus.

Mediji arī ziņojuši, ka Baltais nams apsver jaunus pasākumus ASV investīciju ierobežošanai Ķīnā.

«Nav laba zīme redzēt šāda veida pasākumu ieviešanu tieši pirms tirdzniecības sarunu atsākšanas,» sacīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils.

Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par - 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru.

Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.

Tomēr pirmo reizi janvārī vienošanās tika noraidīta ar vēl lielāku balsu pārsvaru - 432 pret 202, kas bija rekordsmaga sakāve pie varas esošajai valdībai visā Lielbritānijas vēsturē.

Otrdien pret vienošanos balsoja 75 konservatīvie, kamēr janvārī pret balsoja 118 toriji.

Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, atkārtoti balsoja pret vienošanos.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien paziņoja, ka 7.jūnijā atkāpsies no konservatīvās partijas un attiecīgi arī valdības vadītājas amata.

«Man tas ir un vienmēr būs dziļas nožēlas jautājums, ka es neesmu bijusi spējīga nodrošināt breksitu,» pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Meja.

«Es no Konservatīvās partijas līdera amata atkāpšos piektdien, 7.jūnijā,» emocionālā uzrunā pavēstīja Meja. «Nākamajā nedēļā sāksies jaunas vadības vēlēšanu process.»

Viņa sacīja, ka darījusi visu, lai nodrošinātu breksitu, piebilstot, ka viņai bijis gods būs par premjerministri teju trīs gadus.

«Es esmu otrā sieviete premjerministre, taču noteikti ne pēdējā,» paziņoja Meja.

Sagaidāms, ka partijas jaunā vadītāja ievēlēšana prasīs vairākas nedēļas. Meja šajā laika posmā būs premjerministra pienākumu izpildītāja.