Pasaulē ir vien nedaudz cilvēku, kas priecājas, ja vasara gadījusies odiem un citiem knišļiem bagāta. Šo cilvēku vidū ir arī tā dēvēto «pretodu līdzekļu» ražotāja Kvadro pārstāvji. Db.lv šīsnedēļas rubrikā «Kā top?» piedāvā aplūkot, kā notiek šī līdzekļa ražošana!

Vairāk uzziniet, skatot galeriju augstāk!

Bolderājā bāzētā sadzīves ķīmijas, autoķīmijas, tehnisko līdzekļu, kosmētikas, dārza ķīmijas un parfimērijas izstrādes un ražošanas uzņēmuma Kvadro portfeli veido 50 dažādi produkti. No visiem produktiem pārdotākais un populārākais ir līdzeklis pret odiem, ērcēm un citiem knišļiem – Maga, Db.lv stāstīja uzņēmuma mārketinga un pārdošanas vadītāja Laine Zariņa.

«Pretodu līdzekļi ir tie produkti, pēc kuriem mūs atpazīst. Ir arī citi produkti, kurus labi pērk, piemēram, vannas un virtuves tīrītāji, taču tos pircēji ne vienmēr atcerās un ņem vērā, ka tos ražo Kvadro, Savukārt Maga zina visi,» stāsta Kvadro pārstāve.

Investējot 200 000 eiro, vietējais sadzīves ķīmijas ražotājs SIA Kvadro iegādājies jaunu ražošanas iekārtu, kas ļaus ievērojami palielināt efektivitāti un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma direktors, ķīmijas doktors Andris Madelis.

Iekārtas iegādei izmantoti SIA Kvadro līdzekļi un nav ņemts aizdevums. A.Madelis uzsver, ka tāds ir uzņēmuma princips - pirkt tikai to, ko var atļauties.

“Šī ražošanas līnija atvieglos mūsu mehāniski smidzināmo produktu ražošanu un palielinās darba ražīgumu. Šobrīd mūsu ražotie tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi ir populāri un pieprasīti, dienā saražojam apmēram trīs tūkstošus pudeļu tīrīšanas līdzekļu ar mehāniskajiem smidzinātājiem. Jaunā iekārta ļaus apjomu ievērojami palielināt. Galvenais, lai būtu pieprasījums,” skaidro A.Madelis.

"Līdz šim mums bija tikai aerosolu pildīšanas līnija, pārējos produktus ražojām uz daļēji automātiskās līnijas," atklāj SIA Kvadro mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Laine Zariņa.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Eksporta un inovācijas balvas 2016 Eksporta čempionam a/s Dobeles dzirnavnieks 60% no pērnā gada 98,5 miljonu eiro apgrozījuma nodrošinājis noiets ārvalstīs.

Svinīgā ceremonijā paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti. Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās – Eksporta čempions, Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā, Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains.

Ar brokastu musli Graci, kas sastāv galvenokārt no tritikāles un citām Latvijai raksturīgām sastāvdaļām, mēģina aizstāt importa līdziniekus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izstrādājam un ražojam funkcionālu, zinātnisku pārtiku, alternatīvus musli. Cenšamies darīt tā, lai visiem iesaistītajiem – patērētājiem, ražotājam un zinātniekiem – produkts būtu interesants. Liela daļa ražotāju vēlas ražot augstas pievienotās vērtības produktus, un to var izdarīt, ja tiek iesaistīta zinātne. Patērētāji saņem funkcionālu pārtiku, savukārt zinātniekiem ir interese īstenot savus pētījumus,» raksturo Alise Balgalve, SIA Felici valdes priekšsēdētāja.

Uzņēmums ar savu produktu – musli Graci – startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts. «Uzskatām, ka varam aizvietot importa musli, jo runājam ar savu patērētāju un darām to gan latviski, gan krieviski. Mūsu mārketings ir vienkāršs, un cilvēki uztver, ko gribam pateikt. Tāpēc produktu nosaukumi ir Tievais, Intelektuālais, Skaistais, Harmoniskais, Enerģiskais. Pircējam nav pārpratumu, ko viņš nopērk, izvēloties konkrēto produktu. Piedomājam pie sava iepakojuma, lai tas būtu atraktīvs jauniešiem, jo vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien zina, kam pievērst uzmanību, izvēloties produktus, bet jauni cilvēki to mēdz darīt impulsīvi, pēc stilīga izskata,» saka A. Balgalve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.

SIA Linum Color saredz potenciālu dabīgo krāsmateriālu ražošanai, jo cilvēki gan Latvijā, gan ārvalstīs atgriežas pie tradicionālā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem gadiem SIA Linum Color sāka videi draudzīgu krāsmateriālu – pernicu, beiču, vasku, grīdas eļļu un krāsu – ražošanu. Vietējā tirgū tiem jākonkurē ar importa ķīmiskām un ekoloģiskām krāsām. Uzņēmums piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015, un tas kategorijai Importa aizstājējprodukts ir pieteicis zīmola Paint Eco beices.

No sēkliņas līdz beicei

SIA Linum Color ražo krāsas un beices no auksti spiestas linu eļļas, kuru iegūst no Latvijā speciāli audzētas linu šķirnes. Zīmola Paint Eco beices tiek ražotas uz lineļļas pernicas bāzes, krāsas toni tai piešķir dabīgie minerālpigmenti. Beices tiek ražotas gan pamattoņos, gan papildtoņos. «Mūsu sadarbības partnerim SIA Iecavnieks & Co ir liela pieredze eļļu, tostarp lineļļu gatavošanā. Fakts, ka lineļļa tiek izspiesta blakus esošajā ražotnē, ir liels pluss, kas mums palīdz veidot arī konkurētspējīgu cenu politiku,» stāsta SIA Linum Color vadītājs Ēriks Vilcāns. Konkursam ir pieteikta beice, jo pārdošanas apjomi liecina, ka tā apjomu ziņā apsteidz citus uzņēmumā ražotos produktus. Linum Color kopējais apgrozījums 2014. gadā bija 180 tūkst. eiro, un beices pārdošana nodrošināja vairāk nekā 90 tūkstošu eiro. «Pārdošanas apjomus vēl varam kāpināt, ražošanas kapacitāte to pieļauj, katls nav par mazu,» teic Ē. Vilcāns.

SIA Sakret gada laikā izstrādā aptuveni piecus jaunus produktus, kuri konkurē ar importa līdziniekiem; uzņēmums tos eksportē arī uz citām valstīm , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būvmateriālu ražotājam Sak ret ir divas rūpnīcas Latvijā, pa vienai ražotnei Lietuvā un Igaunijā, pārstāvniecība Somijā, kā arī sākta rūpnīcas izveide Krievijā. «Viss, ar ko tiek saprasts Sakret šajās teritorijās, ir 100% latviešu īpašums vai arī atrodas Latvijas menedžmenta pārraudzībā. Latvijā ir galvenais birojs, te notiek iepirkumu, cenu kontrole,» saka Andris Vanags, SIA Sakret vadītājs. Kompānijas eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija un Krievija.

Kompānijas apgrozījums krīzes laikā nav samazinājies, jo lielākie konkurenti, globālas kompānijas, redzot, ka patēriņš krītas, samazināja savu aktivitāti Baltijā un pievērsās citiem tirgiem, piemēram, Skandināvijai. «Mēs sapratām, ka mums jāstrādā divpadsmit reižu ātrāk nekā pirms tam. 2008. gadā īstenojām mūsu lielāko investīciju projektu – Lietuvas rūpnīcu, kas veido pusi no mūsu kredītsaistībām, tāpēc vienkārši nebija citu variantu. Tas palīdzēja noturēt un kāpināt apgrozījumu. Te nu mēs esam – šogad holdinga apgrozījums būs tuvu 20 miljoniem eiro,» teic A. Vanags. Vaicāts, kas nodrošina lielāku apgrozījuma pieaugumu – pašu aktivitāte pārdošanas veicināšanā vai kopējs pieprasījuma pieaugums –, viņš teic, ka, tiklīdz cilvēku ienākumi palielinās, viņi ir gatavi ieguldīt savas apkārtnes sakārtošanā, remontā.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains iepriekš veica bērnu rotaļlaukumu montāžu, taču tagad pievēršas arī savu produktu izstrādei, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014, un ir pieteicis savu dalību divās konkursa kategorijās – Importa aizstājējprodukts (virvju konstrukcija Tīklu piramīda bērnu rotaļu laukumiem) un Inovatīvākais produkts (bērnu rotaļlaukums Diva).

Agrāk uzņēmums nodarbojās ar virvju konstrukciju montāžu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu tika iepirkti ārzemēs un Latvijā uzstādīti, bija iespējams pelnīt tikai ar montāžu. «Tagad nepērkam ārzemēs, bet paši ražojam te,» saka Sergejs Semjonovs, SIA MK dizains rīkotājdirektors. Viņš piebilst – ja uzņēmumam nebūtu pieredzes projektēšanā un montāžā, šķistu, ka izdevīgāk ir nopirkt gatavus elementus un tikai uzstādīt, taču tagad ir vēlme attīstīties plašāk. «Nepārtraukti esam piedalījušies dažādās izstādēs un redzējām, ka ir tādi produkti kā poliamīda sieti un no tiem varētu veidot telpiskas konstrukcijas, kas savienotas ar metāla detaļām,» saka S. Semjonovs. To arī uzņēmums kopš 2011. gada dara, tādējādi aizstājot importa līdziniekus vietējā tirgū. Izejmateriāli tiek iepirkti ārzemēs, taču to sakombinēšana pēc uzņēmuma projekta notiek pašu ražotnē Jēkabpilī. Sākotnēji SIA MK dizains izstrādāja atsevišķus bērnu rotaļlaukumu elementus, bet jaunākais uzņēmuma veikums ir bērnu rotaļu laukums Diva. «Esam izstrādājuši jaunu produktu līniju, ko veido vairāk nekā 50 elementi, kas savienojas ar mūsu pašu izstrādātu mezglu. Tas ļauj pēc konstrukcijas savienot dažādus komponentus augstuma un savietojuma ziņā. Projektu, apvienojot mūsu izstrādātos elementus veselā rotaļu laukumā, esam realizējuši Lietuvas pilsētā Visaginā,» lepojas S. Semjonovs. Viņš uzskata, ka produkts atšķiras no konkurentu piedāvātajiem, tāpēc saredz tam potenciālu ne tikai Latvijā un Baltijā. Nākotnē plānots uzņēmuma izstrādāto produktu piedāvāt arī Skandināvijas valstīs. Savu produkciju uzņēmums tirgo, galvenokārt izmantojot tiešo mārketingu. Tāpat SIA MK dizains regulāri piedalās dažādās izstādēs, lai stāstītu par sevi plašākai auditorijai. «Prece ir sezonāla,» saka S. Semjonovs. Bērnu rotaļu laukumi ir aktuāli no pavasara līdz rudenim, tāpēc ziemā uzņēmums pievēršas jaunu produktu izstrādei, kā arī ražo mēbeles.

Izsludināta pieteikšanās konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016, kas šogad notiks jau divpadsmito reizi pēc kārtas

Konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, veicināt Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, kā arī sekmēt inovāciju. Konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija.

«Konkurss, kura pirmā patronese 2005. gadā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sākotnēji tika iecerēts tikai eksportējošiem uzņēmumiem. Sekojot līdzi tirgus tendencēm, šo gadu laikā nomināciju klāsts ir papildināts ar nominācijām Inovatīvākais produkts, Importa aizstājējprodukts un Rūpnieciskais dizains. Arī šogad meklējam Latvijas ekonomikas lepnumu – uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā, apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu un papildinās Latvijas kopīgo veiksmes stāstu ar jauniem piemēriem. Konkursa patrons jau kopš tā pirmsākumiem ir Valsts prezidents. Šogad kopā ar Raimondu Vējoni 8. decembrī izrādīsim cieņu un sumināsim Latvijas uzņēmumus, kuri rada un ražo eksportspējīgus un inovatīvus produktus un nodrošina lieliskus pakalpojumus, kuru prece ir nopietns konkurents importa ražojumiem un kuri novērtē kvalificēta darbaspēka nozīmi. Tos mēs pamatoti varam saukt par Latvijas izcilniekiem,» norāda Andris Ozols, LIAA direktors.

Lai bizness ilgtermiņā spētu augt un attīstīties, to vajadzētu balstīt tikai uz pašu nopelnīto naudu, nevis neskaitāmiem kredītiem un aizņēmumiem, domā Andris Madelis, SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs.

Kad attīstībā un ražošanā iegulda to, ko esi nopelnījis, uzņēmuma darbība ir daudz drošāka, spriež A.Madelis, piebilstot, ka jebkuram biznesam ir jātiecas pēc stabiliem rādītājiem, nevis straujas īstermiņa izaugsmes. Uzņēmumi, kas piedzīvo ļoti būtisku izaugsmi, pāris gadus pēc šī pieauguma nereti vairs nespēj izdzīvot, jo, kad iekustināts jaudīgs motors, atkal samazināt ražošanas apjomus ir teju neiespējami, secina SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka nedrīkst aizmirst arī par produkta kvalitāti. Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir kvalitatīvs produkts, kas klientiem pieejams par pieņemamu cenu. Ja šie nosacījumi izpildīti, netrūks arī rezultātu, atzīmē A.Madelis.

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 laureāti

Sešās kategorijās sadalītas balvas Latvijas uzņēmumiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Šogad par eksporta čempionu atzīts a/s Olainfarm. Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā uzvarēja SIA Karavela. Otrajā vietā ierindojas a/s Sidrabe un trešajā – a/s Rīgas piena kombināts.

Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā atzina SIA X Infotech. Otrajā vietā ir SIA Skan-Tooling, bet trešajā SIA Latgales Stabu konstrukcijas.

Nacionālā kapitāla uzņēmumi nodrošina valsts ekonomisko stabilitāti, tāpēc mums jādomā, kā attīstīt vietējo ražošanu un radīt apstākļus, lai komersanti nebūtu spiesti pārdot savus uzņēmumus ārzemniekiem.

To intervijā DB norāda Latvijas sadzīves ķīmijas ražotāja SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs, ķīmijas doktors Andris Madelis. Viņš uzskata, ka pirmkārt valstī vajadzētu izstrādāt tirdzniecības likumu, kas noteiktu, ka Latvijā ražotās preces tirdzniecības tīklos veido vismaz 50% no kopējā sortimenta. Tāpat būtu nepieciešama labi veidota nodokļu sistēma un skaidri definēti noteikumi, kas nemainās vairākas reizes gadā.

Oktobrī KVADRO svin savu 30. gadadienu. Kā uzņēmums šajā laikā attīstījies?

Mūsu attīstība ir bijusi lēna un mērena, nevienā gadā uzņēmuma apgrozījums nav piedzīvojis milzīgu lēcienu, taču neliels pieaugums vienmēr ir bijis. Palielinājies arī darbinieku skaits – sākotnēji bijām trīs, bet tagad esam izauguši līdz 20 cilvēku komandai. Mēs vienmēr tiecamies pēc stabiliem rādītājiem. Arī ražošanas apjomus produktiem audzējam tikai tādā gadījumā, ja redzam, ka tie jau stabili iekarojuši savu vietu tirgū.

Nākamgad Dobelē būs vēl viena SIA Tenapors ražotne, sendvičpaneļu ražošanā investēs 3,8 milj. eiro , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tenax grupas uzņēmums SIA Tenapors ražo dažādus būvmateriālus: putu polistirola izstrādājumus siltināšanai, iepakojumiem, būvniecībai, kā arī sendvičpaneļus un paliekošās veidnes Dobeles panelis. Tas šobrīd plāno nozīmīgas investīcijas ražošanas jaudu un eksporta apjomu palielināšanai. SIA Tenapors Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 startē uzreiz divās kategorijās: Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Jauna ražotne

SIA Tenapors šobrīd ir divas ražotnes: Dobelē un Valmierā. Dobelē tiek ražoti sendvičpaneļi, bet Valmierā – putu polistirola materiāli. «SIA Tenapors 2015. gada septembrī pabeigs jaunās sendviču paneļu ražotnes celtniecību Dobelē un 2016. gadā divas reizes plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus Latvijā, Baltijā un Skandināvijā,» stāsta SIA Tenapors Eksporta departamenta direktors Roberts Kurma. Viņš informē, ka kopējās investīcijas sendvičpaneļu ražotnes izveidē būs aptuveni 3,8 milj. eiro un jaunajā ražotnē būs 15 darbavietas. Sendvičpaneļi ir celtniecības materiāls, kuru izmanto industriālo ēku (veikalu, noliktavu, ražošanas ēku, saldētavu, sporta zāļu u.c.) būvniecībā. Tos montē uz metāla, koka vai betona kolonnām. Tie ir izolējošs, pašnesošs celtniecības materiāls, veidots no izolācijas pildījuma, kas no abām pusēm divās paralēlās plāksnēs segts ar tērauda loksnēm. Kā izolācijas pildījums galvenokārt tiek izmantota minerālvate, putu poliuretāns un putupolistirols. Tas kalpo gan kā siltuma izolācija, gan kā skaņas izolācija. Sendvičpaneļus SIA Tenapors ražo jau vairāk nekā desmit gadus.

Ādažu SIA Lat Eko Food saražotā bioloģiski sertificētā bērnu pārtika iekarojusi vietu pašmāju tirgū; 30-40% saražotā nonāk eksporta tirgū , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lat Eko Food galvenais darbības virziens ir bioloģiskās bērnu pārtikas ražošana galvenokārt no vietējām izejvielām. Uzņēmums ražo augļu un dārzeņu biezeņus, kā arī biezeņus ar gaļu. Sortimentā ir arī deserti ar saldo krējumu, jogurtu un citām piena produktu piedevām un biezputras. Nesen uzņēmums sācis ražot biezsulas. «Šobrīd ražojam tikai 100% bioloģiski sertificētus produktus, kas nozīmē, ka iepērkam produktus no bioloģiski sertificētām saimniecībām. Bioloģisko konkurentu Baltijā mums nav,» saka Egija Martinsone, SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Importa aizstājējprodukts. Igaunijā ir kompānija Salvest, kas līdzīgi kā Spilva ražo dažādus produktus, un viena no ražošanas līnijām ir bērnu pārtika, bet tie ir konvencionālie, nebioloģiskie produkti. Arī Lietuvā ir viens mazs mājražošanas uzņēmums, kas nesen sācis gatavot bērnu pārtiku, taču tieša konkurenta Baltijā uzņēmumam pagaidām nav. Vaicāta, vai mūsu tirgū pietiek bioloģisko izejvielu, viņa teic, ka tas atkarīgs no konkrētā produkta un gada, piemēram, šogad ir slikts ābolu gads, turpretī ķirbji ir izauguši labi. Šogad uzņēmums plāno pārstrādāt līdz 300 tonnām ķirbju.

SIA Purenn ekoloģiskos produktus ražo tikai divus gadus, taču spējusi radīt konkurenci lielākajiem zīmoliem, kas strādā šajā nišā, un ieinteresēt ārvalstu pircējus

Turklāt uzņēmuma ekoloģiskie tīrīšanas, mazgāšanas un spodrināšanas līdzekļi aizstāj importēto sadzīves ķīmiju. SIA Purenn startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijās Eksportstpējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Zīmola Purenn produktos izmantoti dabīgi augu ekstrakti. Produktos nav lieku piejaukumu, lai tie atkal varētu iekļauties dabas apritē, nodrošinot ilgtspēju, saka SIA Purenn valdes priekšsēdētājs Kristaps Kančs. «Tie tiek ražoti no tīrām un apkārtējai videi draudzīgām aktīvajām sastāvdaļām, tāpēc tīrāmo līdzekļu pudeles vairs nav nepieciešams slēpt no bērniem augstu plauktā, sastāvdaļas ir draudzīgas arī mājdzīvniekiem,» viņš teic. Uzņēmums ir ieguvis EcoControl sertifikātu, kas nosaka, ka izejvielas, ražošanas process un gala produkts atbilst ekoloģiskajam statusam.

SIA Ērenpreiss Original Latvijā un ārvalstu tirgos sevi pozicionē kā augstas klases pilsētas dizaina velosipēdu ražotāju.

Pieprasījuma dinamika dod pārliecību nenovirzīties no iesāktā kursa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Velosipēdu dizaina izstrāde un prototipu veidošana notiek SIA Ērenpreiss Original darbnīcā, savukārt detaļas tiek meklētas ārpus Latvijas robežām. «80% no tām tiek veidotas pēc mūsu individuālā pasūtījuma un lielākoties tas notiek Taivānā. Šajā valstī esošās ražotnes velosipēdu industrijā atzītas par kvalitatīvākajām. Mūsu velosipēdu kvalitātes garants – komplektācija notiek šeit, Rīgā. Vērtējot velosipēda ražošanas izmaksas, puse ir mūsu ieguldītais darbs,» stāsta SIA Ērenpreiss Original valdes priekšsēdētājs Toms Ērenpreiss. Baltijas valstīs šo faktu, ka Ērenpreisa velosipēdu detaļas ražotas ārvalstīs, mēdzot uztvert saasināti, bet rietumos tas tiek pieņemts kā ierasta prakse. «Mūsu ambīcijas nākotnē ir ražot velosipēdu rāmjus tepat Latvijā. Tajā saskatu biznesa potenciālu, bet, lai būtu rentabli to darīt, ražošanas apjoms jāpalielina līdz četriem, pieciem tūkstošiem velosipēdu gadā. Līdz šādam ražošanas apjomam vēl jāattīstās,» viņš turpina.

Latvijas patērētājiem Sniega bumbas jau ir pazīstamas, bet eksporta tirgos sava vieta veikalu plauktos līdzās citiem mīkstajiem sieriem vēl jāiekaro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas un ārvalstu tirgos SIA Latvijas piens ražotais mīkstais siers Sniega bumbas gozējas Premium segmentā līdzās citiem šīs kategorijas produktiem – sālīto Fetu, kuru ražo no aitas piena vai tā sajaukuma ar kazas pienu, un Mocarellu. Sniega bumbas ir ražotas no govs piena; produkta pievienotā vērtība ir roku darbs, izskats, struktūra un garšas unikalitāte, raksturo Latvijas piena mārketinga direktore un valdes locekle Ramona Kalniņa. «Tā kā saražojam vairāk, nekā patērē Latvijas iedzīvotāji, mērķtiecīgi apgūstam eksporta tirgus,» viņa stāsta.

Latvijas piens četru veidu svaigos sierus Sniega bumbas pieteicis Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Munīcijas ražošana pasaulē ir tradicionāla, tā top galvenokārt no svina, bet Latvijas SIA D Dupleks izgatavo gludstobra munīciju no tērauda , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs laužam tirgus tendences un ražojam gludstobra munīciju no tērauda,» uzsver Agris Dundurs, SIA D Dupleks valdes loceklis. Tradicionāli medībās izmanto Brenneke tipa svina lodes, kas tiek lietotas jau kopš 1898. gada. «Kāds laiks ir pagājis, diemžēl industrija ir stagnējusi un pieturējusies pie šī tipa lodēm. Vairāk nekā 50 ražotāji pasaulē lielākoties ražo vienu un to pašu, un savstarpējās priekšrocības ir minimālas,» viņš skaidro. Šajā tirgū arī klienti ir diezgan konservatīvi – ja cilvēka vecvectēvs jau ir medījis ar Brenneke tipa lodēm, nav viegli ierosināt pamēģināt ko jaunu, nezināmu un gūt ātru efektu pārdošanas rezultātos. Parasti mednieki jaunu munīciju pamēģina vienā sezonā un, ja patika, izmēģina arī otrā. Taču, lai pieņemtu lēmumu turpināt to lietot un pārliecinātos, ka pirmo divu gadu labie rezultāti nebija sakritība, paiet vēl kāds laiks. «Vajadzīgi vismaz trīs, četri gadi, lai klients izvēlētos mūsu produkciju. Tirgus niša ir nepateicīga ar savu cikliskumu,» atzīst A. Dundurs.

Šā gada 8. decembrī notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa diena. Rīta pusē tiek organizēts LIAA Biznesa forums, savukārt dienas izskaņā – apbalvoti konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti.

Forumā uzstāsies četri ārvalstu viesi, kuri centīsies ikvienu aizraut un iedvesmot stāties pretim biznesa pasaules izaicinājumiem:

Pokera spēles profesionālis Kaspers Berijs (Caspar Berry), kurš ir sniedzis padomus Džeimsa Bonda filmā Kazino Royale un tagad savu pieredzi pielāgo biznesa spēlei, konsultējot Google, IBM, Visa, McDonald's un citus biznesa smagsvarus, aicinās auditoriju riskēt, apzināties iespējas un pieņemt lēmumus grūti prognozējamajā jaunajā laikmetā.

Aktīvi darbojoties visos kontinentos un visdažādākajos līmeņos – konsultējot gan iesācējuzņēmumus, gan pasaules lielākās valstiskās organizācijas, viedo pilsētu eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Renāto Dekastro (Renato de Castro) sniegs savu skatījumu un atklās stratēģijas urbanizācijas problēmu risināšanai un viedo pilsētu attīstībai.

SIA PAA ar SilkStone izstrādājumiem centīsies iekarot augstākās klases produktu pircēju uzticību Latvijā un aizvietot ārzemju produktus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānijā ir izstrādāts materiāls SilkStone vannu, izlietņu un citu interjera elementu izgatavošanai, stāsta uzņēmuma SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. Kompānija apguvusi jaunas tehnoloģijas un sākusi ražot jaunākās paaudzes mākslīgā akmens Solid Surface kompozītmateriāla SilkStone produkciju, un tehnoloģijā iespējams apvienot divus pretējus elementus – maigi zīdainu virsmu un akmens cietību. Pēc P. Treiča sacītā, ar šī materiāla palīdzību līdz maksimumam ir samazināta arī vannas dzeltēšana un tā varēs kalpot cilvēkam visu mūžu.

SilkStone ļauj uzņēmumam paplašināt sortimentu un startēt premium jeb augstākās kvalitātes preču segmentā, piemēram, vannas cena ir sākot no diviem tūkstošiem eiro. To ražošanā izmantotās izejvielas tiek iepirktas no Eiropas ražotnēm, iespēju robežās – arī no Latvijas piegādātājiem. SilkStone esot analogs tādiem pasaulē pazīstamiem akmens materiāliem kā Corian by DuPont un Kerrock. PAA pārstāvji skaidro, ka, ražojot izstrādājumus SilkStone tehnoloģijā, nav nepieciešams ražošanas formu vispirms noklāt ar krāsu, jo masa ir viendabīga un vienādā krāsā visā tās biezumā, līdz ar to par 70% samazinās ražošanas brāķu iespēja un par 30% – tiešā darba izmaksas, sarūk arī kaitīgo izgarojumu daudzums un izejvielu apjoms.

Makulatūras pārstrādes uzņēmums SIA Balticfloc rada pakaišus mājdzīvniekiem un arī ar šo produktu veiksmīgi iekaro ārvalstu tirgus

SIA Balticfloc specializējas makulatūras pārstrādē, izgatavojot otrreizēji pārstrādātu celulozes šķiedru ar plašu pielietojuma spektru, un ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo tādus papīra pārstrādes produktus kā celulozes piedevu asfaltam un absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu savākšanai. Attīstot ražošanas jaudas, uzņēmums apgūst arī jaunas tehnoloģijas un veic pētnieciskos darbus jaunu produktu radīšanai, sadarbojoties ar pētniecības institūtiem gan Latvijā, gan citās valstīs. SIA Balticfloc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 startē kategorijā Importa aizstājējprodukts, piedāvājot dabīgus pakaišus mājdzīvniekiem, kas ražoti no pārstrādātas makulatūras. Uzņēmums pēdējos gados ir strauji kāpinājis apgrozījumu. Proti, 2015. gadā tas bija 80,18 tūkst. eiro, bet pagājušajā gadā jau sasniedza 380,58 tūkst. eiro.