Nacionālā kapitāla uzņēmumi nodrošina valsts ekonomisko stabilitāti, tāpēc mums jādomā, kā attīstīt vietējo ražošanu un radīt apstākļus, lai komersanti nebūtu spiesti pārdot savus uzņēmumus ārzemniekiem.
To intervijā DB norāda Latvijas sadzīves ķīmijas ražotāja SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs, ķīmijas doktors Andris Madelis. Viņš uzskata, ka pirmkārt valstī vajadzētu izstrādāt tirdzniecības likumu, kas noteiktu, ka Latvijā ražotās preces tirdzniecības tīklos veido vismaz 50% no kopējā sortimenta. Tāpat būtu nepieciešama labi veidota nodokļu sistēma un skaidri definēti noteikumi, kas nemainās vairākas reizes gadā.
Oktobrī KVADRO svin savu 30. gadadienu. Kā uzņēmums šajā laikā attīstījies?
Mūsu attīstība ir bijusi lēna un mērena, nevienā gadā uzņēmuma apgrozījums nav piedzīvojis milzīgu lēcienu, taču neliels pieaugums vienmēr ir bijis. Palielinājies arī darbinieku skaits – sākotnēji bijām trīs, bet tagad esam izauguši līdz 20 cilvēku komandai. Mēs vienmēr tiecamies pēc stabiliem rādītājiem. Arī ražošanas apjomus produktiem audzējam tikai tādā gadījumā, ja redzam, ka tie jau stabili iekarojuši savu vietu tirgū.
Esmu novērojis, ka uzņēmumi, kuri piedzīvo ļoti strauju izaugsmi, pāris gadus pēc šī pieauguma nereti vairs nespēj izdzīvot. Jāsaprot, ka, ievērojami kāpinot ražošanu, nepieciešams ieguldīt arī resursus – gan cilvēku, gan finansiālos. Tas nav tik vienkārši. Iekustinot jaudīgu motoru, nepieciešamības gadījumā uzņēmums vairs nespēj strādāt mazākos apjomos, taču jārēķinās, ka tā var notikt.
Situācija tirgū nemitīgi mainās, kā rezultātā var sarukt arī pieprasījums. Ja komersants ir aizņēmies naudu un piesaistījis milzīgus cilvēkresursus, viņš vienkārši vairs nespēj nodrošināt uzņēmuma darbību, ražojot mazāk. Tieši šī iemesla dēļ mēs strādājam tikai ar savu naudu. Kad attīstībā un ražošanā iegulda to, ko esi nopelnījis, darbība ir daudz drošāka.
Kā kopumā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Latvijā?
Šo jautājumu man pat ir grūti komentēt, jo Latvijas politika, kas nav labvēlīga ražošanai, man nav saprotama. Mūsu uzņēmējdarbības vide balstās uz pakalpojumiem, Eiropas Savienības (ES) naudu un sīkajām ārzemju kompānijām, kas pie mums ganās, mēģinot iegūt savu daļu ES līdzfinansējuma.
Pēc manām aplēsēm, apmēram 40% līdz 50% Eiropas naudas nonāk tieši ārvalstu uzņēmumu rokās, kas savu peļņu, protams, ved ārā no Latvijas. Principā tās ir dažādu vidējo uzņēmumu meitas kompānijas, kas izdevīgi izmanto mūsu valsts situāciju, lēto darbaspēku un nopelna uz mūsu rēķina. Tādu uzņēmējdarbības vidi mēs esam izveidojuši.
Protams, mēs gribētu redzēt, ka Latvijā ir labi veidota nodokļu sistēma un skaidri definēti noteikumi, kas nemainās vairākas reizes gadā. Tāpat, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, būtu vairāk nepieciešams nodalīt lielos uzņēmumus no mazajiem un vidējiem.
Visu interviju lasiet 12.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
