Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Vasarā autovadītāji brauc ātrāk un vieš avārijās pārgalvīgas rīcības rezultātā. Ceļu satiksmes negadījumu skaits atgriežas pirmskrīzes līmenī, novērojuši apdrošinātāji.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos klientiem izmaksāts par 64% lielāks atlīdzību apjoms par sadursmēm ar citiem transporta līdzekļiem nekā attiecīgajā periodā pērn, saistot to ar satiksmes intensitātes palielināšanos, jauno auto reģistrācijas pieaugumu un citiem faktoriem, norāda apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Dati rāda, ka visvairāk pieaudzis vidēji vieglu negadījumu skaits, kad par negadījumu apdrošinātājs sedz zaudējumus 250 līdz 500 latu vērtībā.

Par ceļu satiksmes negadījumiem vasaras periodā vidējā apdrošināšanas atlīdzība par vienu apdrošināšanas gadījumu būtiski neatšķiras no vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības ziemas periodā, kad biežākie ceļu satiksmes negadījumu cēloņi ir nelabvēlīgi laika apstākļi un slideni ceļi. Tas liecina, ka vasarā, kad ceļu stāvoklis atļauj autovadītājiem attīstīt lielāku braukšanas ātrumu, tieši cilvēku neapdomība un pārgalvīga rīcība ir cēlonis ceļu satiksmes negadījumiem, tai skaitā ar smagām sekām, norāda BTA Insurance Company pārstāvji.

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

«Nesāksim braukt pa ceļa otru pusi, taču varu apliecināt, ka grozījumi [Ceļu satiksmes - red.] noteikumos būs ļoti būtiski un skars visus ceļu satiksmes dalībniekus,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs nepieciešams lasīt jaunos Ceļu satiksmes noteikumus un rūpīgi jāiepazīstas ar izmaiņām, un, lai tiktu informēta pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tiek plānotas arī plašas kampaņas.

CSDD pārstāvis skaidroja, ka, pēc pašreizējā plāna, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Tiesa, līdz tam par izmaiņām noteikumos vēl paredzēts diskutēt sabiedrībā, kā arī tiks uzklausīti speciālistu viedokļi.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija iepriekš informēja, ka tiek gatavoti būtiski grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Pēc ministrijas norādītā, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi uzlabos ceļu satiksmes drošību, jo īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ar jaunajiem noteikumiem tiks novērsta Ceļu satiksmes noteikumu normu dublēšanās ar Ceļu satiksmes likuma normām. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu atzīts Ceļu satiksmes noteikumus izteikt jaunā redakcijā.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu komisija ar balsu vairākumu atbalstīja pašvaldības SIA Rīgas satiksme priekšlikumu par sabiedriskā transporta reisu skaita samazināšanu taupības nolūkos.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja atkārtoti, jo pirmajā reizē tas tika noraidīts. Komisijas priekšsēdētājs Juris Zvirbulis (JL) izplatījis paziņojumu, ka neatbalsta uzņēmuma priekšlikumu. „Es nepiekrītu Rīgas satiksmes vēlmei taupīt uz rīdzinieku vajadzību rēķina, īpaši jau ņemot vērā, ka Rīgas dome uzņēmumam piešķīrusi 54 miljonu latu dotāciju. Rīgas satiksmei ir daudz citu veidu, kā taupīt, piemēram, pāriet uz mazākiem transporta līdzekļiem, palielināt maršrutu izbraukšanas grafiku, jo ielas tagad kļuvušas tukšākas, un dažādu transporta veidu reisus pārkārtot tā, lai tie savstarpēji nepārklātos,” norādījis J.Zvirbulis.

Rīgas satiksme piedāvāja samazināt reisu skaitu un palielināt intervālu starp sabiedriskā transporta reisiem, lai tādā veidā ieekonomētu 850 tūkstošus latu.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Jauno laiku pārstāvošie ministri – ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše un iekšlietu ministre Linda Mūrniece - neiecels savās ministrijās parlamentāros sekretārus, tādējādi iecerēts taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, parlamentārie sekretāri pārstāv ministrus saiknē ar Saeimas komisijām, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus ministra dotos uzdevumus.

Algas parlamentārajiem sekretāriem tiek maksātas no Valsts kancelejas budžeta un tās tiek noteiktas, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo algai piemērojot koeficientu 5.4.

Savus amatus parlamentārie sekretāri zaudē, ja savu amatu zaudē ministrs, kurš iecēlis attiecīgo parlamentāro sekretāru.

Jūrmalā, Rīgas ielā, pirms mobilā fotoradara, kas, pēc vietējo teiktā, tur atrodas jau vairākas nedēļas, vietējie iedzīvotāji pie koka piestiprinājuši zīmi, kas brīdina, ka drīzumā ceļu satiksmes dalībnieku ātrums varētu tikt pārbaudīts ar fotoradara palīdzību.

Pēc jūrmalnieku teiktā, Rīgas ielas posmā starp Kr. Barona un Miera ielu novietotā ātruma mērīšanas ierīce atrodas jau vairākas nedēļas, tomēr minētajā Rīgas ielas posmā «nav ne gājēju, ne gājēju pāreju, ne kādu citu apdraudējumu un arī ceļu satiksmes negadījumus šajā ielas posmā neviens nespēja atcerēties». Kā norāda Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte, VP lēmumu par fotoradaru izvietošanas vietu, laiku un ilgumu pieņem, ievērojot iepriekš noteiktus kritērijus, iepriekš veicot ceļu satiksmes drošības analīzi. Fotoradaru izvietošanas būtiskākie kritēriji ir ceļa posmi un vietas, kur notika vai var notikt ceļu stiksmes negadījums ar bojāgājušiem un ievainotajiem, ceļa posmi, kuros ir liels negadījumu skaits bez cietušajiem, ceļa posmi, kuros regulāri tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, īpaši tie, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma neievērošanu, jo tā neievērošana ir galvenais iemesls smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, skaidorja L. Juberte. Tāpat viņa norādīja, ka svarīgi kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēta fotoradara atrašanās vieta, ir satiksmes drošības draudi, piemēram, skolas, bērnudārzi, gājēju pārejas, vietas, kur pulcējas cilvēki un vietas, kur, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tiek šķērsota brauktuve. Izvēloties fotoradara atrašanās vietu, tiek ņemta vērā arī satiksmes plūsmas intensitāte, ceļa infrastruktūra, kā arī pamatoti iedzīvotāju iesniegumi un lūgumi. Mobilo fotoradaru atrašanās vietas var tikt mainītas katru dienu, bet nav obligāti, ka radara atrašanās vieta mainīsies ikdienas, skaidroja L. Juberte.

Igaunija iecerējusi ietaupīt 31.43 miljonus latu, ja saslimušajam darbiniekam tiktu maksāts no devītās slimības dienas, ne no otrās, kā tas ir šobrīd, vēsta balticbusinessnews.com.

Būtiskākas kārtības izmaiņas paredz, ka darbiniekiem netiek apmaksātas pirmās trīs slimības dienas, bet darba devējs maksās par nākamajām piecām dienām, savukārt valsts veselības apdrošināšana sāks maksāt no slimības devītās dienas.

Grozījumi likumā neskars mātes un tēvus, kas neierodas darbā sava bērna slimības dēļ

Savukārt Latvijas uzņēmējiem šobrīd jāmaksā par 10 darbinieka slimības dienām, taču bizness turpina cīņu ar valdību, lai uzņēmējam apmaksājamo dienu skaits tiktu samazināts līdz divām.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2008. gadā, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieaugusi par 14 % jeb 5.57 milj. Ls. Šis pieaugums tiek skaidrots ar darbaspēka izmaksu pieaugumu pērnā gada sākumā, taču vienlaikus tiek norādīts, ka privātuzņēmēji jau darba algas sākuši «apgriezt» pērnruden, kamēr valdība pie darba algu apcirpšanas ķērās tikai ar 2009. gadu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šodien pārrunās priekšlikumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 kilometriem stundā, informē Satiksmes ministrijā.

"Stokholmas deklarācijā, kas pieņemta 2020. gada 19.-20. februārī 3. globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību “Pasaules mēroga mērķu sasniegšana 2030. gadam” tika nolemts: galveno uzmanību veltīt ātruma pārvaldībai, tostarp tiesībaizsardzības stiprināšanai, lai novērstu ātruma pārsniegšanu un padarīt 30 km/h par obligātu maksimālo braukšanas ātrumu vietās, kur mazaizsargāto satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļu vadītāju ceļi bieži un plānoti krustojas, izņemot, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka lielāks ātrums ir drošs, atzīmējot, ka centieni samazināt ātrumu kopumā būs labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām, kā arī būs būtiska nozīme ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanā," skaidrots pamatojums.

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot pēdējo trīs gadu KASKO apdrošināšanas atlīdzību statistiku par negadījumiem, kuros cietuši motociklu vadītāji vai radīti bojājumi motocikliem, secinājusi, ka visbiežāk – 25 % no visiem pieteikumiem – negadījumos iekļuvuši Honda markas motociklu vadītāji. Līdzvērtīgā skaitā – 17 % no visiem pieteiktajiem negadījumiem – cietuši Kawasaki un Yamaha markas motociklu vadītāji. Visbiežāk motociklisti cietuši ceļu satiksmes negadījumos Rīgā, Rīgas reģionā un Kurzemē.

Saskaņā ar biedrības Auto Asociācija sniegto informāciju šī gada pirmajā pusgadā motociklu pirmreizējo reģistrāciju skaits ir sasniedzis 384 vienības, kas ir par 14 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, kad tika reģistrēti 336 motocikli. Populārākie reģistrētie motociklu zīmoli šogad bijuši BMW, Harley Davidson un Honda.

Analizējot informāciju par pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem, kuros cietuši motociklisti vai radīti bojājumi motociklam, BTA secinājusi, ka visbiežāk – 67 % no visiem motociklu KASKO atlīdzību pieteikumiem – negadījumi notikuši, motociklam saskrienoties ar automašīnu. 13 % gadījumu motociklam radīti bojājumi, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, 7 % gadījumu, iebraucot bedrē un 3 % gadījumu, apgāžoties.

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē vienojās par priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, kā arī priekšlikumiem ceļu uzturēšanas nodrošināšanā ziemas periodā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka daudzu apstākļu kopums,t.sk. autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ceļu uzturēšanas apstākļi, diemžēl janvārī ir sekmējis ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējos gados.

Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gadā CSNg, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvāra mēnesī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi, kā: nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»