Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.
"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.
"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.
Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre piekrita, ka parāda vērtspapīru emisijas būtu ļoti nepieciešams papildinājums banku kredītiem, jo bankas nespēj palīdzēt visiem uzņēmumiem. Kapitāla tirgus attīstība ir arī viens no risinājumiem, ko Finanšu nozares asociācija izvirza kā priekšnoteikumu kredītu pieejamības uzlabošanai.
Savukārt "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas vietnieks Reinis Rubenis uzsvēra, ka martā un aprīlī "Swedbank" divkāršojās vērtspapīru kontu skaits, kas pierāda būtisko nepieciešamību attīstīt kapitāla tirgu.
"Svarīga ir lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā pēc Lietuvas energoapgādes uzņēmuma "Ignitis Group" piemēra, kurš izlaidīs akcijas biržā un fokusēsies tieši uz privātpersonām," sacīja Rubenis.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka Latvijā jebkuras politiskās diskusijas par lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā uzreiz izraisa lielas pretenzijas.
"Patlaban milzīgi līdzekļi iesaldēti valsts uzņēmumos, lai gan šo uzņēmumu finansēšanā varētu iesaistīt iedzīvotājus. Neviens nerunā par pilnīgu valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū, runa ir par valsts kontroles saglabāšanu un tikai daļas akciju piedāvāšanu kapitāla tirgū. Tomēr šie mēģinājumi vienmēr saskaras ar lielu "šūmēšanos" un tiek apturēti," sacīja Reirs.
Finanšu ministrs piebilda, ka Finanšu ministrija patlaban strādā ar likuma izmaiņām, kas ļautu bankām kotēt savas akcijas biržā. Reirs uzskata, ka tādējādi pieaugtu vietējā kapitāla banku iespējas kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus.