Mēs esam svarīgas izvēles priekšā – atteikties vai turpināt uzturēšanās atļauju programmu. Manuprāt, šis ir viens no būtiskākajiem lēmumiem, par ko pašlaik jālemj. Ja kļūdīsimies, sekas var būt neatgriezeniskas.
Latvijas iedzīvotāju skaits kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies par 23%. Lielākā daļa šī samazinājuma (62% jeb 390 tūkstoši cilvēku) ir izbraukušo cilvēku skaita (neto migrācija) dēļ. (avots: LR Centrālā statistikas pārvalde). Nākamajos 50 gados iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 20 līdz 30%. Strādājošo skaits samazināsies aptuveni par 40%. (avots: Population Reference Bureau (PRB), Filips Rīss (Philip Rees, Leeds University)).
Šīs traģiskās prognozes liek uzdot divus mūsu nācijai kritiskus «izdzīvošanas» jautājumus. Pirmkārt, cik daudz ir laika pārdomām? Otrkārt, kas mums jādara, lai mainītos šīs negatīvās demogrāfijas tendences?
Aplūkosim Detroitas (ASV) piemēru. Pilsēta bankrotēja šogad – pēc tam, kad iedzīvotāju skaits tajā bija samazinājies par 60%. Latvijā (arī Rīgā) iedzīvotāju samazināšanās temps ir ļoti līdzīgs kā Detroitā – nedaudz virs 1% gadā. Ja iepriekš minētās prognozes piepildīsies, mēs sasniegsim Detroitas situāciju vēl savas dzīves laikā.
Kas jādara, lai mainītu negatīvās demogrāfijas tendences? Nekavējoties jārada jaunas darbvietas, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas. Jaunu darbavietu radīšana uzņēmumos ar augstu pievienoto vērtību ir ļoti laikietilpīgs process. Rūpniecība nevar ātri radīt darbavietas – pat labākajā gadījumā šis process prasa 5 līdz 10 gadus. Taču mūsu situācijā tas būs jau par vēlu.