No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.
Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.
Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.
Tā kā veicam piegādi arī tiešpārdošanas veidā, proti, cilvēkiem ir iespēja zvanīt un pasūtīt dažādas preces pēc noteikta cenrāža, regulāri saskaramies ar to, ka klienti nosaka, ka dažādus dārzeņus vai augļus var likt vienā maisiņā, nevis katru savā, kā arī norāda, kuras lietas vispār nav jāiepako atsevišķi. Turklāt šādiem lūgumiem ir tikai viens konkrēts iemesls – rūpes par apkārtējo vidi, jo par šiem maisiņiem iepriekš nebija jāmaksā.
NuKo.lv nodrošina pārtikas piegādi visā Latvijā līdz pat klientu durvju slieksnim, un preču iesaiņošanas jautājums mums ir būtisks, jo esam atbildīgi par to, kādā izskatā prece nonāk līdz pasūtītājam. Šis regulējums skāris arī mūs, tomēr jau kādu laiku ar to rēķinājāmies. Mēs, komplektējot pasūtījumus, plastmasas iepakojumu izmantojam tikai nepieciešamības gadījumā – lai organizētu pasūtījumu un nošķirtu, piemēram, pārtikas un saimniecības preces.
Iepakojumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis izmaiņas – arī Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas par pārdesmit centiem dārgākos papīra vai auduma maisiņus vai pat kartona kastes. Plastmasas radītais pārmērīgi lielais piesārņojums un tā sekas saprotamas gan latvietim, gan indietim, ķīnietim, portugālim. Tāpēc esam gatavi maksāt vairāk vai vispār atteikties no lieka iepakojuma.
ES īstenotā politika, cīnoties ar apkārtējās vides piesārņojumu, turpinās ietekmēt ražošanas un piegādes jomu. Paaugstinot plastmasas iepakojumu cenu, cilvēkus motivēs izvēlēties dabai draudzīgākus iepakojuma veidus, tomēr svarīgi piebilst – lai spētu efektīvi reaģēt uz plastmasas radīto postu apkārtējai videi, jāpalielina arī ražotāju atbildība. Nepietiks tikai ar papildu atbildības uzlikšanu patērētājiem, kas izvēlas plastmasas maisiņus. Joprojām liela daļa ražotāju savas produkcijas iepakošanai izvēlas plastmasu salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Pozitīvi vērtējama šī jautājuma attīstība likumdošanas pusē, bet, lai mēs visi pieteiktu efektīvu cīņu piesārņojumam, atbildīgām jābūt visām iesaistītajām pusēm – kā patērētājiem, tā ražotājiem un piegādātājiem. Līdzās ierobežojumiem, kas stāsies spēkā attiecībā uz plastmasas izstrādājumu ražošanu, jāveicina arī atkritumu šķirošanas sistēmas attīstība un citas saistītās jomas.
Šī pasaule ir mūsu visu mājas, un mēs esam atbildīgi par to, kāda tā ir šodien un kāda tā būs rīt. Neapšaubāmi – pēdējo simts gadu tehnoloģiskā un ražošanas attīstība ir veicinājusi piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos. Mēs visi to saprotam, tāpēc jo īpaši svarīgi, apzinoties problēmu, to risināt, lai nākamās paaudzes pēc simt un divsimt gadiem varētu turpināt dzīvot zaļā Latvijā un tīrā pasaulē.
